Pašreizējā Baltkrievijas izraisītā migrantu krīze ir tendēta uz Rietumvalstu politisko šķelšanu, savukārt Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām, iespējams, varētu būt saistīta ne tikai ar Krievijas gatavošanos iebrukumam Ukrainā, bet ar vēlmi anektēt Baltkrieviju Krievijas sastāvā, šādu viedokli sestdien intervijā Lielbritānijas radiostacijai “LBC” pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš atzina, lai gan pēdējā laikā Rietumu valstu vidū bijuši vairāki strīdi, tas nenozīmē, ka Rietumu valstīs un to veidotajās organizācijās nebūtu vienotības.
Vienlaicīgi A. Pabriks pauda viedokli, ka apstākļos, kad Krievija savelk spēkus pie Ukrainas robežām, Rietumvalstīm būtu nepieciešams daudz aktīvāk atbalstīt Ukrainu, lai tā pēc iespējas labāk sevi spētu aizstāvēt. Kā pozitīvo piemēru Ukrainai sniegtajā atbalstā, tostarp, pārdodot ieročus aizsardzības ministrs minēja Turciju, vienlaikus kritizējot citas Rietumu valstis, kas vilcinās sniegt praktisku atbalstu apstākļos, kad Ukraina ir spiesta cīnīties ar Krievijas agresiju.
Vaicāts, vai Krievija uzbruks Ukrainai, A. Pabriks sacīja, ka nevar to apgalvot, tomēr fakts, ka Krievija ap robežām pulcē krietni ievērojamākus spēkus, ir acīmredzams.
“Tā būtu liela Rietumvalstu kļūda, ja, līdzīgi kā tas bija 2014. gadā, vienīgā Rietumu atbilde uz šādu agresiju, būtu diplomātisks atbalsts, kas pēc būtības ir tikai un vienīgi vārdi,” viņš atzina.
Vienlaikus A. Pabriks akcentēja, ka Krievijas nodomi, savelkot karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidri. Tik pat labi, šādi varētu tikt gatavota Baltkrievijas aneksija Krievijas sastāvā.
Savukārt, runājot par jaunnedēļ gaidāmo NATO ārlietu ministru tikšanos, A. Pabriks pastāstīja, ka tikšanās uzmanības centrā būs jautājumi par NATO iekšējo integrāciju, cīņu ar jaunajām hibrīdās karadarbības formām, kā arī situāciju uz Baltkrievijas robežas un Krievijas radītajiem draudiem.
“Nav noslēpums, ka mēs Baltijas valstīs no pārējām NATO valstīm gaidām lielāku praktisko atbalstu reģiona aizsardzībai. Baltijas valstis tomēr ir mazas valstis. Par spīti tam, ka mēs jau savai aizsardzībai atvēlām pat vairāk nekā 2% no iekšzemes kopproduktiem, mēs nevaram ar šiem līdzekļiem nosegt visas tās vajadzības, kādas ir nepieciešamas, lai mēs varētu nodrošināt mūsu suverenitāti,” atzina A. Pabriks.
NATO ārlietu ministru tikšanās Rīgā notiks 30.novembrī un 1. decembrī.
