Eiropas Savienība (ES) otrdien paziņoja par 11 jauniem sadarbības aizsardzības projektiem, kas tiks pievienoti ES Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) programmas sarakstam, kā arī Dānija kļūs par programmas 26. dalībvalsti, ziņo militārais medijs “Defence News”.
PESCO ir vairāku ES dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis kopīgi un koordinēti sniedz finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinē aizsardzības plānošanu, lai nepieļautu dalībvalstu bruņoto spēku spēju iztrūkumu un uzlabotu armiju gatavību krīzes situācijās.
Pašlaik programmas ietvarā tiek realizēti 57 projekti, taču jaunais plāns paredz investēt apmācībās, munīcijas iegādē, pretartilērijas spējās, kā arī iegādāties no gaisa palaižamas raķetes un vidēja izmēra helikopterus.
Francija vadīs programmu, lai izveidotu trīs mācību iestādes militārā gaisa transporta pilotiem, bet Igaunija vadīs programmu, lai izveidotu jaunu kaujas atbalsta bezpilota zemes sistēmu.
Francija un Nīderlande strādās pie jaunas pretartilērijas sensoru sistēmas, bet Vācija kopā ar Franciju vadīs darbu pie jaunas prettorpēdu sistēmas.
Vācija, Spānija, Francija, Portugāle un Zviedrija strādās kopā Itālijas vadītā programmā, lai labāk aizsargātu zemūdens gāzes vadus un interneta kabeļus, pilnveidojot savas zināšanas un prasmes par kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsargāšanu, īpaši pēc “Nord Stream” cauruļvada sprādzieniem pagājušā gada septembrī.
Vācija vadīs darbu pie jaunām tuvās darbības rādiusa gaiss-gaiss tipa raķetēm, lai cīnītos pret sestās paaudzes lidmašīnām.
Papildinot pieaugošo "nākotnes" helikopteru programmu skaitu, Francija vadīs nākamās paaudzes vidējo helikopteru (NGMH) programmu, kam pievienosies arī Itālija, Somija un Zviedrija, kas strādās pie jaunām platformām un uzlabos esošos tipus, kā “NH90”.
Itālija vadīs Francijas, Ungārijas un Zviedrijas grupu jaunas integrētās daudzslāņu gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas plānošanā, savukārt Somija ar Igauniju, Franciju un Zviedriju strādās pie jaunas vadības un kontroles sistēmu plānošanas Arktikas reģionā.
Zviedrijas vadībā Igaunija un Francija strādās pie komunikācijas stiprināšanas starp NATO izvietotajiem spēkiem dalībvalstīs, savukārt Spānija vadīs komandu, kas uzlabos militāro medicīnas vienību sniegumu.
