Naftas cenu kritums pasaules tirgos un Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas arvien nopietnāk sašūpojušas Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina citkārt tik drošo varas troni. Portāla “Sargs.lv” aptaujātie eksperti uzsver – Krievijas ekonomika jau tuvākā laikā var sastapties ar vienu no dziļākajām krīzē tās vēsturē, kas sev līdzi varētu nest pārmaiņas politikā.
Kopš marta sākuma Krievija “de facto” atrodas “naftas cenu karā” ar pasaules vadošo naftas ieguvēju Saūda Arābiju. Kaut līdz šim Krievija bija deklarējusi vēlmi attīstīt attiecības ar Rijādu, ķīviņš abu valstu starpā sākās, kad Krievija OPEC+ tikšanās laikā noraidīja ierosinājumu par naftas ieguves apjoma samazinājumu, uz ko Rijāda reaģēja ar ieguves palielinājumu, vēl vairāk samazinot naftas cenu. Šonedēļ Saūda Arābija paziņoja, ka maijā ieguves apjomus palielinās līdz rekordaugstam līmenim - 10,6 miljoniem barelu dienā, vēl vairāk saasinot cenu karu ar Krieviju un sodot to par noraidīto OPEC+ vienošanos. Tas nozīmē, ka tirgu vēl vairāk pārpludinās lēta nafta laikā, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ pieprasījums pēc naftas strauji krīt.
Domnīcas “Jamestown Foundation” eksperte Margarita Asenova prognozē, ka Krievijas ekonomika jau tuvākajā laikā var ieslīgt dziļākā krīzē nekā 2014. gadā. Naftas cenas ir vēl zemākas, Krievijas ekonomiku bremzē sankcijas, turklāt papildus slogu budžetam draud izraisīt koronavīrusa pandēmija.
To, ka problēmas Krievijas ekonomikā kļūst arvien nopietnākas, vairs neslēpj arī Krievijas žurnālisti. Piemēram, biznesa ziņu portāls “RBK” prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad pārdzīvos recesiju. Valsts iekšzemes kopprodukts samazināsies robežās no 0,8% līdz pat 3%. Šī prognoze ir sliktāka nekā pēdējās Krievijas Ekonomikas ministrijas prognozes. Vēl nesen tā paziņoja, ka kritums gaidāms 1,9% apmērā, taču jau nākamnedēļ šos skaitļus plānots aktualizēt. Vienlaikus ir skaidrs, ka iepriekš plānotā budžeta pārpalikuma vietā būs deficīts. Tas nozīmē, ka V.Putina solījumi par sociālo izdevumu palielināšanu, kas paredzētu pabalstu, pensiju un ģimeņu atbalsta maksājumu pieaugumu, netiks īstenoti.
Tikmēr politikas vērotāji pamanījuši citu iezīmi – pēdējie notikumi Krievijā arvien vairāk liecina par ko citu - samilztot grūtībām ekonomikā, arvien pamanāma kļūst paša Krievijas prezidenta nespēja sistemātiski risināt problēmas. To apliecina viņa pēdējo nedēļu šķietami haotiskie lēmumi. Tāds bija 25.marta paziņojums par iepriekš lielā steigā virzīto konstitūcijas izmaiņu referenduma atcelšanu, gan brīvdienu ieviešanu koronavīrusa draudu mazināšanai tā vietā, lai noteiktu skaidrus pulcēšanās aizliegumus. Vēl jo vairāk – saslimstības datu slēpšana, par ko arvien skaļāk runā Krievijas mediķi, var izraisīt vēl lielāku sabiedrības sašutumu.
