Izdienas pensija - valsts atbalsts karavīra integrācijai civilajā dzīvē
Lai gūtu plašāku priekšstatu par atvaļināto karavīru tiesībām uz izdienas pensiju, uz biežāk uzdotajiem Nacionālo bruņoto spēku karavīru jautājumiem par pensijas saņemšanu atbild Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļas vadītājs Andris Jaško.
Izdienas pensiju var saņemt karavīrs, kurš nodienējis bruņotajos spēkos ne mazāk kā 10 gadus (līdz 2014.gadam) un kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Šie ir pamatnosacījumi. Militārpersonu izdienas pensiju likums paredz gadījumus, kuros kopējā izdiena drīkst būt mazāka par 20 gadiem, bet 10 gadi (līdz 2014.gadam) bruņotajos spēkos jānodien obligāti, tie ir:
- ja karavīrs tiek atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu,
- ja tiek atvaļināts slimības vai veselības stāvokļa dēļ,
- karavīru skaita samazināšanas vai vienības likvidēšanu vai reorganizāciju,
- ja izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā līguma termiņš.
Protams, katru gadījumu vērtējam individuāli.
Jāņem vērā, ka no 2014. gada stāsies spēkā prasība, ka bruņotajos spēkos jābūt nodienētiem ne mazāk kā 15 gadiem.
Kad karavīrs saņem paziņojamu par atvaļināšanu, var uzskatīt, ka sākas karavīra izdienas pensijas piešķiršanas pirmais posms. Karavīrs pats var noskaidrot savu izdienu, ko aprēķina viņa vienībā, taču šiem datiem ir tikai informatīvs raksturs. Ja karavīra izdiena atbilst tam, lai iegūtu tiesības uz izdienas pensiju, vienība sāk dokumentu formēšanu.
Sākumā karavīrs raksta iesniegumu, kurā norāda, ka viņš vēlas saņemt šādu pensiju. Tad vienība sagatavo izdienas aprēķinu, ar kuru tiek iepazīstināts karavīrs. Vienlaikus vienībai jāsagatavo izziņa par vidējo dienesta atalgojumu par pēdējiem pieciem gadiem. Pašam karavīram papildus vēl jāiesniedz izziņa no Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), kurā norādīts, vai karavīrs nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai kāda cita veida pensiju. Šī izziņa ir jāiesniedz vai nu vienības kopējā dokumentu paketē, vai arī tieši Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļā.
Kad dokumenti vienībā ir sagatavoti, tie tiek iesniegti Aizsardzības ministrijā, kur 10 dienu laikā tie tiek izskatīti. Ja iesniegtajos dokumentos ir nepieciešami precizējumi un lēmuma sagatavošanai ir nepieciešams papildu laiks, par to karavīrs tiek rakstiski informēts. Pēc dokumentu izskatīšanas Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļa gatavo lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu, to apstiprina valsts sekretārs. Atvaļinātajam karavīram uz deklarēto dzīves vietu tiek nosūtīts viens lēmuma eksemplārs ar pavadvēstuli, kurā tiek informēts par to, kā notiks pensijas izmaksa.
Dati tiek ievadīti datu bāzē un uzsākta izdienas pensijas izmaksa.
Tas ir atkarīgs no karavīra atvaļināšanas pamatojuma. Var mainīties izdienas pensijas bāzes (atalgojums) procenti – 40 % vai 55%. Likumā ir noteikts, kādos gadījumos par pamatu tiek ņemti 40% un kādos 55%.
Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensija tiek palielināta par 2%. Ja kopējais stāžs ir mazāks par 20 gadiem, tad par katru izdienas stāža gadu, kas pietrūkst līdz 20 gadiem, pensija tiek samazināta par 2%.
Izdienas pensiju aprēķina no karavīra dienesta atalgojuma un piešķirto naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem.
Piemaksa par dienestu starptautiskajās operācijās un kompensācijas netiek ņemtas vērā.
Ja karavīrs Zemessardzes ārrindas dienestā ir nodienējis ne mazāk kā 5 gadus, aprēķinot izdienas pensiju, civilo stāžu ieskaita pilnā apjomā.
Jā, var saņemt. Viss ir atkarīgs no izdienas stāža. 2009. un 2010.gadā bija daudz gadījumu, kad ar karavīriem tika lauzti līgumi pirms līguma termiņa beigām dažādu iemeslu dēļ. Katrs gadījums ir skatāms individuāli. Būtiskākais, lai karavīriem būtu pietiekama izdiena, savādāk izdienas pensiju nevar piešķirt.
