Jūras spēki ir tehnoloģiski attīstīta vienība, kas nozīmē, ka tai nepārtraukti ne vien jāseko līdzi esošajām iekārtām, bet arī jāievieš jaunākas, lai nodrošinātu nepārtrauktas vienības kaujas spējas uzturēšanu, tā intervijā “Sargs.lv” norāda jūras kapteinis Kaspars Zelčs. Viņš Jūras spēkus vadīja teju trīs gadus un tagad, kad vienība jānodod jaunā komandiera rokās, atskatoties uz paveikto, norāda – sperts liels solis, īstenojot Baltijas valstu jūras novērošanas projektu par kopējas jūras bildes izveidi, būtiski stiprinot valstu sadarbību, kā arī ar manāmiem un taustāmiem rezultātiem rit uz priekšu mīnu kuģu modernizācija, kas tiks pabeigta jau jaunā Jūras spēku komandiera jūras kapteiņa Māra Polenca vadībā. Tikmēr pats jūras kapteinis K. Zelčs dienestu turpinās NATO Apvienoto spēku pavēlniecībā Brunsumā, un, lai arī viņu pārņem nelielas skumjas, ka Jūras spēki jāpamet, viņš atzīst – uz nākošajiem izaicinājumiem jāraugās ar atvērtu sirdi. Turklāt Jūras spēkos gūta pieredze, kas būtiski noderēs turpmākajā dienestā.
Lielākos izaicinājumus radīja Covid-19 pandēmija
Jūras kapteinis K. Zelčs stāsta – būtiskākie izaicinājumi trīs gadu laikā, vadot Jūras spēkus, izrietēja no Covid-19 pandēmijas. Tā ļoti mainīja Jūras spēku darba ritmu, sagādājot izaicinājumus ar personālsastāvu – viņu motivēšanu, mudināšanu vakcinēties, situācijas izskaidrošanu.
“Jūras spēkos, tāpat kā visā valstī, cilvēki, uztverot informāciju, ne vienmēr visu apdomā un izanalizē. Starp visiem Jūras spēkos dienošajiem bija 11 karavīri, kuri negribēja vakcinēties un tā dēļ bija gatavi pat pamest dienestu. Ar gandrīz visiem šiem cilvēkiem runāju personīgi, dalījos savā pieredzē, viedoklī. Galu galā no šiem 11 karavīriem dienestu pameta divi,” stāsta jūras kapteinis, piebilstot, ka klātesošs izaicinājums joprojām ir arī jauno karavīru rekrutēšana, kā jau visos Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Savukārt otrs izaicinājums bija dienesta organizēšana pandēmijas laikā, ko sagādāja valstī ieviestie dažādie vīrusu ierobežošanas pasākumi. Piemēram, Jūras spēkos ir gandrīz neiespējami nodrošināt attālinātu darbu.
“Mūsu darba specifika nosaka, ka Jūras spēku karavīriem ir jābūt jūrā, jāveic patrulēšana, jāapsargā Latvijas ekonomiskā zona, teritoriālie jūras ūdeņi, jānodrošina glābšanas darbi. Mums bija jāatrod veids kā turpināt strādāt droši, piedaloties NATO militārajās mācībās, veicot uzdevumus. Līdz ar to bija būtiski uzturēt t.s. burbuli uz kuģa, jo tā ir kā viena ģimene, kā viena mājsaimniecība. Tāpat personāls uz katra kuģa ievēroja stingru izolāciju, gan esot ārzemēs, gan atgriežoties no tām,” stāsta jūras kapteinis.
Sasniegtais prasa nebeidzamu attīstību un jaunus sasniegumus
Iepretim pārvarētajiem izaicinājumiem, ir arī būtiski sasniegumi Jūras spēku attīstībā un kaujas spēju stiprināšanā. Jūras kapteinis norāda – galvenie attīstības projekti, kas tika izvirzīti, viņam stājoties Jūras spēku komandiera amatā, bija jau noteikti vai iesākti. Tāpat jāņem vērā, ka lielākoties ieplānoti projekti un modernizācijas var prasīt pat vairākus gadus.
Viens no Jūras spēku būtiskiem stiprināšanas projektiem, kas tika uzsākts iepriekšējā vienības komandiera laikā, ir divu mīnu kuģu modernizācija. Savukārt līgumi par projektu tik noslēgti, kad Jūras spēkus vadīja K. Zelčs.
Tāpat uzsākta iecere par jaunu kuģu platformu iegādi. Tiesa, tā gan norit nedaudz lēnāk – Jūras spēki šobrīd ir noformulējuši vienu iepirkumu, veicot izpēti, Jūras spēku izvērtējumu, saprotot, kas tiem ir vajadzīgs. Jūras kapteinis stāsta, ka ir arī saņemti jau dažādi piedāvājumi gan no Latvijas, gan ārzemēm. Tālāk atliek veikt pašu iepirkumu un iegādāties vēlamos kuģus.