Stratēģiskā pārrēķināšanās
Daudzi ekonomisti uzskata, ka Krievijas problēmas, iespējams, būtu mazākas, ja autoritārās valsts līderi kārtējo reizi, slēpjoties ar politiskajiem mērķiem, nebūtu raustījuši ekonomikas sviras. Tam saknes meklējamas 6.marta OPEC+ tikšanās laikā. Lai bremzētu sagaidāmo naftas cenu kritumu, Saūda Arābija partneriem piedāvāja samazināt naftas ieguves apjomus par vienu miljonu barelu dienā. Krievija šo vienošanos noraidīja. Oficiāli tas tika skaidrots ar nevēlēšanos samazināt savu tirgus daļu, tomēr, kā uzskata domnīcas “Atlantic Council” Globālās enerģijas centra direktors Randolfs Bells (Randolph Bell), Krievijas rīcība bija motivēta ar vēlmi sodīt ASV slānekļa gāzes un slānekļa naftas ražotājus, tādējādi atriebjoties par ASV noteiktajām sankcijām pret cauruļvada “Nord Stream” projektu un Krievijas naftas kompānijai “Rosņeftj” par tās darbību Venecuēlā.
Šim apgalvojumam piekrīt arī “Sargs.lv” aptaujātie speciālisti.
Ja īsu brīdi pēc Krievijai neveiksmīgā OPEC+ samita Kremļa propagandas mediji situāciju centās slēpt, amatpersonu viedokļos lietojot tādu retoriku kā “grūtības”, “izaicinājumi” vai aprakstot rubļa vērtības kritumu kā “eiro vai dolāra kāpumu attiecībā pret rubli”. Tomēr ilgstoši slēpt trieciena sekas vairs neizdodas, jo naftas cenu loma valsts labklājībā ir izšķiroša.
Investīciju kompānijas “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš atzīst, lai gan Krievijas prezidents pēdējos 10 gadus arvien vairāk runājis par nepieciešamību valsts ieņēmumu struktūru pārorientēt no energoresursu eksporta uz inovatīvu ražošanu, šie mērķi palikuši tikai runu līmenī. Aizvien kopējā budžeta ieņēmumu struktūrā naftas un gāzes eksports veido ap 50%. Tas nozīmē, ka Krievijas valdība jau drīzumā saskarsies ar dramatisku ieņēmumu kritumu.
Eksperti atzīst – apzinoties, ka pārmaiņas naftas un gāzes cenās tirgus svārstību dēļ var ietekmēt Krievijas budžetu, tās valdība izveidojusi virkni fondu līdzekļu uzkrāšanai, tomēr tik lielam triecienam tie var izrādīties krietni par mazu. K. Krastiņš šo situāciju salīdzina ar Norvēģiju, kura, līdzīgi kā Krievija, pēc OPEC+ samita saskārusies ar kronas vērtības kritumu.
Viņš arī piebilst – lielus līdzekļus no Krievijas budžeta pēdējos gados prasījusi valsts vēlme bruņoties. Lai arī V. Putins līdz ar armijas kaujas spēju stiprināšanu par vienu no jaunajiem eksporta virzieniem nosaucis bruņojuma eksportu, ko sākotnēji būtu jāatbalsta ar iekšzemes pasūtījumiem, tā šajos apstākļos budžetam izrādījusies pārāk dārga ambīcija, tomēr skaidru lēmumu par aizsardzības izdevumu samazināšanu nav.
Eksperti atzīst – ja Krievijai nauda pietrūks, tā aizvien teorētiski varētu aizņemties pasaules tirgos, taču, ņemot vērā Maskavas saspringtās attiecības ar virkni pasaules valstu, aizņēmuma cena būs dārga.
Covid-19 triecienvilnis
Pēc straujā naftas cenu krituma kā otrs triecienvilnis Krievijas ekonomikai nāca koronavīrusa pandēmija. Lai arī pēc oficiālās statistikas datiem slimības izplatība Krievijā bija zema, Krievijas ārstu alianses vadītāja Anastasija Vasiļjeva jau ilgu laiku pirms ārkārtas pasākumu ieviešanas pauda bažas, ka Kremlis patiesos skaitļus slēpj, uzdodot Covid-19 slimniekus par pneimonijas upuriem.
