Afganistānas loma Pakistānas un ASV attiecībās
Stratēģiskās pētniecības centrs "Stratfor", analizējot ASV prezidenta Baraka Obamas plānu sākt pakāpenisku karaspēka izvešanu no Afganistānas, norāda, ka ASV var izvēlēties atstāt Afganistānu, sevi nepakļaujot stratēģiskai katastrofai. Pavisam cita situācija ir Pakistānai, kas to nevar atļauties, tāpēc Afganistāna atrodas Pakistānas nacionālo interešu centrā.
Pēc PSRS iebrukuma Afganistānā Pakistāna atbalstīja Savienotās Valstis cīņā ar Padomju Savienību. Saūda Arābija nodrošināja ar finansējumu un karavīriem, Pakistāna – ar apmācību vietām un izlūkošanu, savukārt ASV – ar instruktoriem un cita veida palīdzību. PSRS iebrukums fundamentāli skāra Pakistānas nacionālās intereses, jo tagad tā bija apdraudēta divās frontēs – PSRS sniegtais atbalsts naidīgajai Indijai un PSRS klātbūtne Afganistānā. Tāpēc cieša sadarbība ar Afganistānas džihādistiem, kuri karoja pret PSRS karaspēku, Pakistānai bija ļoti būtiska. No šīs sadarbības ieguvējas bija arī ASV.
Pēc PSRS karaspēka iziešanas no Afganistānas Savienotajām Valstīm Afganistānas turpmākais liktenis vairs neraisīja interesi, taču ne Pakistānai - tā turpināja cieši sadarboties ar Islāma spēkiem, kas bija uzvarējuši PSRS karaspēku, un palīdzēja talibiem nostiprināt savas pozīcijas Afganistānā. ASV par šādu notikumu gaitu 20.gadsimta 90.gados bija visumā apmierinātas un pieņēma faktu, ka Pakistānas izlūkošana ir saistīta ne tikai ar spēkiem, kas karoja ar PSRS, bet arī ar talibiem, kuri ar Pakistānas atbalstu uzvarēja pēc PSRS karaspēka sakāves sekojošajā pilsoņu karā.
2001.gada 11.septembris Pakistānai atnesa pamatīgu apdraudējumu. No vienas puses, Pakistānai bija jāsadarbojas ar ASV, kas bija nonākušas krīzes situācijā un kuras pieprasīja Pakistānas atbalstu cīņā ar "Al Qaeda" un talibiem. No otras puses, Pakistānā darbojās plaša Islāma kustība, kas bija naidīgi noskaņota pret ASV, un izlūkošanas dienesti, kas ilgstoši bija saistīti ar Afganistānas islāmistiem. ASV pieprasīja, lai Pakistāna atbalsta ASV spēku klātbūtni Afganistānā, tādējādi izraisot pret Pakistānu vērstus draudus gan no Pakistānas iedzīvotāju, gan Afganistānas puses. Pakistānas vienīgais ceļš bija izdabāt gan ASV, gan tiem Pakistānas spēkiem, kas nevēlējās sadarboties ar Savienotajām Valstīm. Šajā situācijā, kā norāda „Stratfor”, Pakistānas izvēlētā stratēģija bija darīt savos spēkos iespējamo, lai atbalstītu ASV, vienlaikus izvairoties no situācijas destabilizēšanas valstī.
ASV un Pakistānas nacionālās intereses ir bijušas ļoti atšķirīgas - ASV jebkuriem līdzekļiem ir gribējusi sagraut "Al Qaeda", savukārt Pakistāna par jebkuru cenu ir centusies novērst "Al Qaeda" režīma sabrukumu. Pilnīgi atšķirīgi mērķi, taču vienlaikus abas valstis viena bez otras nav varējušas iztikt. ASV nevarēja darboties Afganistānā bez Pakistānas atbalsta, piemēram Karači, Karači - Kiberas un Karači – Čamanas apgādes ceļiem un Pakistānas izlūkošanas sniegtās informācijas par "Al Qaeda". Savukārt Pakistānai bija absolūti nepieciešams ASV atbalsts attiecībā uz Indiju. ASV vienmēr ir apzinājusies, ka Pakistānas sniegtā palīdzība ir ierobežota, un ar to ir rēķinājusies, nepārmetot to Pakistānai ne publiski, ne privātās sarunās.
Abu valstu līdz šim īstenotā spēle tuvojas noslēgumam nevis tāpēc, ka Savienotās Valstis iebruka Pakistānā un nogalināja bin Ladenu, bet gan tāpēc, ka agrāk vai vēlāk ASV būtiski samazinās savu karaspēku Afganistānā. Šis ASV solis izraisa trīs notikumus. Pirmkārt, Pakistānai par drošību uz savas un Afganistānas robežas turpmāk būs jārūpējas bez ASV atbalsta. Pakistāna nevēlas attālināties no talibiem ne tikai ideoloģisku iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka no talibiem sagaida pienācīgas pārvaldes nodrošināšanu Afganistānā. Pakistānai nepieciešams saglabāt saikni ar talibiem, lai paturētu savu ietekmi Afganistānā un aizsargātu savu Rietumu robežu, tāpēc sadarbība ar ASV ir mazsvarīgāka. Otrkārt, Pakistāna apzinās, ka tā Savienotajām Valstīm būs nepieciešama, jo pēc ASV karaspēka iziešanas no Afganistānas situācija Afganistānā būs pakļauta lielākam riskam, tāpēc ASV ir nepieciešama Pakistānas ietekme. Treškārt, ar talibiem būs nepieciešams veikt pārrunas, un attiecīgas Pakistānas struktūras, proti, Pakistānas izlūkošana, tiks izmantotas par vidutājiem.
Pakistāna gatavojas ASV karaspēka iziešanai no Afganistānas. Lai saglabātu pakistāniešu uzticību, tai ir svarīgi sevi parādīt kā neatkarīgu un pat Amerikai naidīgi noskaņotu valsti. Līdz šim tā vairāk sevi ir apliecinājusi ASV sulaiņa lomā, taču, Savienotajām Valstīm atstājot Afganistānu, Pakistāna šo lomu vairs nevar atļauties. Pēc ASV karaspēka iziešanas no Afganistānas (pastāvot iespējamība, ka tajā paliek daži speciālo uzdevumu spēki) Pakistāna Afganistānu atkal ievilks savā ietekmes sfērā. Pakistānai joprojām būs nepieciešams ASV atbalsts attiecībā pret Indiju, savukārt ASV Pakistāna būs nepieciešama, ierobežojot "Al Qaeda" darbību. Savienotās Valstis izmantos Pakistānu arī Indijas līdzsvarošanai, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar Indiju. Kā uzsver „Stratfor”, abas valstis joprojām ir vajadzīgas viena otrai.
Obama's Afghanistan Plan and the Realities of Withdrawal is republished with permission of STRATFOR.