Sākusies NATO samita noslēguma diena

NATO
Sargs.lv
NATO
Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Vakardienas sanāksmju īsais rezumē ir tas, ka NATO ievērojami stiprinās alianses austrumu flangu, savukārt 30. jūnijā – NATO samita noslēguma dienā –  dalībvalstu līderi diskutēs par globālajiem draudiem, kas nāk no Dienvidiem, tostarp klimata izmaiņu izraisītajiem, intervijā medijiem pirms šodien gaidāmās NATO galotņu sanāksmes norāda Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Uz žurnālistu jautājumu, vai Latvija izjūt arī Aleksandra Lukašenko režīma draudus, E. Levits atbildēja – Baltkrievija jau kādu laiku vairs nav neatkarīga valsts, līdz ar to tā kaimiņvalstīm rada līdzīgus draudus kā Krievija. Tieši tāpēc Krievijas draudu novērtējumā vienlaicīgi jāiekļauj arī Baltkrievija.

Tāpat viņš atzina, ka jaunajā NATO stratēģiskajā konceptā pirmo reizi Ķīna ir norādīta kā iespējamo draudu avots, kas jau iepriekš aliansei ir sagādājusi daudzus izaicinājumus.

“Ķīna pašlaik vēro Ukrainā notiekošo. Gadījumā, ja Krievija uzvarētu šo karu, tas Ķīnai varētu kalpot kā motivācija uzsākt kaut ko līdzīgu un Indijas un Klusā okeāna reģionā. Šis potenciālais drauds mums jāņem vērā. Mums jāturpina palīdzēt Ukrainai uzvarēt šo karu,” viņš sacīja.

Jau ziņots, ka no 28. līdz 30. jūnijam Madridē notiek kārtējais NATO samits, kur Latviju pārstāv Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Izskatāmo jautājumu un lēmumu ziņā Madrides samits ir tikpat nozīmīgs kā 2016. gada NATO samits Varšavā, kad tika lemts par NATO paplašinātās klātbūtnes Baltijā un Polijā izveidi.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Madrides samita laikā Turcija beidzot atbalstīja Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, līdz ar to NATO līderi 29. jūnijā varēja oficiāli uzaicināt Somiju un Zviedriju pievienoties aliansei.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pēc samita pirmās dienas intervijā “Sargs.lv” apliecināja, ka viens no galvenajiem Latvijas sasniegumiem šī NATO samita laikā ir tas, ka ir panākta izpratnes maiņa par to, kā NATO un tās dalībvalstis redz Latvijas drošību. Tāpat ir panākta vienošanās ar Kanādu, ka tā kā uzņemošā valsts nodrošinās Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas kaujas spēju palielināšanu līdz brigādes līmenim.

Tāpat tika apstiprināta NATO jaunā Stratēģiskā koncepcija, kurā Krievija tiek definēta kā visnozīmīgākais un tiešākais drauds aliansei, savukārt Ķīnas piespiedu politika aliansei rada izaicinājumus tās interesēm, drošībai un vērtībām.

Savukārt ASV prezidents Džo Baidens vēl pirms šodien gaidāmās oficiālās ASV noslēguma preses konferences jau samita pirmajā sanāksmju dienā paziņoja, ka ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt ASV karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.

Dalies ar šo ziņu