Pēc mobilizācijas izsludināšanas, nelegālā imigrācija no Krievijas Latvijā nav augusi

Latvijā
Sargs.lv/Latvijas Radio
Robežsargu un zemessargu patruļas uz Latvijas un Krievijas robežas
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija

Neraugoties uz agresorvalstī Krievijā izsludināto mobilizāciju un tās izraisīto masveida iesaukšanai pakļauto vīriešu izceļošanu, šobrīd situācija uz Latvijas un Krievijas robežas vērtējama kā mierīga, tā “Latvijas Radio” raidījumā “Krustpunktā” atzina Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis.

Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ valdība ar 28. septembri, nolēma ieviest ārkārtējo situāciju Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā, ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.  Kā raidījumā atzina Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ārkārtas situācija izsludināta iespējamo provokāciju dēļ. Šāds stāvoklis nepieciešamības gadījumā Valsts robežsardzei, līdzīgi kā Baltkrievijas izraisītā hibrīduzbrukuma apstākļos, kad par ieroci tika izvēlēta nelegālā migrācija, Latvijas robežas apsardzei ļaus piesaistīt Zemessardzes palīdzību.

Šobrīd Latvijas robeža tiek kontrolēta gan ar videonovērošanu, gan patruļām. Atbalstu sniedz arī iedzīvotāji, ziņojot par aizdomīgām personām vai notikumiem pierobežā. Tāpat plānots piesaistīt Zemessardzi, lai palielinātu patruļu blīvumu, tādējādi samazinot iespēju potenciālajiem migrantiem no Krievijas nelegāli šķērsot robežu.

“Iedzīvotājiem šī ārkārtas situācija būtiskus ierobežojums neradīs, ja pēkšņi neeskalēsies situācija ar nelikumīgu robežu šķērsošanu. Šādos gadījumos robežsardze var noteikt arī ierobežotu pierobežas zonas apmeklēšanu,” skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis I. Ruskulis.

Vaicāts par potenciālo robežsardzes gatavību reaģēt uz pēkšņu militāru apdraudējumu, I. Ruskulis skaidroja, ka militāru uzbrukumu ir iespējams identificēt vēl agrīnā stadijā, turklāt šādos gadījumos nepieciešams apkopot militāros spēkus pierobežā. Tāpat robežsardze uztur kontaktu ar dažādām drošības struktūrām, kuras sniedz informāciju par potenciālo apdraudējumu.

“Personas, kuras šobrīd ieceļo no Krievijas, ir šīs valsts pilsoņi ar Krievijas īstermiņa “C” tipa vīzām, ilgtermiņa “D” vīzām un uzturēšanās atļaujām, kas pamatā ir Eiropas Savienībā dzīvojošo ģimenes locekļi,” atzina I. Ruskulis, taču piebilda, ka viņam nav informācijas par rindām aiz Krievijas robežas, jo sadarbība ar Krieviju neesot.

Runājot par medijos izskanējušo informāciju, par Krievijas pilsoņu pārvietošanos Latvijā ar viltotiem numuriem, kā arī vienu gadījumu, kad šādā transportlīdzeklī ir atrasti ieroči, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks skaidroja, ka tā nav robežsardzes atbildība. Mantu pārvadāšanu kontrolē muita, kuras rīcībā ir dažādi skeneri, kuri palīdz atklāt dažādu nelegālu priekšmetu pārvešanu pāri robežai.

Ģenerālis I.Ruskulis atzina, ka uz Krievijas robežas pēdējais nelegālais robežpārkāpums bija 24. augustā, kad nelikumīgi robežu šķērsoja kāds Krievijas pilsonis. Persona tika aizturēta, bet vēlāk pieprasīja patvērumu Latvijā. Gada laikā ir bijuši 15 šādi gadījumi, kuros aizturētas 30 personas.

Saskaņā ar Robežsardzes priekšnieka vietnieka sacīto, šobrīd dienests aktīvi izglīto vietējos iedzīvotājus, skaidrojot - kā rīkoties dažādos gadījumos, kad novēroti mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijā. Viņš uzsvēra - vietējie iedzīvotāji pārzina savus kaimiņus un potenciālos viesus, tāpēc , ja apkārt esošajā teritorijā ir pamanīti aizdomīgi, iepriekš neredzēti cilvēki, Robežsardze tūdaļ no vietējiem iedzīvotājiem saņem telefona zvanus.

Lai gan pagaidām ārkārtas situācija saistībā ar Krievijā izsludināto mobilizāciju un tai sekojošajiem cilvēku centieniem izceļot, izsludināta vairākās Krievijas pierobežas pašvaldībās, robežkontroles atjaunošana uz Latvijas robežām ar Lietuvu un Igauniju nav plānota, jo līdzīgi kā Latvija, arī šīs valstis ir vienojušās par striktiem Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežojumiem.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks gan atzina, neraugoties uz piemaksu sistēmu, dienests aizvien izjūt personāla trūkumu. Vidēji Valsts robežsardzē ir aptuveni 12% personāla iztrūkums. Ģenerālis I. Ruskuls gan pauda cerību, ka nākamgad šo situāciju izdosies atrisināt, jo gaidāma robežsargu algu palielināšana.

Dalies ar šo ziņu