To, ka problēmas ar vīrusa izplatību Krievijā draud ar nopietnu epidēmiju, galu galā nācās atzīt arī V.Putinam, kurš paziņoja ne tikai par 22.aprīlī plānotā konstitucionālo izmaiņu referenduma atcelšanu, bet arī par brīvdienu nedēļas ieviešanu visā Krievijā.
Lai gan šobrīd Krievijā tiek ziņots par nepilniem trim tūkstošiem cilvēku, kuri inficēti ar koronavīrusu, eksperti aizvien uzskata, ka dati tiek slēpti. Vēl nesen Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka bruņotajos spēkos veikti 3700 koronavīrusa testi, no kuriem neviens nav bijis pozitīvs. Krietni piesardzīgāks gan ir Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, kurš atzinis, ka divas trešdaļas inficēšanās gadījumu konstatēti Maskavā, brīdinot, ka patiesais inficēto skaits, visticamāk, ir daudz lielāks.
Tikmēr Krievijas ekonomisti ceļ trauksmi par tautsaimniecību. Oficiāli izsludinātā brīvdienu nedēļa vēl vairāk iedragās jau tā grūtībās nonākušo privāto biznesu, ko pamatā veido mazie un vidējie komersanti.
Medijs norāda arī uz pašas Krievijas normatīvā regulējuma absurdiem. Piemēram, reitingu aģentūras “Ekspert RA” galvenais ekonomists Antons Tabahs skaidro, ka Krievijas prezidenta noteiktā brīvdienu nedēļa būtisku triecienu sagādās privātuzņēmējiem. Daudzi no tiem saviem darbiniekiem noteica attālinātā darba režīmu, savukārt ieviesto brīvdienu nedēļas dēļ tiem nāksies maksāt par virsstundām. “Šāda veida maksājumi bija pēdējais, ko vajadzēja vairumam Krievijas darba devēju, jo īpaši tiem, kuri ir cietuši no pēkšņā pieprasījuma krituma,” norāda A. Tabahs. Pēc viņa aprēķiniem, papildus piedzīvotajam pieprasījuma kritumam virsstundu apmaksa Krievijas uzņēmējiem izmaksās vēl 700 miljardus rubļu, ko neviens nekompensēs.
Kā “RBK” atzinis Krievijas finanšu ministrs A. Siluanovs, Covid-19 novedis pie vienlaicīgas vairāku nozaru pēkšņas darbības sašaurināšanās. Sarukuši tūrisma, aviopārvadājumu, kā arī mazā un vidējā biznesa apjomi.
Žurnālists brīdina – ja šogad Krievijas valdība neatcels nodokļus mazajam un vidējam biznesam, tas izzudīs, atstājot desmitiem miljonus cilvēku bez iztikas līdzekļiem. Atsaucoties uz Stratēģisko izstrāžu centra datiem, J.Proņko ziņo, ka jau šobrīd 26% Krievijas uzņēmumu saskaras ar peļņas kritumu, bet vēl 44% kompāniju to paredz tuvākajā laikā. Katrai otrajai kompānijai ir problēmas izpildīt līgumsaistības, bet 63% uzņēmumu paziņojuši par bankrota riskiem.
Papildus problēmām ekonomikā Covid-19 krīze draud ar sociālās situācijas pasliktināšanos. “RBK” ziņo, lai koronavīrusa radītās krīzes un krītošā rubļa vērtības ietekmē saglabātu savu pastāvēšanu, katrs piektais uzņēmums nolēmis samazināt darbinieku algu.
Portāla aptaujātie eksperti atzīst – Krievija aizvien ir nabadzīga valsts. To parāda arī aptauja, kur vairāk nekā 60% respondentu atzinuši, ka viņiem nepietiek naudas līdz nākamajai algai. Vienlaikus gan tiek atgādināts, ka tie Krievijas iedzīvotāji, kuriem ir uzkrājumi, tos glabā banku kontos. Arī viņu rezerves jau drīzumā tiks paplicinātas, jo prezidents V. Putins paziņojis par jauna – banku uzkrājumu nodokļa - ieviešanu.