Savukārt liels solis sperts Baltijas valstu jūras novērošanas projektā. Jūras kapteinim K. Zelčam, esot komandiera amatā, ir izveidota Baltijas valstu kopējā jūras novērošanas bilde. Tiesa, tāda pastāvēja arī agrāk, taču informācijas apmaiņa notika, sūtot savstarpējos ziņojumus. Tagad Baltijas valstu Jūras spēki atrodas vienotā tīklā, visiem redzot vienādu jūras virsūdens bildi.
Tikmēr, vērtējot Jūras spēku attīstību kopumā, viņš atzīmē – Jūras spēku personālsastāva sagatavotība ir ļoti augstā līmenī. Visi kuģi, izņemot divus mīnu kuģus, kuri ir modernizācijas procesā, ir pilnā kaujas gatavībā.
Katram ir savs redzējums
Stāstot, ko jaunajam Jūras spēku komandierim jūras kapteinim M. Polencam, viņaprāt, vajadzētu attīstīt, jūras kapteinis K. Zelčs norāda – jaunajam komandierim noteikti būs jaunas idejas un savs skatījums uz Jūras spēku darbu un attīstību. Tiesa, šobrīd ir daudz iesāktu projektu, kurus, viņaprāt, ir ļoti būtiski turpināt, jo tajos ieguldīts patiesi daudz. Tāpēc jūras kapteiņa K. Zelča ieskatā straujas izmaiņas būtu pat nevēlamas, jo tās paildzinātu jauno spēju ieviešanas laiku.
“Katram ir savs redzējums. Arī man tāds bija, domājot, ko gribu izdarīt apmācības, kaujas gatavības uzturēšanas un sertifikācijas jomās. Teikšu godīgi – citu darbu, pienākumu un pasākumu dēļ ne visu paspēju paveikt. Tomēr burtiski dažas dienas atpakaļ esmu parakstījis pavēles par jaunajiem nolikumiem un kārtību kā mēs veicam savu kuģu kaujas gatavības novērtēšanu un sagatavošanu, kā arī prasības, lai visiem tās būtu vienādas. To gribēju izdarīt uzreiz, stājoties amatā, un tagad tas ir izdarīts. Tiesa, slikti, ka tikai pēdējā mēneša laikā, esot Jūras spēku komandierim. Tikmēr jaunais komandieris uz to varēs skatīties no savas perspektīvas, jo jebkurai lietai, ko ievieš, ir iespējami un pat nepieciešami uzlabojumi, kas parādās vien pielietošanas laikā,” viņš saka.
Iegūta būtiska pieredze, kas visnotaļ noderēs turpmākajās dienesta gaitās
Jūras kapteinis K. Zelčs dienestu turpinās NATO štābā. Viņš dosies uz Nīderlandi, uz NATO Apvienoto spēku pavēlniecību Brunsumā (Allied Joint Force Command Brunssum), ieņemot Militārās sadarbības nodaļas priekšnieka amatu.
Jūras kapteinis norāda, ka Jūras spēkos iegūta pieredze, kas būtiski noderēs turpmākajā dienestā, piebilstot – jebkurā amatā ikkatrs iegūst kaut ko jaunu, ko pēc tam apzināti vai neapzināti izmanto savā turpmākajā dzīvē.
Ikkatrs izaicinājums jāuztver ar atvērtu sirdi
Vaicāts, vai K. Zelču, atstājot Jūras spēku komandiera amatu, nepārņem saldsērīga sajūta, viņš atzīst – tas savā ziņā ir atvieglojums, jo komandiera amatā ir daudz izaicinājumi, ir liela atbildība, ļoti daudz neparedzamā un nezināmā un tas ir smags un arī stresa piepildīts darbs.
Savukārt aiziešana jo Jūras spēkiem kopumā rada bēdīgas izjūtas, bet, kā norāda jūras kapteinis, tāds ir karavīru dienests un dzīve armijā, kur ir noteiktais laiks, kas kopumā jānodien vienā vienībā vai vienā amatā.
“Uz katru nākošo izaicinājumu jāskatās ar atvērtu sirdi. Pārāk sērot vai bēdāties nevajag – ir jāiet uz priekšu. Līdz ar to arī jaunajam Jūras spēku komandierim jūras kapteinim M. Polecam vēlu izturību, nosvērtību un, lai viņa plāni, tāpat kā iesāktie projekti, piepildās un attīstās,” viņš saka.
