Noslēgusies Meimenas misija
Latvijas kontingenta (LK) karavīri ISAF Meimenas provinču atjaunošanas vienības (Provincial Reconstruction Team — PRT MMN) sastāvā ir noslēguši savu misiju. Pagājuši gandrīz 12 mēneši, kopš kontingenta apakšvienības uzsāka gatavošanos dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā, seši no tiem pavadīti militāro operāciju rajonā.
Sagatavošanās periods ietvēra gan karavīru individuālo iemaņu pilnveidošanu, gan kolektīvo apmācību nodaļas, vada un rotas sastāvā uz Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1.kājnieku bataljona (LATBAT) bāzes. PRT LK galveno daļu veidoja šī bataljona 3.rota, dēvēta arī par spartiešiem, kuras uzdevumos ietilpa PRT bāzes un personāla apsardze, iekļaujot PRT komandiera personīgo apsardzi un sprādzienbīstamu objektu neitralizēšanu. Pēdējo divu funkciju veikšanai kājnieku rota tika pastiprināta ar Militārās policijas un Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona speciālistu grupu. Vienas noteiktas specializācijas vienību papildināšana ar kaujas inženieru, mīnmetēju, priekšējo atbalsta uguns novērotāju, priekšējo transporta mehāniķu un mediķu apakšvienībām ir militārajā vidē ierasta prakse, un bieži vien jārēķinās ar to, ka nākas komandēt arī citu nacionalitāšu vienības angļu valodā. Šiem pienākumiem jāgatavojas laikus, vajadzīgās kaujas procedūras ir jāslīpē kopīgos treniņos gan mājās, gan arī darbojoties ar norvēģu partneriem kopējos manevros Norvēģijas skarbajos apstākļos.
Attēlā - Afganistānas parlamenta apakšpalātas vēlēšanu drošības pasākumu koordinēšanas sanāksme. Foto: Karavīru personiskais arhīvs.
Pēdējos īpaši izbaudīja abas militārās novērošanas grupas (Military Observation Team — MOT), segvārdos sauktas par «Maik» un «Papa», kuru kaujas gatavība tika izvērtēta norvēģu Izlūkošanas rotas sastāvā. MOT kopā ar citiem izlūkošanas līdzekļiem misijas rajonā ir būtiska loma. Tās ir PRT komandiera «acis» un «ausis» informācijas ievākšanai, kā arī ir būtiskas pastāvīgu attiecību uzturēšanai ar Afganistānas drošības spēku (Afghan Security Forces — ANSF) vienībām, it īpaši ar policiju. Pastāvīga klātbūtne noteiktā apvidū prasa ilgstošu prombūtni no pamata bāzes vietas, līdz ar to arī īpaši atlasītus karavīrus, kuri spēj darboties šādos, iespējams, nosacīti ekstremālos apstākļos.
Jāorientējas arī pašvaldību organizācijas jautājumos
Papildus saviem tīri militārajiem uzdevumiem MOT sadarbības virsniekiem jāspēj orientēties arī vispārīgos pašvaldību organizācijas un darbības jautājumos, jo tieši viņi ir tie, kuri palīdz nodrošināt Fārjābas provinces gubernatora un PRT komandiera noteikto pašvaldību darbības prioritāšu un uzdevumu efektīvāku izpildi. Šim aspektam Afganistānā, šķiet, ir izšķiroša nozīme sekmīgai valsts pārvaldes struktūras izveidei visos līmeņos. Vietējiem varas orgāniem ir jākļūst sekmīgākiem, jāizrāda vairāk iniciatīvas un jāseko pieņemto lēmumu izpildei. Pašpārvaldes struktūru vadītājiem ir jābūt redzamiem un aktīviem ne tikai apdzīvoto vietu centros, bet arī lauku nostūros, kas joprojām nestabilās drošības situācijas dēļ nozīmē uzņemties zināmu risku.
Attēlā - Maltīte pēc veiksmīgi noslēgtas operāciju plānošanas. Foto: Karavīru personiskais arhīvs.
