Mācības: Vasaras svelmē gāzmaskās
Avārijas gadījumos, kad notikusi kādas ķīmiskas vielas (šķidras vai gāzveida) noplūde, svarīgākais ir ātra un precīza rīcība, ko īsteno visi glābšanas darbos iesaistītie. Žurnāls Tēvijas Sargs jūlija numurā raksta par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kopīgām mācībām no 6. līdz 11.jūnijam, kurās puses trenēja kopējo operatīvo dienestu darbību ķīmisko incidentu gadījumā.
Mācību mērķis bija sākotnējās informācijas apmaiņa starp dienestiem par nepieciešamajiem pasākumiem un informācijas aprites pārbaude, draudu novērtējums, radioaktīvā un ķīmiskā izlūkošana un attīrīšana no saindējuma. Mācību teorētiskā daļa notika 6. jūnijā Zemessardzes 31. aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) bataljona štābā Alūksnē, NBS un VUGD komandpunktos Rīgā. Savukārt praktisko daļu, kas no 7. līdz 11. jūnijam norisinājās Valmierā, Zemessardzes 22. kājnieku bataljona teritorijā, klātienē vēroja arī žurnāls Tēvijas Sargs.
Attēlā pa kreisi - Kolektīvās aizsardzības telts, pa labi - autotransporta tīrīšana
Šādas mācības Zemessardzes 31. AMII bataljons rīko reizi gadā, kad ir iespēja apgūt un atkārtot specifiskās zināšanas, kas iegūtas teorētiskajās un praktiskajās apmācībās un, veicot ikdienas rutīnas darbus, reizēm piemirstas.
Mācībās karavīri strādā ar trim galvenajiem ķīmiskā karaspēka uzdevumiem — draudu novērtēšanu, radioaktīvā un ķīmiskā piesārņojuma izlūkošanu un attīrīšanu no saindējuma.
Karavīriem jāspēj noteikt apdraudējumu zonu, jānovērtē piesārņojums uz vietas, kā arī militāro operāciju rajonā jāatrod vietas, kur būtu iespējama attīrīšana no saindējuma — ezeri, upes, dīķi. Draudus var radīt masveida iznīcināšanas ieroči un rūpnieciski bīstamās vielas, kuras varam sastapt ikdienas civilajā dzīvē, kad rodas tehnogenās katastrofas.
kā pēdējo piemēru šāda veida draudiem Latvijā minēja 2005. gada vētras laiku, kad tika apdraudētas Ventspils amonjaka noliktavas. Tās varēja palikt bez elektroenerģijas, līdz ar to apstātos dzesēšanas iekārtas, kas varēja izraisīt amonjaka noplūdi.
Attēlā - Notiek ķīmiskā piesārņojuma kontrole.
Laura Dūša, Tēvijas Sargs
Foto: Gatis Dieziņš, RJC