I. Mūrniece Skrundā apmeklēs tradicionālo Karoga dienas piemiņas pasākumu

Latvijā
Sargs.lv
Karoga dienā Skrundā piemin un godina 1919. gada 29. janvāra vēsturiskās kaujas dalībniekus
Foto: Karoga dienā Skrundā piemin un godina 1919. gada 29. janvāra vēsturiskās kaujas dalībniekus Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Svētdien, 29. janvārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalīsies tradicionālajā Karoga dienas pasākumā Skrundā, lai pieminētu 1919. gada 29. janvāra notikumus, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem un izcīnīja ļoti svarīgu uzvaru, kas noteica Neatkarības kara turpmāko gaitu.

Karoga dienas pasākumi Skrundā sāksies pulksten 10.00 ar tradicionālo piedzīvojumu un izaicinājumu spēli “Jaunie Skrundas sargi”, kurā tās dalībnieki izzinās vēsturiskos notikumus, pārbaudot savas zināšanas un prasmes āra dzīves apstākļos.

Savukārt pulksten 14.45 paredzēts svinīgais Karogu dienas gājiens, kura dalībnieki no Skrundas pastaigu takas dosies uz piemiņas vietu pilsētas centrā. Pie  Oskaram Kalpakam veltītā piemiņas akmens pulksten 15.00 notiks piemiņas brīdis, kam sekos spēles “Jaunie Skrundas sargi” apbalvošana.

1919. gada 29. janvārī pēc pulkveža O. Kalpaka bataljona izcīnītās uzvaras pār Skrundu lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Atceroties šo nozīmīgo uzvaru, Skrundā katru gadu 29. janvārī tiek svinēta Karoga diena.

1919. gada 29. janvāra agrā rītā, kalpakieši atstāja Rudbāržu muižu un devās Skrundas virzienā. Pēc uzbrukuma plāna, kaujas smagums gūlās uz Kalpaka bataljonu: tam vajadzēja, uzbrūkot gar Rudbāržu – Skrundas lielceļu un pa labi no tā, padzīt pretinieku no Skrundas. Pretinieki uzbrucējus pielaida ap 300 metru tuvumā un tad atklāja uguni. Iesākās abpusēja apšaudīšanās. Ap pulksten 9.00, pēc trīs stundu ilgas kaujas, Skrunda bija atbrīvota. Tas bija pirmais uzbrukums, pirmais solis uz priekšu pēc ilgstošas atkāpšanās. Virs Skrundas pacēlās sarkanbalti sarkanais karogs.

Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris – 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Neatkarības kara laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.

1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa – Ventas.

Pelēkā granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, taču to atjaunoja 1991. gadā.

Dalies ar šo ziņu