NATO apmācības misijas Afganistānā sasniegtie rezultāti ir ievērojami
Koalīcijas spēku uzdevums Afganistānā bija uzvarēt „Al Qaeda” un talibus, taču ilgtermiņa mērķis vienmēr ir bijis apmācīt afgāņus pašiem aizsargāt savu valsti.
NATO Apmācības misijas divu gadu laikā sasniegtais, apmācot Afganistānas drošības spēkus, ir milzīgs. Šā gada jūlijā valsts drošības spēki sāka pārņemt atbildību par drošības situāciju septiņos Afganistānas reģionos, kuros dzīvo 25% valsts iedzīvotāju.
„Armijas un policijas apmācība nozīmē daudz vairāk, nekā tikai šauteņu un pistoļu izsniegšanu personālam,” saka NATO apmācības misijas Afganistānā komandiera vietnieks Dr. Džeks D. Kems. Viņš uzskata, ka Afganistānas armijai un policijai ir jāstrādā kopā, lai garantētu drošību valstī.
Afganistānas drošības spēku veidošana neietver tikai to apmācību. Tā ir arī rakstīšanas un lasīšanas apgūšana, vadītājam nepieciešamo īpašību attīstīšana, sieviešu nodarbinātība un izglītošana cilvēktiesību jautājumos, kā arī rēķināšanās ar valsts iedzīvotāju etnisko daudzveidību.
Afganistānas drošības spēkos dien aptuveni 295 000 iedzīvotāju. „Šogad mūsu mērķis ir sasniegt 305 600 cilvēku lielu skaitu, savukārt līdz 2012.gada 31.oktobrim personāla skaitu gribam palielināt līdz 195 000 armijā un 157 000 – policijā,” norāda Dž.Kems.
Pirms diviem gadiem Afganistānas armijā dienēja aptuveni 90 000 karavīru.
Ar apmācības misijas starpniecību divu gadu laikā ir izdevies sasniegt ne tikai kvantitatīvu, bet arī kvalitatīvu progresu.
2009.gada oktobrī tikai 35% jauniesaukto sekmīgi pabeidza apmācību, savukārt tagad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 95%, turklāt puse no armijā dienošajiem karavīriem prot lasīt un rakstīt.
Afganistānas armija tiek veidota kā kājnieku armija, kuras pamatā ir kandaki jeb bataljoni. Pēdējo divu gadu laikā koalīcijas spēki ir palīdzējuši izveidot arī inženieru, komunikāciju un informācijas sistēmu, izlūkošanas un apgādes vienības.
Runājot par Afganistānas policiju, to veido vairāki pīlāri. Viens no tiem ir Afganistānas Nacionālā policija, kas darbojas visos valsts apgabalos un provincēs. Līdztekus tai pastāv Afganistānas Robežpolicija un Afganistānas Sabiedriskās kārtības policija, kas ir ātrās reaģēšanas, žandarmērijas veida drošības struktūra, kuras darbības principi ir līdzīgi Itālijas karabinieriem.
Dž.Kems, raksturojot drošības spēkos rekrutētos afgāņus, norāda, ka viņi ir fiziski veseli, attapīgi un motivēti darbam, taču lielākā daļa, aptuveni 86% rekrutēto, neprot lasīt un rakstīt, tāpēc NATO instruktoriem vajadzējis izveidot lasīšanas un rakstīšanas apguves klases.
Šobrīd jaunākā paaudze apmeklē skolu, lasīt un rakstīt protošie no vecākās paaudzes izglītību ieguva pirms PSRS karaspēka invāzijas, savukārt vidējai paaudzei lasīšanas un rakstīšanas apguvi laupīja talibu režīms, kas šīs prasmes uzskatīja par nevēlamām un sievietēm pilnībā aizliedza iegūt izglītību.
Neprasme lasīt un rakstīt ir milzīga problēma visā valstī, taču šīs zināšanas drošības struktūrās strādājošajiem ir nepieciešamas kaut vai lai pierakstītu automašīnas numuru vai sagatavotu ziņojumu. Arī valsts ekonomiskās attīstības sekmēšanai ir nepieciešami izglītoti cilvēki.
„Viņi ļoti vēlas iemācīties lasīt un rakstīt, un tas ir svarīgākais iemesls, kāpēc viņi pievienojas armijai vai policijai. Šobrīd rakstīšanas un lasīšanas nodarbības apmeklē 110 000 cilvēku. Desmit gadu laikā to iedzīvotāju skaits, kuri apmeklē skolu, no 800 000 ir pieaudzis līdz 8 miljoniem, un daļēji tas ir arī mūsu ieguldījums, ” uzsver Dž.Kems.
Pastāvīga zināšanu papildināšana policijas un armijas personālam ir ļoti svarīga. Tāpēc NATO apmācības misija par piemēru izmanto ASV profesionālās militārās izglītības principus, proti, Afganistānas armijas un policijas vadībai izglītību nepieciešams papildināt visas karjeras laikā.
Afganistānā korupcija ir nopietna problēma, un arī tās apkarošanā svarīga nozīme ir prasmei lasīt un rakstīt. „Ja jūs neprotat skaitīt, jūs nezināt, cik daudz naudas ir jūsu kabatā vai cik daudz jūs esat saņēmis par padarīto darbu, jūs esat atkarīgs no citiem cilvēkiem un tādējādi varat kļūt par korupcijas upuri. Lielākā daļa afgāņu gan ir godīgi un grib, lai arī pret viņiem izturas godīgi,” skaidro Dž.Kems.
Sieviešu nodarbinātība ir vēl viena akūta problēma valstī. Afganistānas Konstitūcija garantē sievietēm vienlīdzīgas tiesības un arī drošības struktūras dod savu ieguldījumu, lai tās tiktu ievērotas. Afganistānas Nacionālās policijas nolūks ir, lai līdz 2014.gada nogalei tajā strādātu 5 000 sieviešu (šobrīd šajā struktūrā ir nodarbinātas 1 200 sieviešu).
Paredzams, ka nākamajā gadā Afganistānas Militārajā akadēmijā 10 procenti no visiem 600 studējošajiem būs sievietes. Šobrīd dažas Afganistānas sievietes Amerikas Savienotajās Valstīs apgūst lidotāja profesiju. NATO Apmācības misijas vadība meklē tās jomas, kurās iespējams strādāt sievietēm. Viena no tradicionālajām struktūrām, kurā tas ir iespējams, ir Robežpolicija.
NATO Apmācības misija ir bijusi sekmīga arī tādā ziņā, ka tikai daži NATO instruktori ir paši apmācījuši Afganistānas spēku pārstāvjus - viņi ir sagatavojuši afgāņu instruktorus un tagad uzrauga viņu darbu.
„Domāju, ka afgāņi ļoti gaida brīdi, kad paši būs noteicēji savā zemē, taču nedomāju, ka viņi grib, lai mēs aizejam, pirms lietas vēl nav sakārtotas. Viņi vēlas, lai starp mums pastāvētu ilgtermiņa attiecības, taču nevēlas būt no mums atkarīgi,” uzskata Dž.Kems.
Pēc ASV Aizsardzības departamenta materiāliem. Foto: NATO Apmācību misijas Afganistānā fotoarhīvs