Jauni iznīcinātāji, novērošanas lidaparāti, zemūdenes, pretgaisa aizsardzības sistēmas un manāms pieaugums personāla rindās paredzēts, lai papildinātu ziemeļvalsts aizsardzības sektoru, vēsta Norvēģijas ziņu portāls “The Barents Observer”.
Savā nesenajā uzrunā Oslo Militārās Sabiedrības sanāksmē Norvēģijas Aizsardzības vadītājs Hokons Bruns-Hansens (Haakon Bruun-Hansen) uzsvēra, ka Barenca un Norvēģu jūras kļuvušas īpaši svarīgas gan Krievijai, gan ASV.
“Pieaugošā aktivitāte gan no mūsu austrumu kaimiņa, gan arī sabiedrotajām valstīm nereti izraisa bažas par Norvēģijai pieejamajiem aizsardzības resursiem,” pauda militārais vadītājs, piebilstot, ka jau aizsākta valsts aizsardzības jomas modernizācija un apbruņošana. Tāpat viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts kā atbilde pēdējā laikā novērotajiem pasliktinājumiem globālās drošības jomā, kā arī pieaugošajām prasībām no NATO sabiedrotajiem.
Sanāksmē esošajiem politiķiem un valdības amatpersonām H. Bruns-Hansens skaidroja, ka arī Krievijas pagājušā gadā rīkotās mācības “Ocean Shield 2019” parādīja, ka valstij nepieciešama atkārtota apbruņošanās. Krievijas mācību laikā 30 militārie kuģi no Baltijas un Ziemeļu flotes uzsāka vērienīgas mācības netālu no Norvēģijas piekrastes. Tajās tika izmēģināta Baltijas un Norvēģu jūras blokāde un bastiona aizsardzība Norvēģu jūrā, informē “The Barents Observer”.
Norvēģijas valdība pēdējo četru gadu laikā valsts aizsardzības jomai atvēlējusi 945 miljonus eiro un plāno jomas budžetu ik gadu vēl vairāk palielināt. Arī karavīru un kopējā personāla daudzums visos bruņoto spēku atzaros tiek regulāri palielināts. Fregašu un krasta apsardzes kuģu apkalpes regulāri tiek papildinātas ar jaunajiem karavīriem, tāpat karavīri tiek apmācīti arī uz jaunā loģistikas kuģa “KNM Maud” klāja.
Arī valsts tālākajos ziemeļu punktos tiek ieguldīti līdzekļi, lai spētu vajadzības gadījumā veiksmīgi aizstāvēties. Kopš 2018. gada Finmarkas aizsardzībai norīkoti vēl vairāk bruņoto spēku karavīru, iegādāta jauna tehnika un attīstīta infrastruktūra, bet 2019. gadā Porsangeres apgabalā izveidota arī bruņoto spēku kavalērijas eskadra. Šo eskadru līdz 2025. gadam paredzēts izveidot par bataljonu, norādījis Hokons Bruns-Hansens.
Tikmēr gar Krievijas robežu tik papildinātas arī robežsargu rindas, kā arī norīkoti papildu medicīniskā atbalsta karavīri. Pierobežas vienība pilnībā tiks nokomplektēta 2022. gadā, vēsta ziņu portāls. Tajā pašā laikā arī Finmarkas reģiona karavīru rindas tiek arvien vairāk papildinātas. 2019. gadā visi reģiona jaunieši – gan zēni, gan meitenes – pirmo reizi apguva sešu mēnešu militāro pamatapmācību, kas turpmāk būs jāapgūst visiem reģiona jauniešiem.
Arī Norvēģijas Gaisa spēki nākamajos gados palielinās savas spējas gan gaisā, gan arī uz zemes, jūrā un zem ūdens. Līdz 2025. gadam Gaisa spēkiem tiks piegādāti kopumā 52 jauni F-35 iznīcinātāji un pieci P-8A Poseidon patruļu lidaparāti. Savukārt helikopteru NH-90 piegāde tiks pabeigta jau 2020. gada laikā, vēsta “The Barents Observer”.
Aizsardzības jomas galvenā amatpersona apstiprinājusi, ka tiek uzlabotas arī pretgaisa aizsardzības spējas. Jau lietošanā esošās sistēmas plānots papildināt ar “NASAMS III”, kā arī tiks iegādātas vairākas jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Viņš piebilda, ka arī pretgaisa aizsardzības kaujas sistēmas, mobilās sistēmas un arī tālās darbības rādiusa sistēmas varētu ieviest jau drīzumā.
Savukārt valsts Jūras spēku rīcībā laikā no 2022. līdz 2024. gadam nonāks trīs jauni kuģi un vairākas zemūdenes. Darījums par zemūdeņu iegādi noslēgts ar Vācijas uzņēmumu “ThyssenKrupp Marine Systems” par aptuveni 4 miljoniem eiro.