Divu dienu NATO aizsardzības ministru virtuālās tikšanās laikā dalībvalstu aizsardzības ministri pārrunājuši virkni jautājumu par Krievijas un Ķīnas radītajiem draudiem alianses dalībvalstīm, vienojoties par virkni tālāko pasākumu, tā pēc aizvadītās pirmās samita dienas paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš sacīja, ka tikšanās laikā ministri pārrunājuši draudus, ko rada Krievijas pieaugošais kodolgalviņas nest spējīgo raķešu arsenāls.
NATO ģenerālsekretārs atzina, ka jau iepriekš sabiedrotie bija vienojušies par visaptverošu politisko un militāro pasākumu paketi šo draudu mazināšanai. Tādējādi šodien ticis novērtēts šo pasākumu ieviešanas progress.
J. Stoltenbergs atzina, ka ar cerībām skatās uz Krievijas un ASV stratēģisko kodolieroču “New START” ierobežošanas līguma parakstīšanas iespējām. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka abām līgumslēdzēju pusēm nevajadzētu pieļaut iespējas, kurās pasaule nonāktu situācijā, kad starp kodollielvarām nav līguma, kas reglamentētu kodolieroču skaitu.
Vienlaikus ministri uzsvēruši NATO nepieciešamību vairot dalībvalstu noturību pret dažāda veida draudiem.
Šajā tikšanās reizē ministri saņēma visaptverošu ziņojumu par mūsu kritiskās infrastruktūras stāvokli. Tajā ietvertas ziņas par ostu un lidostu stāvokli, degvielas, pārtikas un medicīnas aprīkojuma rezervēm un piegādēm. Tostarp uzmanība pievērsta arī telekomunikācijas sistēmu drošībai, ieskaitot 5G tīklus.
J. Stoltenbergs uzsvēra, lai arī noturības palielināšanā ir piedzīvots progress, aizvien pastāv daudz ievainojamību. Kā piemēru viņš minēja Ķīnas agresīvo investīciju politiku daudzu dalībvalstu jūras ostās un lidostās. Tāpat neaizsargāta aizvien ir telekomunikāciju infrastruktūra.
Kā piemēru NATO ģenerālsekretārs uzsvēra Krievijas karaflotes centienus izpētīt zemūdens komunikāciju kabeļu atrašanās vietas. Viņš norādīja, ka tie mūsdienu pasaulē ir īpaši svarīgi. Uz tiem lielā mērā paļaujas sakaru kompānijas, kā arī finanšu tirgi.
J. Stoltenbergs piebilda, ka nesen NATO ASV Norfolkā izveidoja jaunu pavēlniecību, kuras uzdevums ir aizstāvēt komunikāciju un piegādes ceļus starp Eiropu un Ameriku. Tostarp jaunajai pavēlniecībai ir jāizvērtē zemūdens infrastruktūras aizsardzība.
Alianses ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka, stiprinot komunikāciju aizsardzību, NATO ir izveidojusi Kosmosa centru Ramšteinas gaisa spēku bāzē.
J. Stoltenbergs pauda cerību, ka pēc jaunā Kosmosa centra izveides Ramšteinā sabiedroto rīcība kosmosā būs vairāk koordinēta, jo patlaban NATO dalībvalstīm kosmosā ir dažāda līmeņa spējas. Jaunajam centram vajadzēs koordinēt dalībvalstu centienus, no vienas puses stiprinot kopējās alianses kosmosa spējas, bet no otras – nodrošināt sabiedrotos ar sakariem un satelītattēliem sauszemes, jūras un gaisa operāciju veikšanai.
“Visbeidzot NATO sabiedroto valstu kosmosā izvietotie satelīti būs labāk aizsargāti, ja mēs dalīsimies ar informāciju par tiem,” piebilda J. Stoltenbergs.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās turpināsies arī piektdien.
