Jau piektais starptautiskais jūras spēku vidējā līmeņa štāba virsnieka kurss
Janvārī jau piekto gadu pēc kārtas mācības Starptautiskajā jūras spēku vidējā līmeņa štāba virsnieka kursā (VLŠVK) uzsāka 17 kursanti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Par šī kursa vēsturi, pilnveidošanos un mācību saturu stāsta kursa priekšnieks komandkapteinis Aleksandrs Pavlovičs.
Vispirms par BALTRON
Baltijas valstu mīnu kuģu eskadra (BALTRON) galvenokārt koncentrē visas pūles uz pretmīnu operācijām, lai varbūtējā krīzes brīdī uzturētu maksimāli atvērtas Baltijas valstu ostas. Mērķis ir krīzes periodā nodrošināt iespēju pa jūru saņemt atbalstu no rietumu puses un sabiedrotajiem. Balstoties uz šādas iespējas esamību, arī pagājušā gada pavasarī norisinājās NATO mācības BALTOPS, kuru laikā cita starpā notika karavīru izsēdināšana un militārā transporta izkraušana Baltijas jūras piekrastē.
BALTRON kā Jūras spēku (JS) projekts sastāv no vairākiem elementiem. BALTRON vadību īsteno Operatīvais štābs, kura personālsastāvs mainās pēc rotācijas principa reizi gadā. Šī štāba uzdevums ir sagatavot un nodrošināt praktiskās mācības jūrā. Mācības notiek piecas līdz septiņas reizes gadā. Mācībās piedalās tie kuģi, kuri ir iekļauti IRF (Immediate Response Force — Tūlītējas reaģēšanas spēki). Arī kuģi ik gadu mainās.
Atbalstošajā infrastruktūrā darbojas Ūdenslīdēju skola (ŪS) Liepājā, kuras pamatuzdevums ir gatavot ūdenslīdējus — atmīnētājus; Pretmīnu aprīkojuma apkopes darbnīca Liepājā; Pretmīnu cīņas stimulators, kurš arī atrodas Jūras spēku mācību centrā Liepājā. Tallinā strādā Jūras spēku sakaru skola, savukārt Klaipēdā ir Artilērijas sistēmu kalibrēšanas darbnīcas. Un, protams, VLŠVK kurss Rīgā.
Kā redzams, kopumā Latvijai ir lauvas tiesa no šī projekta. Taisnības labad gan ir jāpiemin, ka ŪS būvniecībā ļoti lielu finansiālo atbalstu sniedza Norvēģija. Arī visā projekta tapšanā ārkārtīgi lielu finansiālo un intelektuālo ieguldījumu deva Norvēģija un Vācija. Protams, bija arī citu Rietumeiropas valstu atbalsts.
Kursanti 11.janvārī. Foto: Gatis Dieziņš, RJC.
Vidējā līmeņa štāba virsnieka kurss JS uzdevumu kontekstā
Kopā ar vadības un infrastruktūras elementiem VLŠVK ir BALTRON projekta «izglītības» organiskais elements. Kurss ir paredzēts studentiem, kuri ir pieredzējuši kuģu virsnieki un, kā ir pieņemts pēc Jūras spēku gradācijas, ir sevi labi paradījuši taktiskajā līmenī. Kursa uzdevums ir sagatavot viņus efektīvai darbībai štābos operatīvā līmenī — krastā un jūrā. Kursa veiksmīga absolvēšana ir viens no vairākiem obligātajiem priekšnosacījumiem, lai virsnieki saņemtu nākamo dienesta pakāpi —kapteiņleitnants.
Kurss sākas katru gadu janvāra pirmajos datumos, kad no visām Baltijas valstīm ierodas studenti. Vispirms viņi veic trīs dienu orientācijas procesu. Tad seko ļoti intensīvas mācības ar lekcijām, apmācībām un sindikātu darbiem, kur sevišķi svarīgs ir virsnieku patstāvīgais darbs un praktiskā rīcība. Kursi ilgst sešus mēnešus, un apmācības notiek angļu valodā. Kursanti apgūst vairākus apmācības moduļus. Tajos tiek mācīta vadības teorija un visi jautājumi saistībā ar JS darbības elementiem operatīvajā līmenī (tādiem kā cīņa ar zemūdenēm, pretmīnu cīņa, artilērijas atbalsts utt.).