Sākumā noteikti vajadzētu interesēties savā vienībā pie personāla speciālistiem, bet, ja tomēr ir šaubas, tad Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļā vēršoties rakstiski, lai tiktu sniegts skaidrojums par konkrēto situāciju. Šādu konsultāciju var saņemt arī telefoniski, taču jāņem vērā, ka šādā veidā var sniegt tikai vispārēju informāciju.
Sociālo lietu nodaļa cenšas sniegt izsmeļošu skaidrojumu, lai, atvaļinoties, nebūtu neskaidrības vai pārpratumi. Karavīri nāk arī klātienē ar mums izrunāt interesējošos jautājumus.
Ja atvaļinātajam karavīram rodas šaubas vai neskaidrības - pirmkārt, vajadzētu ar tām vērsties pie mums, Sociālo lietu nodaļā, un noskaidrot vai tās ir pamatotas.
Protams, pieņemto lēmumu ir iespējams apstrīdēt aizsardzības ministram. Ja ir konstatēta kļūda, tad tiek veiktas attiecīgās izmaiņas un izdienas pensija tiek pārskatīta. Taču, ja arī pēc tam karavīru neapmierina aprēķins, tad viņam ir tiesības vērsties Administratīvajā tiesā un apstrīdēt aizsardzības ministra lēmumu.
Dažkārt karavīri pēc pensijas piešķiršanas papildus iesniedz dokumentu par darba stāžu, tad tiek veikti grozījumu lēmumā par izdienas pensijas piešķiršanu. Tāpēc gribu vērst visu karavīru uzmanību, ka dokumenti ir jāsāk gatavot laikus.
Jā, var strādāt jebkurā nozarē, saņemot izdienas pensiju. Bet, ja izdienas pensionārs no jauna iestājas dienestā, piemēram, Valsts policijā, diplomātiskajā dienestā, prokuratūrā, tad uz šo laiku izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta. Ja rodas situācija, ka cilvēks pretendē vēl uz kādu citu pensiju, tad izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta.
Šobrīd aizsardzības nozarē ir apmēram 100 atvaļinātu karavīru, kuri turpina strādāt un saņemt izdienas pensiju.
2009. – 2010.gads bija sarežģīts laiks, kad atvaļinājās liels skaits karavīru. Līdz 2009.gadam vienā gadā izdienas pensija tika piešķirta 100 līdz 150 atvaļinātajiem karavīriem, taču 2010.gadā to skaits sasniedza 600. Tas bija ļoti grūts laiks visiem nodaļas darbiniekiem.
Darba joprojām ir ļoti daudz, bet kritiskie sastrēgumi ir novērsti un uzskatu, ka veiksmīgi.
Karavīriem invaliditātes (iegūta pildot militārā dienesta pienākumus) pabalsts ir vienreizējs pabalsts un tas nav saistīts ar izdienas pensiju. Invaliditātes pensiju un izdienas pensiju vienlaicīgi nedrīkst saņemt. Ir jāizvēlas. Vienlaikus nedrīkst saņemt arī bezdarbnieka pabalstu un izdienas pensiju.
Jā, tas ir iespējams – tikai karavīram ir nekavējoties rakstiski jāinformē Aizsardzības ministrija par to, ka viņš ir pieteicies uz bezdarbnieka pabalstu. Tas nepieciešams, lai Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļa laikus varētu pārtraukt izdienas pensijas izmaksu. Pēc bezdarbnieka statusa zaudēšanas pensionārs vēršas Aizsardzības ministrijā ar rakstisku iesniegumu, uzrādot VSAA izziņu par to, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksa ir pārtraukta.
Šobrīd uzskaitē ir 1800 militārpersonas - izdienas pensionāru. Mēnesī izdienas pensijās tiek izmaksāti vairāk nekā 460 000 latu.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā karavīri aicināti sazināties ar Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļu:
- nodaļas vadītājs Andris Jaško, telefons 67335197;
- izdienas pensiju jautājumos - vecākās referentes Dana Fjodorova, telefons 67335238, un Sanita Obrumāne, telefons 67335236;
- atvaļināto karavīru veselības aprūpes jautājumos - vecākais referents Jānis Rēvelis, telefons 67335181,
ierodoties personīgi - Aizsardzības ministrijas Sociālo lietu nodaļa Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīga, katru darba dienu no pulksten 8:30-17:00, iepriekš piesakoties pa tālruni.