Leldi Krancmani iestāties Jaunsardzē mudinājis viņas brālēns. Lai arī sākotnēji bijis mazliet bail, tagad atskatoties pagātnē, viņa saka – darbošanās Jaunsardzē mainīja visu turpmāko dzīvi. Tagad Lelde teju četrus gadus dien Zemessardzes 22.kājnieku bataljonā, un ir pārliecināta, ka atradusi nodarbošanos, kurā jūtas droša un pārliecināta par sevi.
23 gadus vecā Lelde šobrīd studē Vidzemes Augstskolā, kur apgūst sabiedriskās attiecības un komunikāciju. Paralēli studijām augstskolā iegūtās zināšanas praktiski tiek izmantotas Zemessardzes dienestā, kur viņa darbojas kā civilmilitārās sadarbības speciāliste. Viņas dzimtā puse ir Alūksne, tomēr jau vidusskolas laikā Lelde izlēma pārcelties uz Valku, kur viņa ne vien ieguvusi jaunus draugus, bet arī krasi mainījusi savu dzīvi.
Jaunsardzē iegūst pārliecību par sevi
Pārceļoties uz Valku, Leldes tuvākais cilvēks bijis viņas brālēns. Viņa stāsta – abi ir gandrīz viena vecuma, un atklājies, ka abiem ir arī daudz kopīgu interešu. Iepazīstoties tuvāk ar brālēna paziņu loku, izrādījies, ka daudzi jaunieši krietnu laiku darbojas Jaunsardzē. Tā, brālēna mudināta, Jaunsardzē iestājusies arī Lelde. “Patiesībā, sākumā biju mazliet nobijusies, par to, kas tur būs jādara un vai man vispār kaut kas izdosies, tomēr mani mierināja doma, ka daudzus cilvēkus no šīs organizācijas es paguvu iepazīt iepriekš,” pauž L. Krancmane.
Teju trīs Jaunsardzē pavadīto gadu laikā Lelde apguvusi daudzas noderīgas prasmes, piemēram, orientēšanos, pirmās palīdzības sniegšanu un lauka kaujas iemaņas. Tāpat iegūta pašpārliecība un disciplīna. Kā atzīst Lelde, papildus zināšanas jebkādā jomā vienmēr noder.
Viņa arī uzsver, ka ļoti būtiski ir izkāpt no savas komforta zonas un pieņemt jaunus izaicinājumus, jo, ja tolaik viņa būtu nobijusies, nebūtu tā personība, kāda ir tagad.
L. Krancmane atzīst, ka jaunsardze viņu ir ļoti attīstījusi. Par to viņa pateicas Jaunsardzes 213. Valkas vienības instruktoram Ritvaram Leitenam. Tieši viņš jaunsargos spējis radīt nteresi par militāro sfēru, ka rezultātā vairāk nekā puse no vienības arī tālāk izvēlējusies dzīvi saistīt ar profesionālo dienestu vai Zemessardzi.
Tandēmā kopš Jaunsardzes
Lelde ar Dainu Kārkliņu iepazinās vasarā, kad pārvācās uz Valku. Abu meiteņu draudzība sākusies, kad Leldei iestājās Jaunsardzē.
Abas sievietes arī Zemessardzē iestājušās vienā gadā, tomēr atšķirīgos laikos - Daina iestājās gada sākumā, bet Lelde gada beigās.
Lelde arī stāsta – kad jāiepazīstina vienai otru kādā pasākumā, dažkārt sanāk teikt vienu un to pašu. Abas meitenes studē vienā augstskolā, vienā kursā. Arī Zemessardzē abas ir vienā rotā, vienādos amatos un veic vienādus uzdevumus.
Reizēm arī pašas meitenes ir pārsteigtas par to, ka viena otrai vēl nav apnikušas. Tomēr, kopā būdamas Jaunsardzē un Zemessardzē, viņas sapratušas, ka draudzība ir kas ļoti dārgs. Kā stāsta Lelde, ikdienā meitenes nemēdz strīdēties, jo sapratušas, ka tas ir lieki. Reizēm gan abu domas un viedokļi nesakrīt, taču šādās situācijās meitenes vienmēr cenšas rast kompromisu.
