Puštuni – Afganistānas lielākā etniskā grupa

Vārds „Afganistāna” nozīmē „afgāņu zeme”, savukārt „afgānis” ir persiešu izcelsmes vārds, kas sākotnēji tika attiecināts uz puštuniem. Puštuni ir aptuveni 40% no afgāņu iedzīvotājiem, tāpēc puštunu kultūrai ir spēcīga un gadsimtiem ilga ietekme uz afgāņu kultūru.

Afganistānā dzīvo aptuveni 30 miljoni puštunu - tā ir lielākā etniskā grupa Afganistānā un lielākā cilts sabiedrība pasaulē. Puštuni nav viens monolīts etnisks veidojums. Viņi, balstoties uz ģenealoģiju, ir sadalīti piecās lielās cilts kopienās, taču atšķirībā no citu cilšu kopienām tām nav vadītāju. Ikviens puštunu vīrietis ir līdztiesīgs. Lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi neformālu tikšanos -Saleh Mashwara - laikā, vai arī oficiālās tikšanās – Jirgas vai Shuras. Ikvienam pieaugušam cilts vīrietim ir vienlīdzīgas tiesības uz nesadalīto kopīgo zemi un ikviens pieaugušais cilts vīrietis var piedalīties, runāt un balstot Jirga.

Puštunu cilts vecākajiem nav „priekšnieka” pilnvaru, proti, viņi nevar dot rīkojumus un attiecībā pret viņiem nav jāievēro bezierunu paklausība. Puštunu kultūrā vadītājs tiek uztverts kā apgādnieks. Paplašinātās ģimenes jeb Khan vecākais vīriešu pārstāvis vai iecelts starpnieks - Malik, kuru dažos ciematos Jirga ir izvēlējies par starpnieku kontaktos ar valdību - var runāt klana vārdā, taču viņam nav tiesību dot rīkojumus pārējiem.

Neraugoties uz ārēji pastāvošo vienlīdzību, Puštunu cilts sabiedrībā pastāv neredzama hierarhiska struktūra, kas balstīta ģenealoģijā. Piemēram, pirmās sievas pirmajam dēlam ir augstāks sociālais stāvoklis un lielāka politiskā ietekme nekā trešās sievas trešajam dēlam. Laika gaitā šīs attiecības ir kļuvušas ļoti sarežģītas un ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu ciltī. Tomēr pēdējie 30 kara gadi ir atstājuši ietekmi uz cilts strukturālo veidojumu un priekšplānā ir izvirzījušās jaunas personas, piemēram, militārpersonas un komandieri.

Islāmu Afganistānā 7. un 8.gadsimtā atnesa šo teritoriju iekarojošie arābu karaspēki un tas līdztekus tradicionālajām paražām veido afgāņu kultūru. Faktiski visi afgāņi ir musulmaņi, un Šaira likums ir Afganistānas tiesu sistēmas pamatā. Aptuveni 85% afgāņu ir sunnīti, savukārt lielākā daļa hazāru minoritātes ir šiīti. Neliels skaits šiītu musulmaņu ir sastopami katrā etniskajā grupā. Vietējam mullam ir mazāk svarīga loma izcelsmes vai izglītības izpratnē, savukārt liela ietekme ir viņa pārraudzībā esošo ciemu iedzīvotāju viedokļa veidošanā.

Kultūra un islāms ir savstarpēji saaudušies, taču islāmam Afganistānā ir savas raksturīgas īpašības un ietver pat dažas islāmam neraksturīgas iezīmes, piemēram, asinsatriebību. Islāms ir afgāņu identitātes centrālā ass un nosaka afgāņu uzvedības normas. Tas apvienojumā ar tradicionālajām paražām, no kurām nozīmīgākā ir puštunvali, ir Afganistānā iedzīvotāju ikdienas dzīves pamatu pamats.

Daži ieteikumi, apmeklējot Afganistānu
•Nedebatē par reliģiskiem jautājumiem un nekādā gadījumā necenties pievērst savai ticībai

•Nejautā musulmanim, vai viņš ir sunnīts vai šiīts.

•Izturies pret Korānu kā pret svētu grāmatu (mājās musulmaņi Korānu ietin skaistā auduma gabalā un glabā goda vietā)

•Izturies ar cieņu pret reliģiskiem priekšmetiem, piemēram, lūgšanu paklājiem un lūgšanu krellēm

•Izturies ar cieņu pret reliģiskiem vadītājiem

•Respektē lūgšanu laikus un netraucē cilvēkus lūgšanu laikā

•Novelc apavus pirms ieiešanas mošejā

•Nedzer alkoholiskos dzērienus afgāņu / musulmaņu klātbūtnē

•Neēd un nedzer afgāņu/musulmaņu klātbūtnē Ramadāna laikā

Materiāla sagatavošanā izmantots majores Marselas Aramas raksts „Afgāņu kultūra: etniskais sastāvs un reliģija”, „The Northern Star”, 2010.gada novembra izdevums