Krievijas operacionāli taktisko raķešu kompleksu "Iskander" izvietošana Kaļiņingradas apgabalā liecina, ka Maskava turpina savu bezkompromisa uzvedību, uzskata NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina.
NATO ģenerālis: Krievijas raķešu "Iskander" izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir bezkompromisa rīcība
"Mēs no savas puses to negribam eskalēt, taču tas vieš satraukumu (..) un liecina, ka Krievija savā uzvedībā konsekventi noliedz kompromisus. Mēs savos plānos to paturēsim prātā," viņš ceturtdien sacījis žurnālistiem Lietuvas Bruņoto spēku Apvienotajā štābā.
Maskava pirms nepilnām divām nedēļām apliecināja, ka Kaļiņingradas apgabalā karaspēka mācību gaitā dislocētas kodollādiņus nestspējīgo raķešu "Iskander" sistēmas. Kā paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, tā nav pirmā reize, kad šīs raķetes tur dislocētas, un tas tiks darīts arī nākotnē.
Pēc Farinas teiktā, viņam nav informācijas, ka šie raķešu kompleksi uz Kaļiņingradas apgabalu nogādāti pastāvīgai dislocēšanai.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šonedēļ vizītes laikā Somijā izteicās, ka Krievija, dislocējot Kaļiņingradas apgabalā raķetes "Iskander", izrādījusi agresivitāti "ne tikai pret Baltijas valstīm, bet arī pret visām Eiropas galvaspilsētām".
Lietuvas bruņoto spēku štāba priekšnieks: Lietuvā varētu tikt izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot"
Lietuvā varētu tikt izvietotas tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kas būtu daļa no NATO spēku starptautiskā bataljona, kurš Lietuvā tiks izvietots nākamgad, pieļāvis Lietuvas Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Vitālijs Vaikšnors.
"Šis jautājums pagaidām tiek apspriests, bet nekādas vienošanās šobrīd nav," viņš ceturtdien sacījis žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, vai iespējama "Patriot" dislocēšana Lietuvā.
Kā ziņots, iespēju, ka Baltijas valstīs varētu tikt izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", augusta sākumā aģentūrai "Reuters" pieminēja Vācijas ģenerālis Mihaels Gšosmans.
Šovasar NATO Varšavas samitā tika nolemts dislocēt katrā Baltijas valstī un Polijā pa bataljona lieluma kaujas vienībai, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos. Par bataljonu Lietuvā būs atbildīga Vācija, tā veidošanā iesaistīsies arī Nīderlande, Beļģija, Norvēģija un Luksemburga.
"Pirmās štāba vienības un rotas [Lietuvā] ieradīsies februārī, martā. (..) Ap vasaras vidu, jūlija sākumā, mums būs pilnībā sagatavots, rīcībspējīgs daudznacionālais bataljons," norādījis Vaikšnors.