Mūsdienu lielākie draudi ir terorisms, turklāt Covid – 19 pandēmija rāda, ka arī bioloģiskie draudi ir pavisam reāli, tā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) rotas Masveida iznīcināšanas ieroču izlūkošanas vada komandieris virsleitnants Andris Zeps. Tāpat arī sadzīvē nereti iespējams saskarties ar mazāka mēroga krīzēm, kas saistītas ar toksiskām vielām. Ja cilvēki zina vai vismaz interesējas, kā rīkoties katrā konkrētā situācijā, tad viņi neļausies panikai, ziņkārībai un pasargās sevi, norāda virsleitnants Zeps.
Iespējamie masveida iznīcināšanas ieroču apdraudējumi
Zemessardzes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rotas (AMII) galvenais uzdevums ir reaģēt uz toksiski industriālo materiālu un masveida iznīcināšanas ieroču radītām krīzes situācijām. Kā skaidro virsleitnants Zeps, gan miera, gan kara laikā aizsardzību no masveida iznīcināšanas ieročiem var iedalīt divās kategorijās. Pirmā kategorija ir toksiski industriālie materiāli – ķīmiskas vielas, kuras izmanto tīrā vai sajauktā veidā industriālām vajadzībām, ražošanā vai arī ikdienas vajadzībām, piemēram, degviela. Šīm vielām noplūstot, veidojas piesārņojums dabā, kā arī var rasties apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai. Vienlaikus arī saimniecībā atrodamā sadzīves ķīmija – šķīdinātāji, dažādi tīrīšanas līdzekļi ir toksiski industriālie materiāli. Nelielos daudzumos tie nevar radīt masveida draudus, tomēr, neatbilstoši lietoti, vienam cilvēkam tie var būt letāli.
Toksiski industriālo materiālu incidenti var rasties jebkurā laikā, kas, kā norāda virsleitnants A. Zeps, arī periodiski notiek. Viens no šādiem gadījumiem bijis kāds incidents Juglā, kad, saindējoties ar sālsskābi, gāja bojā cilvēks. Tāpat gadās, kad avarē, piemēram, vilciena cisterna, vai auto, kas pārvadā kādu no toksiski industriālajām vielām. Miera laikā šādu incidentu novēršanā pamatā iesaistās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, savukārt AMII rota, ja nepieciešams, sniedz atbalstu.
Otrā masveida iznīcināšanas ieroču kategorijā ietilpst ķīmiskie, radioloģiskie, bioloģiskie un kodolieroču draudi. Virsleitnants A. Zeps norāda – iespējamība pasaulei saskarties ar globālu kodolkaru gan esot tuvu nullei, jo šo ieroču pielietošana radītu graujošas , visticamāk globālas sekas visiem, arī to lietotājiem. Tomēr mūsdienās lielākais drauds, kur iespējams izmantot masveida iznīcināšanas ieročus, ir terorisms. Viņš gan piebilst – par laimi, Latvijā terorisma draudi ir salīdzinoši mazi, taču tas nenozīmē, ka šos draudus var ignorēt, jo pasaulē tie ir gana nopietni un aktuāli. Vienlaikus arī Covid-19 pandēmija parāda, ka bioloģiskais apdraudējums ir pavisam reāls, un pāris mēnešu laikā lokāla epidēmija var pārvērsties par globālu pandēmiju.
Kā labāk pasargāt sevi
Ekipējums, kas pasargā no masveida iznīcināšanas ieročiem, vai toksiski industriāliem materiāliem ir gana specifisks, un tas pieejams vien armijā vai atsevišķos dienestos, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Viņš arī stāsta, ka iespējams pašiem iemācīties atpazīt toksiski industriālās vielas, kuras, piemēram, pārvadā auto cisternās. Ir arī dažādas aplikācijas, kurās iekļauta datubāze ar visām ķīmiskajām vielām un to sajaukumiem. Parasti automašīnas, kuras pārvadā šādas vielas, ir marķētas. Ir dažādi marķējumi, piemēram “UN” numurs, tas ir četrciparu kods, kas apzīmē ķīmisko vielu. Ievadot aplikācijā kodu, tā precīzi atrod vielas aprakstu, kā arī parāda to draudu zonas. Šādas aplikācijas ir, piemēram, “ERG2016” un “WISER”. Virsleitnants stāsta, ka šādas aplikācijas par masveida iznīcināšanas ieročiem izmanto arī regulāro spēku veidu karavīri.
