Krievijas prezidents Vladimirs Putins "ieteicis" Valsts domei izstrādāt likumu, kas aizliegtu Padomju Savienību publiski pielīdzināt nacistiskajai Vācijai.
Meklēšanas rezultāts
Bulgārijā divi Krievijas diplomāti nodarbojušies ar spiegošanu un, iespējams, tiks no valsts izraidīti, piektdien pavēstīja Bulgārijas amatpersonas.
Ukrainas Bruņotie spēki Bahmutas virzienā guvuši svarīgus panākumus, ikvakara uzrunā valsts iedzīvotājiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kā rīkoties krīzes situācijās – stāsta valsts aizsardzības mācības nodaļas vecākais eksperts militārās izglītības jautājumos virsseržants Ēriks Kārkliņš
Slovākijas parlaments otrdien apstiprināja līdz 2100 NATO karavīru dislocēšanu valsts teritorijā pēc Krievijas iebrukuma Slovākijas kaimiņvalstī Ukrainā.
5. novembrī Valsts prezidents Egils Levits piešķīra brigādes ģenerāļa dienesta pakāpi Latvijas Republikas Zemessardzes komandierim Egilam Leščinskim.
5. martā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam un lēma to nodot apstiprināšanai Saeimā.
Francijas drošības dienesti izjaukuši teroristu plānu uzbrukt šīs valsts bruņotajiem, trešdien pavēstīja Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs.
6. decembrī Saeima ārkārtas sēdē otrajā lasījumā steidzamības kārtā apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, aizsardzības stiprināšanai atvēlot 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis ir lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē, un tā mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt valsts drošību un aizsardzību pret potenciāliem draudiem.
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, agresorvalsts diktatora Vladimira Putina vērienīgās ambīcijas uzreiz kļuva acīmredzamas. Viņš plānoja gāzt valdību Kijivā un pārņemt kontroli pār valsti. Taču V. Putina centieni sniedzās tālāk par ietekmes sfēras izveidošanu Centrāleiropā un Austrumeiropā. Pakļaujot Ukrainas valsts iekārtu, V. Putins cerēja aizsākt jaunu globālās politikas ēru, ...