V.Putina risks zaudēt varu
“Sargs.lv” aptaujātie ekonomikas un politikas vērotāji atzīst – kombinācija, ko veido par Krimas okupāciju un iebrukumu Austrumukrainā Krievijai noteiktās sankcijas, apvienojumā ar straujo naftas cenu kritumu un koronavīrusa pandēmijas radītajiem riskiem var radīt nestabilitāti arī pašā Kremļa varas vertikālē.
Politologs Kārlis Daukšts norāda, ka skaļš un zīmīgs notikums Krievijas politikā bijusi nesenā G20 līderu videokonference, kur V. Putins pēkšņi piedāvājis koronavīrusa pandēmijas apstākļos atcelt pret valstīm noteiktās sankcijas. Lai arī viņš šādi nevienu sankcijām pakļauto valsti vārdā nenosauca, aicinājuma iemesls bija Krievijai noteiktās sankcijas. Turklāt šāda Krievijas prezidenta rīcība netieši atgādinājusi lūgšanos Rietumvalstu līderu priekšā.
Viņam piekrīt arī A. Kudors, kurš atzīst, ka pašlaik V. Putina varas sistēma neļauj īstenot ilgtspējīgu valsts ekonomisko attīstību.
Tikmēr K. Daukšts uzsver, ka V.Putina pēdējo nedēļu rīcība pierādījusi, ka autoritatīvais prezidents vairs nespēj atrast sev piemērotu rīcības modeli. Tā vietā viņa darbība atgādina mētāšanos un sasteigtu risinājumu meklējumus iepretim sistēmiskiem lēmumiem. Spilgts piemērs K. Daukšta ieskatā bijis nesenais lēmums par brīvdienu nedēļas noteikšanu, lai ierobežotu vīrusa izplatību.
“Tas bija visai neveikls Putina gājiens. Tas Krievijā netika uzskatīts par medicīnisku pasākumu, bet par kārtējām brīvdienām, kur var nodarboties ar šašliku cepšanu un ēšanu. Tā bija kļūda. Skaidrs, ka neviens mājās sēdēt nevēlas. Ārā ir skaists, silts laiks, parki bija pilni ar klejotājiem, jo sākotnēji ierobežojumi netika noteikti. Tomēr šāda rīcība ir drauds vīrusa izplatībai, tāpēc S.Sobjaņins ieviesa Maskavā ārkārtas stāvokli. Rezultātā katram, kurš pamet mājvietu, jāiegūst dokuments, lai izietu uz ielas,” sacīja Daukšts.
Politologi norāda – pašreizējā situācija Krievijā iezīmē daudz neskaidrību. Pēdējās dienās sociālos tīklus pārpludinājuši videomateriāli un attēli ar Nacionālās gvardes vienību ievešanu Krievijas galvaspilsētā. To uzdevums varētu būt duāls. Pirmkārt, apspiest iespējamas nekontrolētas tautas masu protesta kustības, kā arī atturēt no rīcības tos varas vertikālē esošos oligarhus, kurus varētu neapmierināt V.Putina rīcība.
Tam piekrīt arī A. Kudors, skaidrojot, ka Nacionālās gvardes izvietošana un aizvadītie treniņi, tostarp, trenējoties liela skaita cilvēku aizturēšanā, bijis skaidrs vēstījums visiem, kuri nepiekrīt Kremļa kursam – V.Putins nav “klibā pīle” un viņš var palikt par prezidentu arī turpmāk. “Protams, Krievijas sabiedrība cieš un cieš, līdz beidzot pasaka, ka sacelšanās ir svēta lieta un cars ir jāgāž. Kā rīkosies elite, to mēs tikai tagad redzēsim. To ir grūti prognozēt. Kremlis ir izdarījis visu, lai šādai krīzei būtu gatavi. Tomēr, cik satrunējusi šī sistēma ir no iekšpuses, to nav iespējams redzēt,” atzīst politologs.
