Ukrainas austrumos apšaudēs ar Krievijas uzturētajām un apbruņotajām kaujinieku bandām kritis viens ukraiņu karavīrs un vēl viens ticis ievainots, pirmdien paziņojusi Ukrainas armija.
Pēdējās 24 stundās kaujinieki Ukrainas armijas pozīcijas apšaudījuši ar automātiskajiem ieročiem un granātmetējiem. Kopumā notikuši seši uzbrukumi.
Eksplodējot ienaidnieka spridzeklim, gāja bojā viens karavīrs, paziņoja armija, piebilstot, ka vēl viens karavīrs ievainots ar šrapneli.
Ukraina regulāri apsūdz kaujiniekus uzbrukumos ar lielkalibra ieročiem un granātmetējiem, uzsverot, ka pretējā puse pārkāpj vienošanos par ugunspārtraukšanu, kas tika panākta pērn.
Kopš gada sākuma Austrumukrainā jau krituši 55 ukraiņu karavīri, salīdzinot ar 50 visā pagājušajā gadā.
Kaujinieki apgalvo, ka viņu rindās krituši 30 cilvēki.
Ukraina kopš tai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014.gadā atrodas faktiskā karastāvoklī ar Krieviju.
Turklāt Krievija pēc Krimas ieņemšanas iebrukusi arī kontinentālajā Ukrainas teritorijā. Šobrīd Maskavas apbruņotās un finansētās kaujinieku bandas kontrolē plašas teritorijas Donbasā Ukrainas austrumos.
Pēc mierīgāka perioda pērn šī gada sākumā karadarbība atkal saasinājās, un aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 vīru lielu armijas grupējumu, raisot bažas par pilna mēroga karadarbības atsākšanos.
Maskava gan apgalvoja, ka pie robežas koncentrētās vienības piedalās militārajās mācībās, un ka tā esot reakcija uz NATO manevriem.
Lai gan Maskava vēlāk paziņoja par savu vienību atvilkšanu uz parastajiem dislokācijas rajoniem, Vašingtona un Kijeva apgalvo, ka daļa Krievijas karaspēka palikusi pie Ukrainas robežām.
Turklāt nesen Kremlis publicējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina "sacerētu" vēsturisku apceri, kuru daudzi eksperti tulko kā faktisku teritoriālo pretenziju pieteikumu Ukrainai.