Afganistānas sieviešu jaunais izaicinājums – darbs drošības jomā
Afganistānā puse no visiem valsts iedzīvotājiem ir sievietes. Neskatoties uz to, sieviešu pārstāvniecība valsts drošības institūcijās ir ārkārtīgi zema.
Kā liecina 2011.gada maija statistikas dati,
no 122 000 cilvēkiem, kas strādā Afganistānas Nacionālajā policijā, tikai 1 073 ir sievietes.
Sabiedrībā, kur vīrietim joprojām pieder dominējošā loma politikā, sociālajā dzīvē un darba tirgū, sievietes saskaras ar neskaitāmām grūtībām. Tā, piemēram, strādājot policijā, viņas iegūst sava veida zīmogu jeb stigmu, kas viņas pavada visa mūža garumā un parāda atšķirīgā, bieži vien negatīvā perspektīvā. Līdz ar to Afganistānas Iekšļietu ministrija ir izvirzījusi konkrētu mērķi – ik gadu uzņemt policijā vairāk nekā tūkstoš sieviešu.
No vienas puses, izvirzīto mērķu un iespēju vēriens ir gana plašs, taču, no otras puses, daudzām afgāņu sievietēm jāpārvar tradīciju šķēršļi un jāizvairās no ģimenes spiediena attiecībā uz izvēlēto darbības jomu – darbu policijā.
Skats uz situāciju valstī no policistes perspektīvas
“Kara laikā (pret PSRS armiju) es biju bēgle. Es dzīvoju citā valstī, kur redzēju to, kā sievietes un vīrieši strādā plecu pie pleca, lai kaut ko paveiktu savas valsts labā,” stāsta kāda policiste. “Kad es atgriezos Afganistānā, nolēmu pievienoties policijas spēkiem gan lai palīdzētu saviem tautiešiem, gan lai finansiāli atbalstītu ģimeni. Darbs man sagādā prieku un gandarījumu. Es tik daudz ko vēlos iemācīties, iziet vairākus apmācību kursus un strādāt. Esmu norīkota darbam Indijas vēstniecībā, kur atbildu par vispārējo drošību. Taču man ir arī kāds īpašs uzdevums – dibināt kontaktus ar tām sievietēm, kas šeit ienāk, piedāvājot viņām darbu.”
Sievietes var specializēties vairākās policijas darba jomās.
Policistēm jāspēj tikt galā ar sava dzimuma pārstāvēm – sievietēm likumpārkāpējām, sievietēm upuriem, kā arī dažādiem citiem sensitīviem jautājumiem.
“Jaunākas un vecākas sievietes gandrīz vienmēr piekrīt, kad piedāvāju viņām iesaistīties policijas spēkos”, uzsver jau iepriekš pieminētā policiste. “Viņas ir pateicīgas Dievam, ka kāds viņas uzrunā un izrāda rūpes par viņu turpmāko nodarbošanos.”
Jauna pieredze
Nesen dažāda vecuma sievietes policistes no visiem valsts nostūriem izgāja policijas apmācību kursus, kur teorētiski iepazinās ar neskaitāmiem policijas darba virzieniem - sākot no klientu apkalpošanas un patrulēšanas ielās, beidzot ar noziegumu atklāšanu un cīņu pret terorisma draudiem. Sievietes apguva arī šaušanas prasmes. Šo grupu apmācīja Afganistānas policisti kopā ar NATO misijas Afganistānā sievietēm. Daudzām sievietēm šī bija pirmā šāda veida apmācību pieredze.
“Tas bija vienreizēji, man patīk šaut, tāpēc es būtu vēlējusies, lai apmācības ilgst vēl vismaz divas nedēļas,” sajūsmināti stāsta Šafika Jusifa, triju bērnu māte, kura strādā policijas iepirkumu departamentā. “Nekad iepriekš nebiju turējusi rokās īstu ieroci. Ja man tagad piešķirtu ieroci, es zinātu, kā ar to rīkoties, un spētu sevi aizstāvēt.”
Tradīciju laušana
Šafika Josifa pameta skolu pēc devītās klases, taču viņa cer turpināt mācības, lai jau tuvākajā nākotnē kļūtu par policisti. Viņa cenšas iedrošināt arī citas sievietes, lai tās pievienojas policijas spēkiem.
“Neuztraucieties par atsevišķu cilvēku domām. Uztraucieties par sabiedrības drošību kopumā,” viņa uzsver. “Ja jūs vēlaties kļūt par policisti, tad jums tas ir jādara, nepievēršot uzmanību ļaužu valodām. Visbūtiskākais ir tas, ka policistes uniforma palīdz risināt tās problēmas, ar kurām dienu no dienas saskaras apkārtējie cilvēki.”
Tradīciju saknes valstī sniedzas gana dziļi.
Lielākā daļa sieviešu, kas strādā policijā, darba ikdienā valkā civiliedzīvotāju drēbes. Viņas tā rīkojas, lai izvairītos no atklātas konfrontācijas.
Taču ne visas sievietss policistes ir tik pazemīgas. Tā, piemēram, Hanifa Najebaba ir vienīgā sieviešu kārtas policiste valstī, kas valkā policijas uniformu. “Man patīk savs darba apģērbs. Liela daļa cilvēku par to izsakās ar negatīvu pieskaņu, lai neteiktu nicinoši. Taču tikpat daudzi manu rīcību atbalsta, pat novēl Dieva svētību.”
Sieviešu nākotnes perspektīvas Afganistānā
Hanifa Najebaba nav vienīgā, kas aicina afgāņu sievietes pievienoties policijai. “Ja viņas redz sevi policijas rindās, viņām jānāk uz šejieni”, uzskata Nadja Gultara, trenere. “Ja tu domā, ka būt policistei ir labi, tad pievienojies, ja jūti, ka tas nav tas, ko tu dzīvē vēlies darīt, tad turpini meklēt savu ceļu.”
Nadja Gultara pirmās divas apmācību nedēļas uztver kā izaicinājumu. Viņai pirmo reizi dzīvē nācās turēt rokā ieroci, tādēļ viņa bija ārkārtīgi nobijusies. Taču kāda no NATO apmācību pārstāvēm viņai palīdzēja. “Sākumā es tiku iedrošināta, pēc tam man parādīja, kā pareizi turēt ieroci. Tagad tas man vairs nesagādā problēmas.”
Tagad šīs sievietes ir pabeigušas apmācību kursus. Dažas no viņām atgriezīsies tajos amatos, kuros strādāja iepriekš. Citas savukārt uzņemsies jaunu izaicinājumu un centīsies attīstīt savu policistes karjeru.”
Pēc NATO materiāliem