Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai liecina, ka Maskavas mērķis ir nogalināt pēc iespējas vairāk ukraiņu, tā 12. decembrī intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio “LRT RADIO” saka Ukrainas galvaspilsētas Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.
Enerģētikas situācija Kijivā un visā Ukrainā šobrīd ir viens no apspriestākajiem tematiem. Kāda ir pašreizējā situācija saistībā ar elektrību, ūdeni un apkuri Kijivā?
Pirms divām nedēļām mēs bijām tuvu pilnīgam enerģijas pārrāvumam, gandrīz bez elektrības, ūdens un apkures. Bet laika apstākļi pirms divām nedēļām nebija tik kritiski, salīdzinot ar šodienu, jo tagad ir gandrīz mīnus desmit grādi, ir stindzinoši auksts.
Pirms divām nedēļām katastrofālo situāciju novērsām, strādājot 24 stundas diennaktī, lai pilsētai atgrieztu elektrību, ūdeni un apkuri. Vakar bija kārtējais krievu uzbrukums, bet mūsu bruņotie spēki notrieca gandrīz visas Krievijas raķetes. Pateicamies mūsu militārajiem spēkiem un pretgaisa aizsardzībai! Tieši pateicoties mūsu armijai, šodien mums ir visi dienesti, un mūsu spēkstacijas darbojas labi. Šodien mēs esam gatavi sniegt pakalpojumus katrā dzīvoklī mūsu dzimtajā pilsētā, kurā šobrīd dzīvo 3,5 miljoni cilvēku.
Elektrības atslēgumus pilsētā veicat pēc noteikta grafika – cilvēkiem dažas stundas ir elektrība, pēc tam kādu laiku elektrības nav. Vai šis grafiks ietekmē visus Kijivas iedzīvotājus?
Jā. Pirms divām nedēļām Kijivā gandrīz nebija elektrības. Nākamajā dienā pēc Krievijas uzbrukuma mums bija 70 procentu deficīts. Šobrīd mūsu dzimtajā pilsētā ir aptuveni 20 procentu deficīts. Tas nozīmē, ka mēs to uz kādu laiku izslēdzam vienā rajonā, lai nodotu citam. Ir grafiks, kurā cilvēki redz, kad viņiem nebūs elektrības, līdz ar to viņi var plānot, kad savos dzīvokļos izmantot elektroierīces.
Krievi vēlas iznīcināt mūsu sistēmas. Šobrīd ir stindzinoši auksts, kas nozīmē, ja mums nebūtu elektrības, apkures un ūdens, tā būtu milzīga katastrofa. Šajā gadījumā, piemēram, mums nāktos novadīt ūdeni no daudzdzīvokļu māju caurulēm, jo, ja mēs to nedarītu, aizsalstošais ūdens varētu iznīcināt cauruļvadus ēkās. Ja ārā turpināsies sals, dzīvokļos var kļūt neiespējami dzīvot, jo tie būtu tikpat auksti kā laiks ārā.
Ir arī diskusijas par iedzīvotāju evakuāciju no Kijivas. Vai šis scenārijs ir iespējams?
Mēs nevēlamies evakuēties, bet, ja tas būtu nepieciešams, tad cilvēki no pilsētas būtu jāpārvieto uz dažiem ciemiem, kur viņiem būtu apkure un ūdens. Neviens nevēlas pamest savu valsti, tāpēc esam gatavi palīdzēt un sniegt pakalpojumus cilvēkiem.
Kijivā Krievijas raķetes un artilērija iznīcinājušas 670 ēkas, tostarp 350 daudzdzīvokļu mājas, un nogalināti 152 cilvēki, tostarp četri bērni. Tas ir terorisms. Citu vārdu tam nav. Vasarā mēs negaidījām, ka krievi iznīcinās mūsu kritisko infrastruktūru, jo tas ir pretrunā humānajām tiesībām. Bet šodien mēs redzam Krievijas agresoru īsto seju.
Kā situācija Kijivā ir mainījusies pēc 24. februāra? Cik iekšēji pārvietoto cilvēku ir ieradušies Kijivā?
Kijivā ir gandrīz 300 000 iekšēji pārvietotu cilvēku. Tas ir liels skaitlis, un ikvienam ir vajadzīgs darbs, sociālais atbalsts. Mēs cenšamies šos cilvēkus integrēt savā dzimtajā pilsētā, nav daudz iespēju, tāpēc strādājam ar partneriem. Ir ļoti svarīgi turēties kopā un aizstāvēt šos cilvēkus, kuri ir zaudējuši savas mājas. Lielākā daļa bēgļu Kijivā ieradušies no Mariupoles, no Austrumu vai Dienvidukrainas pilsētām, kas tika pilnībā iznīcinātas.
Runājot par jūsu partneru palīdzību, kādu atbalstu jūs sagaidāt no tādām valstīm kā Lietuva?
Daži cilvēki uzskata, ka karš ir tālu no viņiem. Tā ir lielākā kļūda, jo karš skar visus. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai Eiropā atgrieztos miers. Ukraina ir lielākā valsts Eiropā, un stabilitāte Ukrainā var nodrošināt stabilitāti visā reģionā.