Helmandas provinces bērni un jaunieši grib mācīties

Vairāk nekā 85 bērni vecumā līdz 14 gadiem no Sanginas pilsētas Helmandas provincē apmeklēja Jaunatnes šuru jeb sanāksmi, ko augusta beigās organizēja 5.Jūras kājnieku pulka 1.bataljona Sieviešu iesaistes komanda.

„Ir ļoti svarīgi strādāt ar Sangīnas bērniem un jauniešiem,” sacīja Huanita Touna, Sieviešu iesaistes komandas vadītāja. „Viņi, tāpat kā bērni ASV, sapņo kļūt lieli un sasniegt daudz ko nozīmīgu. Mums jāpalīdz viņiem nostāties uz īstā ceļa jau tagad. Nedrīkstam pieļaut, lai viņi pievienojas nemierniekiem.”

Bērni, kas bija vecumā no viena līdz 14 gadiem, tika sadalīti trijās grupās un varēja piedalīties vecumam atbilstošās aktivitātēs.

„Sanginas pilsētā šīs ir pirmās aktivitātes, kas jebkad organizētas tieši bērniem un kurās piedalās tikai bērni,” uzsver kapteiņleitnante Žaklīna Vera. „Tāpēc mēs gribam bērniem parādīt, ka mēs varam palīdzēt, ka viņi var mums uzticēties.”

Pirmā sanāksme bija veltīta higiēnas jautājumiem. Šī bija veselības, izglītības un brīvā laika pavadīšanas sanāksme. Bērni spēlēja futbolu un izveidoja dienas darbu grafiku. Mazie bērni vienkārši spēlējās ar attīstošām rotaļlietām.

Sanginā tikai 7% cilvēku prot lasīt un rakstīt, un gubernators Muhameds Šerifs ir sapratis, ka jāpievērš lielāka uzmanība izglītībai.

Sanāksmēs Šerifs stāsta pieaugušajiem, ka jāiegulda līdzekļi bērnu izglītošanā, jo bērni ir reģiona nākotne.

„Ja bērni netiks izglītoti, viņi nevarēs izrauties no narkotiku un terorisma negatīvā loka,” uzsver sanāksmju organizatores. „Tikai caur izglītību viņi var saskatīt labākas nākotnes iespējas.”

Sievietes atzīst, ka bērni Afganistānā nav trenēti ilgstoši veltīt uzmanību vienai aktivitātei. „Piemēram, ja mēs ar viņiem gribētu runāt veselu stundu no vietas, kā mēs to darām ar sievietēm, mēs neko nepanāktu,” saka Huanita Touna. „Mums jārīko dažādas aktivitātes, jāmaina darba metodes – tikai tā mēs varam noturēt bērnu uzmanību un panākt, lai viņi nāk pie mums arī uz nākamo sanāksmi.”

Bērni bieži vien ierodas pie bāzes, lai saņemtu saldumus vai bezmaksas rotaļlietas. Dažkārt viņi vēlas nevis mācīties, bet tikai parunāties ar karavīriem. Tad Sieviešu atbalsta komandas dalībnieces improvizē – piemēram, iziet ārpus bāzes un sarīko kādas aktivitātes, piemēram, rotaļas vai nelielu sarunu.

Bērni ir pieraduši, ka katru otro nedēļu tiek rīkotas sanāksmes, un viņi tās gaida. Tas ļauj viņiem pievērsties pozitīvām aktivitātēm, un teroristiem nav tik viegli iepīt viņus savos tīklos.