Teorētisko mācību kulminācija ir ikgadējās praktiskās (liv-ex) mācības Baltic Fortres, kad BALTRON kuģu mācībās Baltijas jūrā notiek jūras taktisko un operatīvo procedūru apguve un pilnveidošana, kā arī kaujas elementu izpilde pēc vienota scenārija. VLŠVK studentiem šīs mācības ir jāieplāno, jāsagatavo visa operatīvā dokumentācija un jāpiedalās mācību uzdevumos jūrā, pašiem atrodoties uz kuģa.
Lai paplašinātu studentu redzesloku, teorētisko bāzi un spējas formulēt savas domas, kursa ietvaros tiem jāveic zinātniskās pētniecības darbs. Tiek piedāvāts brīvais tēmu izklāsts par politiku un stratēģiju JS uzdevumu kontekstā ar galveno uzsvaru uz Baltijas jūras un Eiropas reģionālām aktualitātēm. Darba vadītāji ir profesori no Latvijas Universitātes. Zinātniskās pētniecības darbi tiek aizstāvēti kā diplomdarbi kompetentas komisijas priekšā, kuras sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Universitātes un Nacionālas aizsardzības akadēmijas. Pēc šo kursu beigšanas notiek nākamā virsnieka orientēšanās uz dienesta karjeras veidošanu štāba darbā vai vadības darbā, dienestu turpinot tieši uz kuģiem.
Šis kurss ir pilnīgi patstāvīgs tādā izpratnē, ka tas nav piesaistīts ne vienai citai mācību iestādei. Apmācību programmas tiek regulētas tieši no visiem trīs Baltijas valstu jūras spēkiem, un tikai to trīs komandieri ir tiesīgi mainīt programmu vai to papildināt. Kurss tiek veidots ciešā sadarbībā ar Baltijas aizsardzības koledžu (BATDEFCOL), taču neatrodas tās akadēmiskā uzraudzībā. Nacionālā aizsardzības akadēmija nodrošina kursa materiāli tehnisko bāzi un infrastruktūru. Pamatā kurss balstās uz vieslektoriem. Lasīt lekcijas un vadīt praktiskās nodarbības ierodas vieslektori no BALTDEFCOL, NATO reģionālajiem štābiem, LU, kā arī no Dānijas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un ASV jūras spēkiem. Protams, kā vieslektori tiek aicināti arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jūras spēku eksperti un speciālisti.
VLŠVK aizsākumi un ieguldījums JS attīstībā
Iepriekšējā desmitgadē JS virsnieki šādus kursus beidza ārzemēs. Laikā no 2001. līdz 2003. gadam trīs Baltijas valstu jūras spēku komandieriem radās doma veidot pašiem savus kursus Baltijā, lai sagatavotu savus virsniekus. Un tā, idejai īstenojoties, 2007. gadā tika sveikti pirmie absolventi.
Tā kā kurss notiek Baltijas valstīs un apmācības ir Rīgā, viena kursanta apmācības ir finansiāli daudz izdevīgākas nekā analogas iespējas ārzemēs. Salīdzinājumam — jebkurš standarta kurss ASV vai Lielbritānijā pēc līdzīgas apmācību programmas un satura maksātu trīs līdz piecas reizes vairāk. Tagad lielākā daļa virsnieku apmācību beidz Latvijā, bet uz ārzemēm dodas tikai uz dažiem specializētiem apmācību kursiem.
Noslēgumā jāatzīmē, ka Latvijas Jūras spēku prestižs ir ļoti augsts. Latvijai, vienīgajai no Baltijas valstīm, ir sava jauno kuģu būvniecības programma. Latvijā ir arī visattīstītākā jūras spēku infrastruktūra, krasta bāzēšanas iekārtas un speciālistu sagatavošanas iestādes (specializēti trenažieri un skolas) salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Pēdējo piecu līdz 10 gadu laikā JS projekti ir attīstīti veiksmīgi un efektīvi. Lielā mērā to nosaka JS virsnieku profesionalitātes izaugsme — praktiskā sagatavotība un teorētiskās zināšanas. Bez šaubām, savu ieguldījumu progresā ir devis tieši šis kurss. VLŠVK laika periodā no 2007. līdz 2011. gadam ir veiksmīgi sagatavojis un nosūtījis dienestam vienībās un štābos 34 virsniekus Latvijas Jūras spēkiem, kā arī izglītojis 13 Lietuvas, piecus Igaunijas un vienu Polijas pārstāvi.
Ieva Anševica, MVPŠ Mācību pārvalde.