NATO ģenerālsekretārs: Alianses mērķi Lībijā vēl nav sasniegti
NATO ir tuvu Lībijas operācijas beigām, taču vēl to negatavojas pārtraukt, par to 3.oktobrī paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš neapstiprināja publiski izskanējušo vēsti, ka jau šonedēļ NATO varētu lemt par gaisa uzlidojumu apturēšanu un paziņot par operācijas noslēgumu.
NATO ģemerālsekretārs norādīja, ka vardarbība pret civiliedzīvotājiem Lībijā joprojām turpinās, tādēļ NATO savu uzdevumu vēl neesot izpildījusi, ziņo Latvijas Radio. „Mēs esam diezgan tuvu operācijas beigām, taču esam nolēmuši to pagarināt līdz 90 dienām.
NATO regulāri pārskatīs operācijas gaitu un būs gatava to beigt, tiklīdz situācija to ļaus.
Mēs turpināsim operāciju, lai pilnībā īstenotu ANO doto mandātu aizsargāt civiliedzīvotājus pret uzbrukumiem, kas joprojām nebeidzas. Taču mēs neturpināsim operāciju ne dienu ilgāk, cik tas būs nepieciešams. Mēs pieņemsim šo lēmumu ciešā saziņā ar militārajiem ekspertiem, ANO un jauno Lībijas valdību,” sacīja Anderss Fogs Rasmusens. Taču viņš norādīja, ka šonedēļ gaidāmā NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās Briselē šo lēmumu negrasās pieņemt.
To, ka NATO misija Lībijā ir gandrīz pabeigta un jau šonedēļ varētu sākties tās noslēgšanas darbi, pēc Alianses līderu tikšanās Briselē pauda ASV gaisa spēku komandieris Āfrikā Kārters Hems. Viņš skaidroja, ka daļa NATO spēku joprojām turpinās savu darbu, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu Lībijas pārejas valdībai līdz brīdim, kamēr tā šīs funkcijas varēs pārņemt pati.
Lībijā situācija joprojām ir saspīlēta - bruņotas cīņas ar diktatora Muamara Kadafi atbalstītājiem joprojām turpinās Sirtes un Bani-Validas pilsētās. Starptautiskā Sarkanā krusta pārstāvji brīdina, ka situācija Sirtē ir kritiska, jo pilsētai trūkst medikamentu.
Atklātībā nonākušas arī ziņas, ka Lībijā neuzskaitītas atrodas vismaz 10 000 raķešu. To, atsaucoties uz augsta ranga NATO amatpersonas teikto, ziņo vācu izdevums Der Spiegel. Pēc tā ziņām, NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džampolo di Paola slepenā sanāksmē ar Vācijas parlamenta locekļiem paudis bažas, ka šie ieroči varētu nonākt nepareizo cilvēku rokās. Admirālis uzsvēris, ka raķetes ir nopietns drauds civilajai aviācijai. To, ka pazudušas aptuveni 5000 pretgaisa aizsardzības raķetes, pauž arī Lībijas militārpersonas.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens 3.oktobrī norādīja, ka precīzāk notikušo nekomentēs, taču nepienācīga ieroču uzraudzība ir problēma, tomēr, NATO, kura Lībijā nav izvietojusi spēkus uz zemes, bet veic tikai bombardēšanu no gaisa un patrulē jūrā, nevarot uzņemties atbildību par ieroču glabāšanu. „Tā vispirms ir Lībijas jaunās varas atbildība.
Saskaņā ar ANO rezolūciju Lībijas nacionālās pārejas padomes pienākums ir pārliecināties, lai ieroču krājumi būtu pienācīgi uzglabāti un aizsargāti.
Augot bažām par ieroču skaita pieaugumu Lībijā, ASV ir paziņojusi, ka cieši sastrādājas ar jaunajiem Lībijas līderiem, lai nodrošinātu armijas noliktavas. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka līdzīgi rīkojas arī citas operācijā iesaistītās valstis. ASV Valsts departaments ir apstiprinājis arī trīs miljonu dolāru jeb vairāk nekā miljona latu lielu palīdzību nevajadzīgo ieroču iznīcināšanai.
Latvijas Radio