Afgāņu vērtības - gods, taisnība, viesmīlība

Puštunvali ir individuālo vērtību un sociālo normu apkopojums, kas būtiski nosaka puštunu tautas konservatīvismu. Tas vairāk nekā gadsimtu ir saistījis Rietumu antropologu interesi un, pētot puštunu sacelšanās fenomenu, ir svarīgi gūt tajā ieskatu.

Puštunvali nav rakstiski nostiprināts kodekss un pat visizglītotākajiem puštuniem to būtu grūti aprakstīt. Visprecīzāk tas būtu raksturojams kā vispārpieņemtu sociālo vērtību un uzvedības normu apkopojums. Tas ir puštunu cilts pamatu pamats.

Šajā sabiedrībā gods tiek īpaši augsti vērtēts, tāpēc, cilts loceklim to pazaudējot, viņš nokļūst neapskaužamā situācijā. Cilvēks, kurš zaudējis godu citu acīs, ir izraidītais, tāpēc neizbēgami viņš centīsies atriebties, lai atgūtu zaudēto godu. Ir vairāki veidi – gan gluži sadzīviski, gan noziedzīgi, kā zaudēt godu citu acīs, piemēram, kāds no cilts vecākajiem ir redzēts sarunājamies ar sievietēm, kāds ir vardarbīgi rīkojies cita mājā vai nodarījis kaitējumu citas personas īpašumam.

Līdztekus ir izveidots mehānisms strīdu risināšanai, lai pastāvošo sociālo sistēmu pasargātu no asinsizliešanas vairāku paaudžu garumā.

Puštunvali pamatprincipi ir pašcieņa, neatkarība, taisnība, viesmīlība, mīlestība, piedošana un tolerance pret svešiniekiem un ciemiņiem. Ja, piemēram, ienaidnieks lūdz pajumti vai aizsardzību, tā tiks sniegta, neraugoties uz pastāvošo strīdu, jo viesmīlības izrādīšana ir cieņas jautājums.

Nerakstītais kodekss puštunvali ir balstīts cilts locekļu tradicionālajā gudrībā un to ir iespējams interpretēt individuāli, tādējādi nodrošinot tā pastāvēšanu cauri laikiem un dažādos apstākļos.

Puštuni, kas ir Afganistānas lielākā etniskā grupa, balstoties uz savu uzvedības kodeksu, joprojām turpina ietekmēt juridiskos un sociālos lēmumus Afganistānā.

Lai izprastu afgāņu kultūru, ir būtiski saprast kvavm principu – tas ir attiecināms uz radniecību vai grupu, ar kuru persona identificējas, un to lieto, skaidrojot sarežģītās piederības un sociālās saites. Vienkārši sakot, kvavm nosaka personas identitāti sabiedrībā. Taču šim terminam ir ļoti sazarotas nozīmes, kas ietver gan ģimenes ģenealoģiju, gan nodarbošanos un dzīvesvietu, gan piederību jebkāda veida sociālajai grupai. Kvavm var ietvert ciltis, klanus, etniskās apakšgrupas, reliģiskās sektas, utt. Mainoties apstākļiem, mainās identificēšanās ar kvavm, turklāt personas var piederēt vairākiem kvavm.

Ikviena persona pieder kādam kvavm, un šī piederība nodrošina aizsardzību, sadarbību, palīdzību, drošību un sociālo, politisko un ekonomisko atbalstu. Pirmo reizi tiekoties diviem puštuniem, viņi vispirms izpētīs ģenealoģisko koku, lai atrastu kopīgu senci, un tikai tad sāks sarunu – tā, kā jūs rīkotos, ģimenes saietā satiekot attālāku radinieku.

Kvavm var tikt attiecināts uz ciemu, taču tam nav obligāti jābūt saistītam ar noteiktu ģeogrāfisko vietu. Šo pašu terminu var lietot dažādās vietās, runājot par ļoti atšķirīgām lietām. Puštuniem ir izteiktāka sevis identificēšana, izmantojot tradicionālās cilšu piederības formas, savukārt vairumam citu etnisko grupu ir raksturīga izteiktāka piederība kvavmiem.

