No šī gada janvāra Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes komponentu veido Mehanizētā kājnieku brigāde un četras Zemessardzes brigādes (Rīgas, Kurzemes, Latgales un Vidzemes). Faktiski šis modelis dzīvē darbojies jau iepriekš, taču tagad apstiprināts arī juridiski.
Sauszemes komponenta priekšnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos brigādes ģenerālis Georgs Kerlins. Viņš norādīja, ka arī citu valstu bruņotajos spēkos ir gan Gaisa spēki, gan Jūras spēki, gan Sauszemes spēki – visas vienības, kuras veic uzdevumus uz sauszemes. Tāpēc korektāk to būtu saukt par Sauszemes komponentu, jo Sauszemes spēku sastāvā iekļaujas vairākas brigādes.
Brigādes ģenerālis G. Kerlins atzina, ka Latvijā šo lomu vairākus gadus pildīja Mehanizētā kājnieku brigāde. Taču valsts aizsardzības plānos iekļauta arī Zemessardze, kas pilda ļoti nopietnus operacionālus uzdevumus. Iespējams, ka Latvijas Zemessardzei mūsu bruņoto spēku sastāvā pat ir lielāka loma, nekā citās valstīs Nacionālajai gvardei.
Turklāt, kopš Latvijā pastāvīgi atrodas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, Mehanizētajai kājnieku brigādei papildus klāt nācis arī starptautisko attiecību slogs – jo tās ir deviņas atsevišķas nācijas, kuras pārstāvētas Latvijā, un katra no šīm valstīm ļoti interesējas, kā viņu karavīriem šeit klājas, brauc vizītēs.
Sauszemes komponenta priekšnieka pienākumos ir plānot aizsardzības operācijas, kurās galvenā loma ir šīm piecām brigādēm jeb Sauszemes komponentam. Lai arī gan Mehanizētajai kājnieku brigādei, gan Zemessardzes brigādēm joprojām ir savi tiešie komandieri, brigādes ģenerālis G. Kerlins kā Sauszemes komponenta priekšnieks seko līdzi šo brigāžu spēju attīstībai – gan brigāžu līmenī, gan savstarpējā sadarbībā ar citiem bruņoto spēku elementiem un piedalās arī militāro mācību plānošanā. Turklāt, ja valstī rastos militārā apdraudējuma situācija, Zemessardzes brigādes nonāktu tiešā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba komandpakļautībā.
“Latvijā jau vēsturiski izveidojies tā, ka katram no bruņoto spēku veidiem ik gadu notiek konkrēti viņu spējas attīstošas svarīgas mācības. Zemessardzes brigādēm tās ir ikgadējās mācības “Zobens”, Mehanizētajai kājnieku brigādei tā ir “Sudraba bulta”, Jūras spēkiem – “Flotex” un Gaisa spēkiem – mācības “Gaisa dūre”. Mēs visas šīs mācības esam ielikuši kopējā ietvarā – ikgadējā militāro mācību ciklā “Namejs”, kas daudzviet Latvijā notiek vairāku mēnešu garumā. Šo mācību laikā tad tiek trenētas katram spēku veidam svarīgās prasmes, kā arī savstarpējā sadarbība, centrālā komandvadība un kopējās apgādes lietas.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.