Eiropas politiskie un militārie līderi ir izteikuši aicinājumu pēc jaunām un inovatīvām aizsardzības tehnoloģijām, tāpēc aizsardzības jomas jaunuzņēmumu kopiena reaģējusi ar jauniem risinājumiem dažām aktuālākajām problēmām.
Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras militārā nozare, ir cīņa pret masveidīgiem vienvirziena uzbrukuma bezpilota lidaparātem jeb kamikadzes droniem, kas tiek efektīvi izmantoti Ukrainā un citās konfliktu zonās. Zemās izmaksas un spēja tos ātri izgatavot plašā mērogā kompensē jebkādus šķietamus veiktspējas trūkumus - izrādās, ka kvantitātei piemīt sava veida kvalitāte.
Mazu izmaksu pretgaisa aizsardzība
Eiropas jaunuzņēmumu kopienā parādās divas pieejas, kā nodrošināt rentablu pretgaisa aizsardzību: lētas “tradicionālās” raķetes un bezpilota lidaparātu tehnoloģiju sasniegumu izmantošana, lai ražotu pārtvērējdronus.
Šos centienus ilustrē jaunās sistēmas, ko izstrādā trīs Eiropas aizsardzības jomas jaunpienācēji: "Frankenburg Technologies" raķete "Frankenburg Mk 1", "Nordic Air Defence" raķete "K-100" un "Tytan Technologies" raķete "Tytan Interceptor".
Šīs sistēmas lielā mērā ir iespējamas, pateicoties pieejamām gatavām sastāvdaļām, jaunām ražošanas metodēm un programmatūras izstrādājumiem, tostarp mākslīgā intelekta (AI) izmantošanai mērķu identificēšanā un izsekošanā.
Lai gan visi trīs risinājumi ir dažādos izstrādes posmos - "Tytan Technologies" ieņēma otro vietu NATO inovāciju konkursā par tehnoloģijām, kas paredzētas vadāmo aviācijas bumbu iznīcināšanai. "Nordic Air Defence" plāno piegādāt produktu 2026. gada sākumā, bet "Frankenburg Technologies" ir saņēmusi līgumu par raķešu piegādi Latvijas Aizsardzības ministrijai izmēģinājumiem un plāno veikt izmēģinājumus arī Ukrainā.
Šāda virzība uz zemu izmaksu sistēmu ražošanu lielos apjomos ir atbilde uz to, ko Stokholmā bāzētās Ziemeļvalstu pretgaisa aizsardzības kompānijas "Nordic Air Defence" biznesa direktors Jenss Holzapfels raksturo kā izmaiņas “kara ekonomikā”. Dārgu, augstas klases pretgaisa aizsardzības sistēmu izmantošana pret lētiem droniem nav ilgtspējīga.
Līdzīgi uzskata arī Kusti Salms, bijušais Igaunijas Aizsardzības ministrijas sekretārs un Tallinā reģistrētās kompānijas "Frankenburg Technologies" izpilddirektors, kurš uzskata, ka “nākotnes aizsardzības ražošanas modelim ir jābūt pieejamam un ar masveida ražošanu".
Pēc K. Salma domām, Eiropas jaunuzņēmumu kopiena vislabāk spēs risināt jaunās karadarbības problēmas, izstrādājot risinājumus ar šauru uzdevumu kopumu, balstoties uz pārbaudītām pieejām un izmantojot lētākas un viegli pieejamas sastāvdaļas.
Neatkarīgi no tā, kādā formā šie jaunie pārtvērēji tiks ieviesti, būtiska ir elastība izvietošanā un spēja integrēties esošajās pretgaisa aizsardzības arhitektūrās. Risinājumu piesaiste stingrai atrašanās vietai vai pielāgotām mērķu atklāšanas un izsekošanas spējām būs pretrunā ar elastīgo un adaptīvo veidu, kā Ukrainā tiek nodrošināta pretgaisa aizsardzība. Mazākiem un lētākiem risinājumiem būs jābūt viegli izvietojamiem un integrētiem transportlīdzekļos. "Tytan Interceptor" gadījumā palaišanas profils atbilst mazam bezpilota lidaparātam, savukārt "K-100" varētu nēsāt mugursomā un vajadzības gadījumā palaist no rokām.
Izstrāde un finansējums
Eiropas aizsardzības jomas jaunuzņēmumu nepārtrauktai attīstībai un to, lai tie varētu attīstīt savus risinājumus līdz neliela apjoma sākotnējai ražošanai un pēc tam, būs svarīgs ilgtspējīgs finansējums. Lai gan netrūkst sākuma un agrīnā posma investoru, problēmas var rasties, kad būs nepieciešams finansējums, lai paplašinātos. Kā atzīmē J. Holzapfels, šobrīd ir acīmredzams investoru trūkums. Eiropā ir nepieciešams vairāk privātā kapitāla un izaugsmes posma investoru, lai uzņēmumi varētu paplašināt savu darbību, neprasot kapitālu ārpus Eiropas.
Tomēr, lai gan Eiropas jaunie aizsardzības nozares uzņēmumi ir spējuši attīstīties ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem saistītā tempā, saīsinātie inovāciju cikli, ko tie ievieš nozarē, vēl neatbilst tradicionālajām pieejām iepirkuma un novērtēšanas jomā, neraugoties uz valdību un bruņoto spēku centieniem veicināt un sekmēt inovācijas. J. Holzapfels apgalvo, ka pašlaik birokrātijas pārvarēšana ir lielāks izaicinājums nekā investīciju nodrošināšana.
Aizsardzības jomas jaunuzņēmumu kopienas panākumiem izšķiroša nozīme būs pastāvīgam atbalstam no pasūtītāja puses, ne tikai ar inovāciju veicināšanas iniciatīvām, bet arī nodrošinot piekļuvi iekārtām un galalietotājiem, lai saņemtu atgriezenisko saiti. Tāpat nepieciešama arī kapitāla investēšana uzņēmumos, izmantojot tiešo iepirkumu vai citus līdzekļus, piemēram, inovāciju programmas un dotācijas. Ja nebūs skaidra pieprasījuma signāla, pastāv risks, ka pašreizējais aizsardzības inovāciju un jaunu spēju nodrošināšanas uzņēmumi novērsīsies, un investori un tehnologi pievērsīsies citām nozarēm.