Kultūras izpratne ir ļoti būtisks faktors sekmīgai sadarbībai ar afgāņiem – valdības amatpersonām, militārpersonām vai civilajiem iedzīvotājiem.

Viesmīlība un ēšanas tradīcijas

• Ja kāds jums ir atnesis tēju vai uzkodas, pieņemiet to ar pateicību.
• Ja kāds jūs ielūdz savā mājā uz pusdienām vai vakariņām, laipni atsakiet. Afgāņu goda kodekss nosaka būt viesmīlīgiem, pat ja viņi dzīvo nabadzībā. Pieņemiet uzaicinājumu tikai tādā gadījumā, ja uz to tiek uzstāts. Ja esat pateicis „jā”, bet pēc tam neierodaties, tas ir ļoti liels apvainojums. Labāk ir ļoti pieklājīgi atteikt.
• Būdams viesis, izsakiet komplimentus par ēdienu, taču nedariet to attiecībā uz namatēva materiālajām vērtībām, piemēram, paklājiem, rokdarbiem vai gleznām. Namatēvs uzskatīs par pienākumu attiecīgo lietu jums uzdāvināt.
• Ja kāds jums piedāvā goda vietu, laipni atsakiet. Pieņemiet to tikai tādā gadījumā, ja uz to tiek uzstāts.
• Ja grasāties ēst citu klātbūtnē, piedāvājiet dalīties ēdienā.
• Nepiedāvājiet musulmaņiem cūkgaļu un vēžveidīgos.
• Ar kreiso roku nepasniedziet ēdienu, tāpat ar kreiso roku nekam un nevienam nepieskarieties.
• No viesiem tiek sagaidīts, ka viņi izdzers vismaz trīs tases tējas.
• Ēdiet lēnām, jo tad, kad jūs esat beidzis maltīti, arī namatēvs pārstāj ēst.
• Darījuma sarunas risiniet pēc atspirdzinājumiem.

Kontaktēšanas un viesmīlības normas

• Oficiāli sasveicinoties labā roka bieži tiek uzlikta uz sirds.
• Uzlieciet labo roku uz sirds un tai pa virsu - kreiso, ja gribat sasveicināties sirsnīgāk.
• Nekad neejiet telpā bez klauvēšanas vai ieklepošanās, tādējādi dodot ziņu par savu ierašanos. Novelciet apavus, pirms pārkāpjat mājas slieksni.
• Piecelieties, ja telpā ienāk afgāņu vecākie.
• Ienākot telpā, kas pilna ar afgāņu vīriešiem, sveiciniet katru un ar katru sarokojieties.
• Ja neesat tuvi draugi, nekad nevaicājiet, kā klājas sievām vai meitām.
• Uz ielas vai lauku apvidū nekad nepieskarieties, nenorādiet ar roku un nesarokojieties ar afgāņu sievieti.
• Sēdiet ar sakrustotām kājām, nepavērsiet pret namatēvu kurpju pazoles.
• Afgāņu sabiedrībā pieņemts sēdēt uz grīdas, tā tiek uzskatīta par pazemības zīmi.
• Statusā zemākais sēž tuvāk durvīm.
• Nekad neko neapsoliet, ja negrasāties savu solījumu turēt. Izvairieties teikt „es varētu”, jo afgāņi to uztvers kā solījumu.
• Atsakiet pieklājīgi.
• Pirms darījuma sarunas uzsākšanas apvaicājieties par veselību un ģimeni, par to, kā klājas.
• Dodiet iespēju cilvēkiem paust savu viedokli. Centieties panākt vienošanos, taču nestrīdieties. Esiet pacietīgs.
• Runājiet pieklusināti pieklājīgā tonī. Nepaceliet balsi. Neizturieties augstprātīgi.
• Pērkot preces tirgū, kaulējieties ar pārdevēju.
• Esiet laipns pret bērniem.
• Stāstiet par savu ģimeni. Afgāņi to uztvers labvēlīgi.

Majore Marsela Arama, TheNorthern Star

2010.gada decembris – 2011.gada janvāris