Pirmie sasniegumi un problēmas pārejas posmā Kunāras provincē
Aprīlī, īsi pēc tam, kad 101. Gaisa spēku divīzija pārkārtoja lielāko daļu Kunāras provinces Pehas upes ielejas bāžu, kā ietvaros Nangalamas bāze tika nodota afgāņu kontrolē, talibi paziņoja par savu pavasara ofensīvu.
„Afganistānas Nacionālas armijas spēja būt par noteicējiem šajā teritorijā būs izšķirīga,” uzsver ASV armijas kapteinis Vestons Amaija, kas kopā ar saviem karavīriem apmāca afgāņus Nangalamas bāzē, sākot ar medicīniskajiem un beidzot ar loģistikas un drošības kursiem.
„Manuprāt, viņiem veicas ļoti labi. Kopš sākām operāciju „Stone Steps”, Nangalamā gandrīz vairs nav vajadzīga koalīcijas spēku palīdzība.”
Afganistānas Nacionālās armijas (ANA) majors Mulla Mahbobs paskaidro, ka Peha upes ieleja ir bīstamāka nekā citi rajoni, jo šeit ved ceļi no Pakistānas un kalnainais rajons padara aizstāvēšanos sarežģītāku.
„Ar koalīcijas spēku atbalstu mēs esam samazinājuši ienaidnieku klātbūtni un aktivitātes šajā reģionā,” saka majors Mahbobs. „Terorisms nav tikai Afganistānas, bet visas pasaules problēma. Bet, tā kā teroristi uzdarbojas Peha upes ielejā, mēs esam šeit, lai pret viņiem cīnītos.”
Pēdējo pāris mēnešu laikā ANA ir veikusi vairākas patstāvīgas patruļas, atklājot arī vairākus nemiernieku slēpņus.
Bet majors Mahbobs neslēpj, ka, ja afgāņu karavīri nesaņems labāku apmācību un ekipējumu, viņi var arī netikt galā ar jaunajiem uzdevumiem.
Šim viedoklim piekrīt arī ASV pulkvežleitnants, Speciālo uzdevumu vienības komandieris Kolins Tulijs. Viņš paskaidroja, ka operācija „Stone Step” ir daļa no vispārējās koncepcijas, kas ļaus metodiski vadīt pārejas posmu, līdz koalīcijas spēku klātbūtne šajā reģionā vairs nebūs nepieciešama.
Viņš uzsver, ka pārejas posms vēl nav noticis, spēki ir tikai pārgrupējušies. Šobrīd svarīgākais ir pēc iespējas labāk apmācīt afgāņu karavīrus. Piemēram, dažkārt brīžos, kad bāzei uzbrūk, afgāņi mēdz pārspīlēt.
„Piemēram, jauns afgāņu karavīrs naktī atrodas bāzes postenī, viņam nav nakts redzamības aprīkojuma, un viņš sadzird kalnos šāvienus,” skaidro pulkvežleitnants. „Lielākoties viņš izlems, ka tas ir smags uzbrukums bāzei, pamatīgi pārspīlējot notiekošo un ziņojot par uzbrukumu kaujas priekšpostenim, kas atrodas 20 minūšu attālumā, lidojot ar helikopteru.”
„Kad pienāk šāda ziņa, es aicinu visiem dziļi ieelpot un pagaidīt, kāda informečija sekos,” viņš turpina. „Sākotnējais ziņojums ir tikai sākotnējais ziņojums. Jāpagaida, kamēr situācija tiek novērtēta pamatīgāk.”
Lai gan ziņojumi par uzbrukumiem no afgāņu karavīriem pienāk ļoti bieži, Tueljs un viņa komanda katru gadījumu uztver nopietni. Viņš apliecina, ka pēc pieprasījuma vienmēr tiek sūtīts gaisa atbalsts, kas ļoti bieži atgriežas ar ziņu, ka pie vainas ir tikai daži nemiernieki, kas pārbauda bāzes aizsardzības spējas.
Kapteinis Amaija apstiprina, ka afgāņu karavīru kaujas spējas un izturība ir uzlabojusies, bet vēl nav iespējams pilnībā nodot varu viņu rokās.
„Mēs te esam ieradušies uz ilgāku laiku,” saka kapteinis. „Mēs esam partneri. Mēs darīsim visu, kas vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka ANA gūs panākumus Pehas upes ielejā. Kad būs redzami šejieniešu panākumi, mūsu apmācības un pārejas sistēmu varēs izmantot kā veiksmīgu modeli arī citos reģionos.”
Pēc ISAF materiāliem