Eksperti uzskata – to, ka Krievija vairs nekontrolē valstī notiekošos ekonomiskos procesus, arvien skaidrāk atzīst premjera Mihaila Mišustina valdības pārstāvji. Kā piemēru K. Daukšts min neseno Krievijas finanšu ministra uzstāšanos. “A. Siluanovs pateica, ka Krievija krīzē var dzīvot astoņus mēnešus. Pietiek gan zelta, gan stabilizācijas fonda rezervju. Kas būs pēc tam? Tas būs atkarīgs no ASV un Ķīnas ekonomisko problēmu risinājuma. Te pirmo reizi Krievijas valdības ministrs atzīst, ka nevis Krievija kontrolē ekonomisko procesu norisi, bet gan ASV un Ķīna,” viņš uzsver.
Tikmēr A. Kudors atzīst – Putina režīmā izveidotā melu sistēma krīzē pierāda, ka tā nav ilgtspējīga. Ja bez būtiskām problēmām ekonomikā tā varēja eksistēt arī stagnējot, tad šī krīze draud pārtraukt arī stagnāciju.
Propaganda nemazināsies
Politologi uzsver – tādā autoritārā sistēmā, kāda pastāv Krievijā, allaž no svara bijuši politiskā līdera reitingi. Izņēmums nav arī V.Putins, kurš savus reitinga kritumus vēsturiski labojis ar pēkšņiem kariem. Tā, premjera amatā būdams, V.Putins rīkojās deviņdesmito gadu beigās, iebrukdams Čečenijā, vēlāk arī 2008. gadā, iebrukdams Gruzijā, kā arī 2014. gadā okupējot Krimu un pēcāk iesaistoties karadarbībā Sīrijā. Lai gan Krievijas politologu vidū valda bažas, ka Kremlis pēkšņi varētu mēģināt atrast ieganstu jaunam konfliktam, tam visticamāk pietrūks spēku.
A.Kudors uzskata, ka otrreiz “izspēlēt Krimas scenāriju” V.Putinam neizdosies. “Piemēram, ja Krievija iebruks Baltkrievijā, tad rodas jautājums, vai pašai Krievijas sabiedrībai var pārdot domu, ka baltkrievi ir fašisti? Savukārt Baltijai uzbrukt Putins nevar, jo tad tas nozīmētu uzbrukumu NATO, kas ātri vien novestu pie paša režīma bojāejas,” viņš sacīja.
Arī K. Daukšts atzīst, ka diez vai Kremlis vēlēsies risināt krītošo prezidenta reitingu problēmu ar jaunu karu. Iemesli – pašas Krievijas sabiedrības augošā neapmierinātība ar valsts iesaisti Sīrijas konfliktā. Politologs gan uzskata, ka tā vietā ietekmes vairošanai Krievija izmantos koronavīrusa pandēmijas radītos apstākļus, miksējot humanitārās palīdzības sniegšanu ar masīvu pret Eiropas Savienību vērstu propagandu. Šāda “propagandas” uzvara Krievijai jau izdevās, nosūtot vairāku militāro lidmašīnu palīdzības kravu Itālijai.
“Šādi piedāvājumi ar politisku, nevis humanitāru zemtekstu sekos daudzos virzienos, sevišķi mērķēti uz Eiropu. Nākošais palīdzības piedāvājums varētu sekot Krievijas galvenajam kritiķim Eiropā – Polijai. Tas būtu viltīgs gājiens, lai Polijā vismaz radītu pārdomas un strīdus par politiku, kas vērsta pret Krieviju. Tā ir Krievijas taktika, izmantot šo slimību un neskaidro situāciju pasaulē savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā,” viņš sacīja. Šādas Kremļa rīcības politiskās dividendes ir vienotās Eiropas Savienības valstu pozīcijas graušana attiecībā pret Krievijai noteiktā sankciju režīma turpināšanu.