Tāpat viņš iesaka rūpīgi lasīt ķīmisko vielu instrukcijas uz produktu iepakojuma un glabāt to visu drošā vietā.
Kā rīkoties, ja cilvēks ir saindējies?
Ķīmiskās vielas organismā nonāk piecos veidos – ieelpojot, norijot, absorbējot tās caur ādu, caur gļotādām un atvērtām brūcēm. Primāri vielas visveiksmīgāk organismā spēj nokļūt caur elpceļiem.
Ja cilvēks ir nonācis radioloģiska incidenta teritorijā, ja nav pieejama gāzmaska, tad vēlams neēst, nedzert un arī nesmēķēt ,jo tas veicina radioloģisko daļiņu nokļūšanu organismā.
Savukārt saindēšanās gadījumā ar sadzīves ķīmiju, pirmkārt, viņš iesaka zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Ja telpās radusies veselībai bīstamas vielas noplūde, parasti var just smaku vai kairinājumu acīm un elpceļiem, var noreibt galva. Šādā gadījumā cilvēkam nekavējoties jāpamet telpa, vai vismaz jāatver logi. Ja mazinās vielas koncentrācija, tad nereti mazinās arī draudi.
Pareizākā rīcība krīzes situācijā
Ja cilvēks atrodas pūlī un pēkšņi kaut kas atgadās, tad pirmais, ko noteikti vajag darīt, ir mēģināt sevī nomākt cilvēcīgo ziņkārību. Virsleitnants uzver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu iet skatīties, kas noticis, bet gan ievērot distanci, palielināt attālumu no šķietamās negadījuma vietas un draudiem.
Savukārt, ja noticis uzbrukums, kurā pielietoti ķīmiskie ieroči, tad rīcība ir līdzīga kā jebkurā ārkārtas situācijā. “Cilvēkiem ir jāuzticas varas iestādēm, tiesībsargājošām iestādēm, ugunsdzēsējiem, policijai, armijai - valstij kā tādai, un jāievēro ieteikumi, kā arī ierobežojumi. Ja cilvēkiem saka – neiet, ievērot distanci, tad tas būtu jādara, ja tiktu dots rīkojums evakuēties, tad to noteikti ir jāizpilda un jāievēro visi norādījumi” saka virsleitnants.
Viņš vērš uzmanību –ķīmiska uzbrukuma gadījumā – cilvēkiem vajadzētu būt gataviem, veikt evakuāciju atbilstoši atbildīgo institūciju norādēm. Atšķirībā no bioloģiskajiem draudiem, kā Covid-19, pie radioloģiska vai ķīmiska saindējuma draudu zona tiks noteikta un paliks gandrīz nemainīga, no kā arī izrietēs teritorija ko nepieciešams evakuēt un kur ir aizliegts pārvietoties.Viņš atgādina – šādās krīzes situācijās vispārējie ieteikumi noteikti nāktu no valdības puses. Galvenais jebkurā krīzes situācijā ir neļauties panikai. No nesenā ārkārtas stāvokļa Covid-19 daudz varam mācīties, cilvēkiem vajadzētu būt atbildīgākiem, cenšoties saprast kopējo situāciju un sekojot ieteikumiem.
Draudi jānovērš, tiem nesākoties
Virsleitnants uzsver, ka Zemessardzes Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem rotai nav svarīgi, kādas bīstamības krīze notikusi – rota vienmēr strādā ar maksimālu piesardzību, esot gatava ļaunākajam. Neatkarīgi, vai notikusi sadzīves ķīmijas noplūde, vai arī izmantots ķīmiskais ierocis, rota strādā pēc viena principa, tādējādi pasargājot, pirmkārt, sevi. Viņš uzsver – pēc šāda principa strādā jebkāda institūcija, kas nodarbojas ar aizsardzību no masveida iznīcināšanas ieročiem.
Viņš stāsta, ka pēckara gados cilvēki baidījās no globāla kodolkara, tāpēc visa aizsardzība no masveida iznīcināšanas ieročiem un darbība tika tendēta uz jautājumu, ko darīt, ja kaut kas notiek. Mūsdienās ir skaidrs, ka šie draudi ir daudz mazāki.