Krievijas militārā vadība atklāti izsmej Rietumu brīdinājumus neiebrukt Ukrainā

Konfliktu zonas
Sargs.lv/ Stars and Stripes
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Krievijas bruņoto štāba ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs vēro mācības okupētajā Krimā
Foto: Foto: EPA/Scanpix

Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs otrdien paziņoja, ka karaspēka atsaukšanai no Ukrainas pierobežas nav nekāda sakara ar spiedienu no Rietumu puses, piebilstot, ka Maskava turpinās darīt visu, kas tai nepieciešams, lai sevi aizsargātu. Tikmēr Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atklāti izsmēja Rietumu brīdinājumus nemēģināt iebrukt Ukrainā.

Krievijas aizsardzības ministrs S. Šoigu pauda bažas par NATO klātbūtni Krievijas tuvumā.

Nesenā Krievijas karaspēka savilkšana pie Ukrainas robežām ļoti satrauca Rietumus, kas mudināja Kremli atsaukt savus spēkus. S. Šoigu, kurš pēc masveida mācībām pagājušo aizvadītajā nedēļā paziņoja par spēku atkāpšanos, izsmēja Rietumu izteikumus kā nepamatotus.

“Daži pat brīdināja, ka aktivitātēm mūsu pašu teritorijā varētu būt sekas,” sacīja Šoigu. “Es gribētu uzsvērt, ka mēs šādus brīdinājumus neuzskatām par pieņemamiem un darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu mūsu robežu drošību.”

Viņš norādīja uz NATO karaspēka izvietošanu netālu no Krievijas kā iemeslu Maskavas satraukumam.

“ASV un NATO aktivitātes, lai palielinātu kaujas gatavību un klātbūtni reģionā ir veicinājušas militāro draugu pieaugumu,” sacīja Šoigu, norādot, ka Maskava cieši pārrauga ASV karaspēka un ieroču izvietošanu Eiropā kā daļu no NATO “Defender Europe 2021” mācībām.

Krievijas Melnās jūras flote otrdien paziņoja, ka tās raķešu kreiseris “Moskva” ir atstājis Sevastopoles ostu Krimā, lai veiktu raķešu palaišanas treniņus. Tāpat flote ziņoja, ka tā aktīvi novēro ASV krasta apsardzes kuģi “Hamilton”, kas otrdien iebrauca Melnajā jūrā.

Pagājušajā nedēļā Krievija līdz novembrim ierobežoja kustību plašā Melnās jūras reģionā, ignorējot Ukrainas un Rietumu sūdzības.

Krievijas karaspēks tika palielināts laikā, kad reģionā vērojams pamiera pārkāpumu skaita pieaugums, raisot bažas par liela mēroga konfliktu. Konflikts starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistiem Ukrainas austrumos Donbasā izcēlās 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu.

2015.gadā Francija un Vācija palīdzēja panākt miera līgumu, kas tika parakstīts Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, palīdzot izbeigt plaša mēroga cīņas, tomēr sadursmes ir turpinājušās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien viesojās pie Ukrainas bruņoto spēku karavīriem netālu no Krimas.

Viņš atzinīgi novērtēja Krievijas karaspēka atsaukšanu, sakot, ka tas palīdz mazināt spriedzi. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nav garantijas, ka Krievijas karaspēks neatgriezīsies.

V. Zelenskis izteica cerību, ka iespējams panākt ātru vienošanos par pamieru austrumos pareizticīgo Lieldienu svinēšanas laikā.

Otrdien nogalināts viens ukraiņu karavīrs, transportlīdzeklim uzbraucot sauszemes mīnai, bet vēl trīs karavīri ir ievainoti. Tādējādi līdz šim nogalināto ukraiņu karavīru skaits šogad sasniedz 33.

Dalies ar šo ziņu