Krievijai un Baltkrievijai noteiktās Rietumvalstu sankcijas par plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un abu valstu īstenoto agresiju pret Ukrainu acīmredzami pasliktinājušas to ekonomisko situāciju, kā arī valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus. Lai to kompensētu Baltkrievijā jau novērojami reģionu pašvaldību centieni palielināt nodokļus, budžeta robu aizpildīšanai.
Nesen Baltkrievijas juridiskā interneta portālā “Pravo.by” publicēts Vitebskas deputātu padomes lēmums, kas nosaka ienākuma nodokļa pieaugumu visām maksātāju kategorijām. Spēkā esošais Baltkrievijas Nodokļu kodeksa 184.pants nosaka ienākuma nodokļa likmi 18% apmērā, taču turpmāk Vitebskas apgabalā tā būs jau 20%.
Visticamāk, Vitebskas deputātu lēmumam tuvākajā laikā sekos arī citu reģionu deputāti.
Baltkrievijas varas struktūras tādā veidā cenšas iekasēt naudu par šī gada pirmo ceturksni no tiem Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri bija paspējuši nopelnīt kaut nedaudz naudas, pirms Krievija un Baltkrievija sāka iebrukumu Ukrainā.
Ņemot vērā, ka sankciju dēļ Baltkrievijas budžeta ieņēmumi šajā kalendārajā gadā ievērojami samazināsies, gaidītais efekts no palielinātās nodokļa likmes iekasēšanas būs neliels.
Tikmēr ekonomikas pētījumu centra “BEROC” ekonomists Dmitrijs Kruks norāda, ka “uzņēmēju aprindās izskan bēdīgs joks, ka Baltkrievijā valsts uzreiz nāk palīgā biznesam, tiklīdz kontā tiek ieskaitīta nauda. Tas ir tāpēc, ka parasti grūtos laikos valstīs ar saprātīgu vadību cenšas atbalstīt biznesu, nevis otrādi – izvilkt no tā pēdējo.”
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka, saskaroties ar ievērojami smagākām Rietumvalstu sankcijām Krievija un Baltkrievija paziņojušas par daudz ciešāku ekonomisko sadarbību. Ekonomisti gan norāda, ka tuvāko mēnešu laikā bezprecedenta sankciju iedarbība liks faktiski sabrukt ne tikai Krievijas ekonomikai, līdzi paķerot arī Baltkrievijas tautsaimniecību.