“Reizēm ir nepieciešams laiks, ko pavadām atsevišķi viena no otras, tomēr saprotot, cik labi pazīstam, esam apjautušas, ka sadarbība mums abām kopā ir ļoti laba. Agrāk mūs negribēja pat vienā nodaļā likt kopā, jo likās, ka kaut kur “aizpeldēsim”, tomēr laikam ejot, pierādījām, ka kopā esam labs tandēms,” stāta Lelde.
Zemessardze sniedz iespēju būt gataviem un zinošiem
Galvenokārt, kāpēc Lelde izlēma dienēt Zemessardzē bija sajūta, ka viņa ir atradusi sevi un savu jomu, kurā jūtas droša un pārliecināta.
Leldes ģimene par viņas lēmumu stāties Jaunsardzē bijusi pārsteigta. Pēc tam viņas lēmumus uzsākt dienestu Zemessardzē ģimenei jau šķitis pašsaprotams. Kā uzsver Lelde – ģimene viņu vienmēr ir atbalstījusi.
Lielākais izaicinājums Leldei Zemessardzes dienestā ir izkāpt ārā no savas komforta zonas. Jomā, kurā darbojas Lelde, to nākas darīt bieži. Tomēr, atskatoties uz dienestu, viņa nav saskārusies ar izteiktām grūtībām.
Viņa saka – brīdī, kad atrodies mežā kopā ar kolēģiem, prātā šad un tad iezogas doma, ka, iespējams, grūtības fiziski var arī neizturēt. “Esmu diezgan īsa auguma, un reizēm panest fizisko slodzi ir grūtāk nekā vīriešiem, tomēr es līdz šim nekad neesmu padevusies, kas patiesībā pašu pārsteidz. Šīs grūtības un izaicinājumi ir tieši tas, kas beigu beigās mani norūda un tā arī ar katru reizi es sev paceļu latiņu augstāk ar domu, ka nedrīkstu noslīdēt zem šī mērķa,” norāda L. Krancmane.
Savukārt viena no priekšrocībām - ka iespējams labi dienestu Zemessardzē apvienot ar studijām. Lelde stāsta, ka darbs Zemessardzē par Civilmilitārās sadarbības speciālisti palīdz vieglāk izprast visas studijās gūtās teorētiskās zināšanas. Kā viņa pati saka – šādi sanāk nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu.
Pozitīvākais Zemessardzes dienestā ir tur sastopamie kolēģi. “Viens, protams, ir labā komunikācija ar kolēģiem, bet ir lieta, kas viņus vēl vairāk liek novērtēt pozitīvi. Vienalga cik tev pašam būs grūti, viņi būs tie, kuri tev vienmēr nāks palīgā, ja vien tas būs nepieciešams,” saka Lelde.
Viņa arī pauž, ka ļoti liels pluss, uzsākot dienestu Zemessardzē, bija jau Jaunsardzē iegūtās zināšanas. Savukārt tālāk, jau esot zemessargam, nostiprināta fiziskā un morālā izturība.
Lelde arī izceļ, ka ļoti noderīgas izrādījušās orientēšanās zināšanas. Viņa reiz apmaldījusies mežā, kas nav bijis patīkami. Pēc tam gan kā jaunsargam un zemessargam nav nācies saskarties ar līdzīgu situāciju. Tāpat viņa ļoti priecājas, ka apguvusi pirmās palīdzības sniegšanu, jo ir nācies piedzīvot arī situācijas, kad tās nācies likt lietā. Tas kārtējo reizi licis saprast, ka šīs zināšanas ir praktiski izmantojamas ikdienā.
L. Krancmane norāda - šobrīd viņai Zemessardze ir kā otrā ģimene.
Viņa vērš uzmanību – lai arī šobrīd ir miera laiks, iedzīvotājiem jābūt gataviem sliktākajam. Zemessargi ir tā sabiedrības daļa, kura krīzes situācijā ir gatava rīkoties.
Savukārt, stāstot savas atziņas par līdzšinējo dienesta gaitu, Lelde atzīst, ka tieši dienests viņai ļāvis uz dzīvi raudzīties citādāk. Tieši Zemessardzē viņa sapratusi, ka prioritātes mērķu sasniegšanai jāizvirza ne vien dienestā, bet arī civilajā dzīvē.
Vaicāta par savu nākotni, Lelde norāda, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kas viņas dzīvē mainīsies pēc gada. Tomēr vienu viņa zina droši – nākotne arī turpmāk būs saistīta ar militāro sfēru.
