Meklēšanas rezultāts

11. novembrī Latvijas militārie pārstāvji NATO un ES institūcijās kopā ar ģimenēm un Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce-Līcīte piedalījās atceres pasākumā Zēdelgeimā, lai godinātu Latvijas karavīrus un pieminētu brīvības cīnītājus.

Lāčplēša dienas rītā aizsardzības nozares vadība un parādes dalībnieki piedalījās starpkonfesionālā ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, bet plkst. 11 nolika ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja Nacionālās aizsardzības likumprojektu, kas ietver sevī trīs atsevišķus likumprojektus, kuri regulē valsts aizsardzību.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien ieradies negaidītā vizītē Afganistānā, lai tikos ar alianses karavīriem un valsts jaunievēlētajiem līderiem - Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani un valdības priekšsēdētāju Abdullu Abdullu.

7. novembrī ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes un Latvijas Kara muzeja direktores Aijas Fleijas dalību pie Pulvertorņa tika iedegts Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskurs, atklāta sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanas akcija un divas Lāčplēša dienai veltītas izstādes Latvijas Kara muzejā.

Internetā parādījušies Krievijas Pirmā telekanāla kadri, kur kāds vīrietis, domājams Donbasa iedzīvotājs, stāsta, ka Ukrainas karavīriem par piedalīšanos karā piedāvāts "zemes gabals un divi vergi".

Polija pirmdien uzaicinājusi uz sarunām tuvas darbības rādiusa raķešu ražotājus, lai apspriestu plānoto bruņojuma modernizēšanu. Savukārt Polijas aizsardzības ministra vietnieks Čelsavs Mročeks atklāja, ka bruņojuma modernizēšanas ietvaros Polija turpmākajos gados plāno iegādāties arī kaujas bezpilota lidaparātus.

3. novembrī sākās desmit dienu starptautiskās mācības “Joint Action 2014”. Šīs mācības noslēgs gadu ilgo ES ātrās reaģēšanas spēku pārbaudes laiku. Mācības “Joint Action 2014” tika plānotas aptuveni gadu un tajās piedalās vairāk nekā 2 400 dalībnieki no septiņām Eiropas valstīm.

Paši doties aizstāvēt savu valsti kara gadījumā būtu gatavi 40% lietuviešu, liecina pētījums, ko oktobrī pēc Baltijas moderno tehnoloģiju institūta pasūtījuma veicis sabiedriskās domas izpētes centrs "Vilmorus".

Nacionālajos bruņotajos spēkos iecerēts palielināt profesionālā dienesta karavīru skaitu, liecina trešdien parakstītā valdības deklarācija.