10. oktobrī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis piedalījās Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona piemiņas zīmes atklāšanā Limbažos.
Limbažos atklāta Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona piemiņas zīme
"Esmu pārliecināts, ka piemiņas plāksne vēsta par ģenerāļa Dāvida Sīmansona būtisko ieguldījumu Latvijas valsts armijas izveidošanā un attīstībā, kā arī pašaizliedzīgo karavīra dienestu, aizsargājot proklamētās neatkarīgās Latvijas brīvību. Limbažnieki, novēlu Jums arī turpmāk atcerēties un godināt ar Jūsu - Limbažu - novadu saistītās ievērojamās personības. Lai izdodas īstenot arī citas idejas Latvijas vēstures saglabāšani!" vēstulē šim pasākumam par godu rakstīja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Piemiņas zīmi veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, tā uzstādīta Limbažos, Baumaņu Kārļa laukumā 1.
Dāvids Sīmansons (1859. g. 4. aprīlis – 1933. g. 13. janvāris) dzimis Valmieras apriņķa „Pilātu” pusmuižā un absolvējis Limbažu apriņķa skolu. Beidzis Rīgas junkurskolu un Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmiju, piedalījies Krievijas – Japānas karā, 1910. gadā saņēmis ģenerālmajora pakāpi. 1919. gada janvārī, pēc daudziem svešumā pavadītiem gadiem, viņš atgriezās dzimtenē.
1919. gada 10. jūlijā tika izdota pavēle Nr. 1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņoja par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā. Šī diena tiek atzīmēta kā Latvijas armijas dzimšanas diena.
1919. gada 13. septembrī D.Sīmansons izdeva pavēli, ar kuru tika likti pamati vienotai komandieru sagatavošanas sistēmai. Lai nodrošinātu armiju ar labi sagatavotiem jaunākajiem virsniekiem, paredzēja nodibināt karaskolu, savukārt instruktoru sagatavošanai un apakšvirsnieku zināšanu papildināšanai – instruktoru bataljonu.
Par cīņu vadību pret Bermontu 1926. gadā ģenerāli D.Sīmansonu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.