“Nord Stream 2” sankciju vietā plāno iesaldēt Krievijas varas elites aktīvus

Pasaulē
Autors: Sargs.lv/REUTERS/LETA/DPA
ASV Kapitolijs
Foto: Foto: AFP/Scanpix

ASV Senāts ceturtdienas vakarā noraidīja likumprojektu par sankcijām pret gāzesvadu "Nord Stream 2", ko bija ierosinājis Teksasas republikānis Teds Kruss. Savukārt Roberta Menendesa likumprojekts, kas paradzētu iesaldēt ASV aktīvus augsta ranga Krievijas amatpersonām ir guvis Baltā nama atbalstu, vēsta mediji.

Krusa iniciatīvā bija paredzēts noteikt ierobežojumus organizācijām, kas ir atbildīgas par gāzesvada projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju, arī operatoruzņēmumam "Nord Stream 2 AG", kā arī vairākiem to darbiniekiem. Pieņemšanas gadījumā sankcijas stātos spēkā 15 dienu laikā. Balsojumā likumprojekts nesaņēma tā pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu - vismaz 60 no 100.

Vairāki demokrātu senatori pēc tikšanās ar Baidena administrācijas amatpersonām ir paziņojuši, ka, viņuprāt, Krusa ierosinātās sankcijas pret "Nord Stream 2" kaitētu attiecībām ar Vāciju, kas ir svarīga ASV sabiedrotā, īpaši attiecībā uz politiku pret Krieviju, Irānu un klimata pārmaiņām.

Savukārt senatori demokrāti Roberta Menendesa vadībā 12.janvārī iesniedza alternatīvu ierobežojošo pasākumu projektu - "Likumu par Ukrainas suverenitātes aizsardzību". Tas esot saņēmis Baltā nama atbalstu, vēsta mediji. Cita starpā tas paredz iesaldēt ASV aktīvus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, premjerministram Mihailam Mišustinam, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam un aizsardzības ministram Sergejam Šoigu. Ierosināts analoģiskas sankcijas noteikt Krievijas bruņoto spēku komandieriem, kas atbilstoši Baltā nama vērtējumam ir atbildīgi par "agresiju pret Ukrainu".

"Šis tiesību akts pilnīgi skaidri parāda, ka ASV Senāts no malas neskatīsies, kā Kremlis draud ar atkārtotu iebrukumu Ukrainā," paziņojumā sacīja Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs demokrāts Roberts Menendes, kurš iepazīstināja ar šo likumprojektu.

Likumprojekts, par kuru pirmais ziņoja laikraksts “Washington Post”, būtu vērsts arī pret uzņēmumiem Krievijā, kas piedāvā drošas ziņojumapmaiņas sistēmas, piemēram, SWIFT, ko bankas izmanto, lai apmainītos ar svarīgu informāciju ar citām finanšu iestādēm.

Likumprojekts "radīs nopietnas izmaksas Krievijas ekonomikai", ja Krievija turpinās iebrukumu, sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka sankcijas attiecībā uz cauruļvadu būtu jāpiemēro nekavējoties pat tad, ja Krievija neiebruks, jo tā darbība rada "materiālus draudus drošībai un ekonomikai Eiropā", sacīja viņam tuvu stāvoša persona. "Kijeva stingri iebilst pret jebkādu politiku, kas ļauj Krievijai izmantot iebrukuma draudus, lai iegūtu to, ko tā vēlas citās jomās."

Baidens ir raksturojis cauruļvadu kā sliktu darījumu Eiropai un sacījis, ka tas palielinās Krievijas ietekmi šajā reģionā. Taču viņa administrācija pagājušajā gadā atcēla sankcijas pret “Nord Stream 2 AG”, uzņēmumu, kas kontrolē projektu, jo Baltais nams centās uzlabot attiecības ar Vāciju.

"Ja "Nord Stream 2" sankcijas tiek piemērotas jau tagad un Krievija šo projektu “noraksta” zaudējumos, tad Eiropai būs par vienu nopietnu elementu mazāk, kas varētu palīdzēt turpmākajās sarunās," sacīja amatpersona.

Vašingtona apsver virkni ārkārtas iespēju, kā palīdzēt Ukrainai, ja Krievija pārtrauktu enerģijas piegādi vai veiktu militāru iejaukšanos, sacīja cita augsta ranga Baidena administrācijas amatpersona.

Dalies ar šo ziņu