Līdzīgi kā citās rotācijās, arī PRT-15 laikā visas militārās operācijas tika plānotas un realizētas, priekšplānā izvirzot ANSF un provinces pašpārvaldes institūcijas. ISAF un sabiedroto spēku loma arvien vairāk kļūst par atbalstošu, taču tāpēc ne mazāk svarīgu. Afgāņu militārās un pašvaldības institūcijas progresē ar katru gadu, tomēr joprojām būtisks ir profesionālais padoms, ko spēj sniegt ISAF karavīri, balstoties uz savu pieredzi un izglītību, tajā pašā laikā pienācīgi novērtējot pašu afgāņu praktisko izpratni par lietām, kas arī balstās uz pieredzi, uzkrātu gadiem ilgušajos karos. Līdz ar to karavīram ir jābūt pacietīgiem, jāizprot afgāņu kultūras īpatnības, lai prastu notvert īsto brīdi vajadzīgo vārdu pateikšanai, turklāt tā, lai neaizvainotu savus afgāņu partnerus. Ņemot vērā sarežģītās sociālās attiecības Afganistānā starp dažādām ciltīm, etniskajām grupām un sociālajiem slāņiem, dažbrīd tas ir visai komplicēts uzdevums. Tāpēc karavīriem ir jāmācās būt pietiekami labiem diplomātiem, lai nodrošinātu nepieciešamo mērķu sasniegšanu.
Lēmumu pieņemšana bieži vien Afganistānā notiek strauji, tomēr procesu virzība jeb nepieciešamo darbību uzsākšana daudzreiz kavējas.
Bruņojoties ar pacietību, PRT karavīriem tomēr jāmēģina paātrināt vajadzīgo notikumu attīstību, tiekoties individuāli ar ietekmīgiem cilvēkiem un amatpersonām, izrunājot problēmas un virzot darbības noteiktajā gultnē.
Svarīgi dot iespēju procesu vadīt pašiem afgāņiem
Man pašam ar to nācās saskarties, strādājot pie tā sauktās Afgāņu samierināšanas un reintegrēšanas programmas (Afghan Peace and Reintegration Program — APRP), kuras būtības pamatā ir Afganistānas Islāma Republikas prezidenta Hamīda Karzajī dekrēts par nemiernieku kaujiniekiem sniegto iespēju nolikt ieročus un izlīgt ar sabiedrību. Ziemeļu reģionā ir tikai dažas provinces, kurās šis process ir uzsākts. Lai viss sekmētos, svarīgi ir, lai to vadītu paši afgāņi un lai koalīcijas spēku līdzdalība un atbalsts paliktu fonā. Fārjābā reintegrēšanās process sākās pēkšņi, kad atsevišķas bijušo kaujinieku grupas vērsās pie provinces un rajonu varas iestādēm ar savu vēlmi atgriezties sabiedrībā, bet pašvaldība vēl nebija gatava to realizēt. Valdības līmenī bija jau izstrādātas vadlīnijas, bet nepieciešamā finansēšanas programma Afganistānas atjaunošanas kredīta fonda (Afghan Reconstruction Trust Fund — ARTF) ietvaros arī vēl nebija gatava. Tomēr bija ļoti svarīgi steidzami vienoties par plānu provinces līmenī, par finansējuma avotu īslaicīgi izmantojot ASV Aizsardzības ministrijas sniegto Komandiera ārkārtas situācijas atbildes programmu (Commander’s Emergency Response Program — CERP). Provinces reintegrēšanās padomes darbības dēļ programmai pieteicās arvien vairāk bijušo kaujinieku, bet nepieciešamā darbības plāna, mācību programmu, nodarbību un pasākumu sagatavošanas temps stipri atpalika no vajadzīgā. Šādos brīžos koalīcijas spēkiem ir jāizjūt, cik daudz ir iespējams vietējās varas iestādes mudināt, lai pasteidzinātu notikumu attīstību, bet tajā pašā laikā lai temps neapsteigtu vietējo spējas lietas realizēt.
Kopumā ir strādāts plecu pie pleca ar norvēģu, maķedoniešu un amerikāņu karavīriem un civilpersonām, un Latvijas kontingenta karavīriem, beidzoties misijai PRT «Maimana» sastāvā, ir uz ko atskatīties un ir iespēja izvērtēt savus varbūt nelielos, tomēr būtiskos ieguldījumus drošības stiprināšanā Afganistānas Fārjābas provincē.2011.gads nesīs jaunus uzdevumus un izaicinājumus, tāpēc visiem vēlu ticību nākotnei, stipru garu un veiksmi. Savukārt nākamā Latvijas kontingenta karavīriem vēlu sekmīgi turpināt iepriekšējo kontingentu iesākto un sveikiem un veseliem atgriezties mājās nākamā gada jūnijā!
Didzis Nestro, pulkvežleitnants, SZS Kājnieku brigādes štāba priekšnieks