Gaisa spēku padomnieku grupas karavīri: Progress pēc sešiem mēnešiem bija jūtams

22.augustā, pēc vairāk nekā sešu mēnešu dienesta Afganistānā, Latvijā atgriezās Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri – virsseržants Andis Cinītis un dižkareivis Kristaps Ķere, kuri bija pirmie Latvijas karavīri Lietuvas bruņoto spēku vadītās Gaisa spēku padomnieku grupas sastāvā un veica Afganistānas Nacionālās armijas karavīru apmācību Kandahārā.

Latvija un Lietuva - valstīm, kas NATO Apmācības misijā Afganistānā sagatavo Afganistānas Nacionālās drošības spēkus, iesaistoties Gaisa spēku apmācībā, pievienojās šā gada 12.februārī.

Vakar bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube tikās ar abiem karavīriem, un pateicās par godam paveikto uzdevumu. Viņš uzsvēra, ka par virsseržanta A.Cinīša un dižkareivja K.Ķeres profesionalitāti saņemti arī atzinīgi vārdi no sabiedrotajiem.

aicināja virsseržantu A.Cinīti un dižkareivi K.Ķeri pastāstīt par iegūto pieredzi un lielākajiem izaicinājumiem, apmācot Afganistānas Nacionālās armijas karavīrus. Abiem karavīriem šī ir pirmā pieredze starptautiskajā operācijā. 

Pastāstiet par dienestu Afganistānā. Kādi bija Jūsu uzdevumi?

Virsseržants A.Cinītis: Dienējām Kandahāras provincē, Kandahāras Starptautiskajā lidostā. Gaisa spēku padomnieku grupā bijām 14 karavīri - mēs, astoņi Lietuvas un četri Beļģijas karavīri. Padomnieku grupas mērķis bija veikt Afganistānas Gaisa spēku vienības helikopteru pilotu un mehāniķu apmācību, kas notika sadarbojoties arī ar ASV karavīriem. Uzdevumi arī bija ļoti dažādi – Afganistānas karavīriem palīdzēt apgūt gaisa operāciju plānošanu, helikoptera apkalpes uzdevumus, helikopteru apkopi un remontu, kā arī lidošanas prasmi.

Mans uzdevums bija apmācīt ložmetējniekus, savukārt dižkareivis K.Ķere bija padomnieks - borta tehniķis.

Gaisa spēku padomnieku grupā bija arī Lietuvas un Beļģijas karavīri, kāda bija sadarbība ar viņiem?

Dižkareivis K.Ķere: Problēmu nebija, visi mūs uzņēma ļoti labi. Ļoti laba sadarbība izveidojās arī ar ASV karavīriem. Prieks bija strādāt.

Kādi bija lielākie izaicinājumi un pārbaudījumi?

Dižkareivis K.Ķere: Lielākais izaicinājums bija vairāk nekā sešus mēnešus būt tālu prom no mājām. Un pie tam atrasties ne visai drošā zonā. Toties ir iegūta liela pieredze, ko Latvijā noteikti nevarētu iegūt.

Virsseržants A.Cinītis: Izaicinājums arī bija kā pasniegt informāciju, kā dot instrukcijas, lai tās pareizi tiktu izpildītas un saprastas. Afganistānas karavīriem – vismaz lidojošajam sastāvam, jau bija angļu valodas pamati, un mums bija piesaistīti arī afgāņu tulki, kuri ļoti profesionāli spēja veikt informācijas apmaiņu starp mums un afgāņiem.

Arī lidojumi no vienas bāzes uz citu, bija pārbaudījums, jo tas tiešām nav tas drošākais rajons.

Kas bija būtiskākās prasmes un iemaņas, kuras sākumā bija svarīgi iemācīt Afganistānas karavīriem?

Virsseržants A.Cinītis: Punktualitāte. Afganistānas karavīri jau dara visu kā vajag, bet, ja ir pateikts, ka septiņos jābūt, tad pastāv ļoti maza varbūtība, ka viņi atnāks septiņos, kur nu vēl veiks sagatavošanās procedūras. Būtiski bija palīdzēt viņiem sakārtot dokumentāciju, kā arī iemācīt pareizi veikt darbības un procedūras, kas atvieglotu ikdienu.

Dižkareivis K.Ķere: Arī progress pēc sešiem mēnešiem bija jūtams. Bija karavīri, kuri labprāt apguva visu, ko mācījām, bet protams bija arī karavīri, kuri vienkārši neņēma informāciju pretī.

Virsseržants A.Cinītis: Beigās jau mūs par skolotājiem sauca – „Teacher, help me, help me!” (skolotāj, palīdziet!) Varējām apsēsties un visu izrunāt!