Sadarbība: ikdienas uzdevums misijā
Reģionālās pavēlniecības Ziemeļi (RCN) komandiera nodoms ir stiprināt partneru sadarbību visos līmeņos, uzlabot koordināciju starp Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem Afganistānā (ISAF) un Afganistānas Nacionālajiem drošības spēkiem (ANSF), veicot visas operācijas ar afgāņu partneriem, pakāpeniski nododot drošības spēkiem atbildību par operāciju plānošanu un izpildi. Tikai tad, kad Afganistānas drošības spēki spēs paši uzturēt drošību tādā līmenī, kad bez ISAF atbalsta spēs atrisināt visus drošības izaicinājumus, ISAF, to skaitā Latvijas karavīri, drīkstēs atstāt Afganistānu un lepoties ar savu ieguldījumu šīs valsts atjaunošanā. Protams, līdz brīdim, kad varēsim pateikt, ka karavīru uzdevums šajā valstī ir pabeigts, vēl ir ejams ilgs un grūts ceļš. Katrs koalīcijas un tajā skaitā arī Latvijas karavīrs dod savu ieguldījumu šī procesa virzīšanai pretī šim mērķim.
Gribētu pavēstīt lasītajiem par savu partnerības pieredzi, kuru guvu, pildot dienesta pienākumus starptautiskajā operācijā Afganistānā, jo ceru, ka šo rakstu lasīs arī tie karavīri, kuri nākamgad dosies starptautiskajā operācijā un sadarbosies ar afgāņu drošības spēkiem — mūsu partneriem.
Partneru uzticības iegūšana prasa pūliņus
Viss sākās kādā jaukā, saulainā dienā, kad kopā ar norvēģu kolēģiem no provinču atjaunošanas vienības (PRT) plānošanas nodaļas devos iepazīt mūsu partnerus — afgāņu armijas 209. korpusa 1. kājnieku brigādes štāba virsniekus, ar kuriem man būs jāplāno un jāvada kopējas operācijas Fārjābas provincē. Tad nodomāju, ka ļoti svarīgi būs izveidot labas attiecības un jāparāda savs profesionālisms, lai iemantotu partneru uzticību. Uzticība, protams, nenāca pati no sevis, tam vajadzēja laiku, piedaloties daudzās tikšanās, pārrunās, operāciju plānošanas un koordinācijas sapulcēs, kā arī dodoties kopējās kaujas operācijās ar afgāņiem. Sanāksmju un operāciju plānošanas ilgums dažreiz pārsniedza sešas stundas dienā, bez manāmu rezultātu sasniegšanas. Arī tādā gadījumā bija jāsaņemas un jāturpina iesāktais nākamajā dienā.
Attēlā augšā - Vienā no operācijas Sunrise (saullēkts) koordinējošajām sanāksmēm. Attēlā apakšā - Tikšanās ar vietējo ciematu vecākajiem.
Dodoties uz misiju Afganistānā, jau zināju, ka svarīgākā operācija, kas man jāplāno ar afgāņu kolēģiem, būs Afganistānas parlamenta apakšpalātas (Wolesi Jirga) vēlēšanu drošības pasākumi. Šīs vēlēšanas bija ievērojams afgāņu solis uz priekšu plānošanas procesā, jo tas bija viņu pašu vadīts, bet joprojām atbalstīts no ISAF. Vēlēšanu drošības pasākumu plānošana bija ilgstoša un sarežģīta, jo tajā piedalījās dažādu struktūru, organizāciju, Afganistānas neatkarīgās vēlēšanas komisijas (IEC), Drošības pārvaldes (NDS), armijas (ANA), policijas (ANP), robežsardzes (ABP), Provinces operāciju koordinācijas centra (OCC-P), provinces administrācijas, amerikāņu policijas padomdevēju (PMT) un provinces atjaunošanas vienības (PRT) pārstāvji. Lai gan parlamenta vēlēšanu drošības pasākumu plānošana nebija nekas unikāls, atrast kopsaucēju bija ļoti grūti. Katram no pārstāvjiem bija sava pieredze un savi priekšlikumi. Pēc pāris dienu plānošanas iegādājos lielu Kubā ražotu cigāru un apsolīju sev izpīpēt to, kad viss šis «jūklis» būs beidzies un vēlēšanu rezultāti tiks pasludināti.
Drošības plāns darbībā
Atkārtoti pierādījās tas, ka apņēmībai paveikt iesākto līdz galam, partneru uzticībai un pārliecināšanas spējām ir izšķiroša loma gala lēmuma pieņemšanā. Pēc divu nedēļu smaga darba plāns bija gatavs, uzrakstīts uz papīra un visu iesaistīto pušu parakstīts. Drošības plāns, kuru izstrādājām kopā ar afgāņiem, bija vienkāršs — lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus un vēlēšanu iecirkņus, jādodas pie nemierniekiem (AAF) uz viņu nometnēm. Tad nemiernieki fokusēsies uz mums, nevis uz tautu un vēlēšanu kandidātiem, jo gribēs aizsargāt savus kontrolētos apvidus, rajonus un drošās vietas, «savas mājas», turklāt viņiem arī neatliks laiks sagatavoties un koordinēt savas darbības. Tādējādi policija būs spējīga veikt savu darbu vēlēšanu iecirkņos un to apkārtnē. Vēlēšanas ir afgāņu vadīts process, un ISAF klātbūtne pie vēlēšanu iecirkņiem radītu iespaidu, ka afgāņi nespēj paveikt visu paši.
Attēlā augšā - Afganistānas armijas karavīri pēc kaujas. Attēlā apakšā - Afganistānas policists.
Kad plāns bija gatavs, kopā ar partneriem varējām ķerties pie drošības pasākumu īstenošanas. Uzdevumu izpildei afgāņiem bija nepieciešamas specifiskas kaujas spējas, kuras vēl nav attīstītas, tādēļ tās nodrošināja ISAF. Svarīgākās no tām ir ievainoto medicīniskā evakuācija pa gaisu, tuvais gaisa atbalsts, novērošanas spējas no gaisa, improvizēto spridzekļu atrašana un neitralizēšana. Atskatoties uz paveikto, varu pateikt, ka šoreiz mūsu un afgāņu plāns strādāja labi. Uzbrukumu skaits vēlēšanu laikā bija minimāls.
Misijas laikā iegūtās atziņas
- afgāņu uzticība tev — tā ir panākumu atslēga
- ja tev ir gadījies būt kopā ar afgāņiem kaujā, tu skaities viņu goda viesis, un viņi tevi sargās, nesaudzējot savu dzīvību
- afgāņu armijas sagatavotības līmenis Fārjābas provincē ir augsts, viņi labi pārzina mūsu karavīriem mācīto plānošanas procesu un taktiku, bet to diemžēl nevar teikt par policiju
- pat ja idejas ir tavas, ļauj afgāņiem savākt visus kredītpunktus par veiksmīgi izpildīto uzdevumu.
Es gribētu novēlēt mūsu karavīriem, kuri vēl tikai iepazīs afgāņu partnerus, veiksmi un izpratni par to, ka šie partneri ir mūsu «biļete mājup». Neatkarīgi no tā, kādā pozīcijā karavīri pilda savus pienākumus (no kareivja kaujas laukā līdz virsniekam, kurš plāno šo kauju uz kartes), ikviens no viņiem ir devis neatsveramu ieguldījumu kopējā mērķa sasniegšanā. Tagad gan, kad vēlēšanu rezultāti pasludināti, dodos izpildīt savu solījumu attiecībā uz cigāru.
Kapteinis Vasilijs Gračovs, SzS BDE 1. kājnieku bataljons