Jaunizveidotie NATO komandvadības elementi iegūst starptautiska militārā štāba statusu

NATO
Sargs.lv
EDB41807A4F146789F8D42A25B0DAC2D.jpg

1.septembrī stājās spēkā Ziemeļatlantijas Padomes 31. jūlija lēmums, ar kuru tā piešķīra starptautiska militārā štāba statusu jaunizveidotajiem alianses komandvadības elementiem, kuriem dots nosaukums "NATO Spēku integrācijas vienība".

Jaunizveidotie NATO komandvadības elementi iegūst starptautiska militārā štāba statusu

 Līdz ar to šādu statusu ieguva arī Latvijā, Rīgā, izvietotā NATO Spēku integrācijas vienība, tādējādi pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO militārās komandvadības elements.

 

Tas ir būtisks solis NATO spējai piemēroties pašreizējai drošības situācijai reģionā un reaģēt uz drošības izaicinājumiem. NATO Spēku integrācijas vienības stiprinās NATO kolektīvās aizsardzības principu un sabiedroto spēku klātbūtni alianses austrumos.

NATO Spēku integrācijas vienība nodrošinās saikni starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un alianses vienībām, lai vajadzības gadījumā tās koordinētu aptuveni 5000 karavīru lielās Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības un citu alianses reaģēšanas spēku izvietošanu reģionā, kā arī sniegs atbalstu kolektīvās aizsardzības plānošanā un mācību koordinēšanā.

Lai to nodrošinātu, Rīgā izvietotais starptautiskais militārais štābs cieši sadarbosies ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām valsts institūcijām, kas atbildīgas par uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzinīgi novērtē NATO Spēku integrācijas vienības izveidošanu Rīgā un apliecina, ka ir gatavs nodrošināt nepieciešamo atbalstu tā darbībai.

„NATO komandvadības elementa izveidošana Latvijā apliecina sabiedroto klātbūtni un apņemšanos stiprināt mūsu valsts drošību, kā arī demonstrē NATO kolektīvās aizsardzības principa redzamību,” uzsvēra aizsardzības ministrs.

„Mēs nodrošināsim nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, lai garantētu, ka krīzes gadījumā NATO komandvadības elements Latvijas teritorijā var izvērst jebkuru spēka vienību,” norāda R.Bergmanis.

Tas ir būtisks solis NATO spējai piemēroties pašreizējai drošības situācijai reģionā un reaģēt uz drošības izaicinājumiem. NATO Spēku integrācijas vienības štābs stiprinās NATO kolektīvās aizsardzības principu un sabiedroto spēku klātbūtni alianses austrumos.

Latvijā NATO komandvadības elements operacionālo darbību sāka jau 1. jūnijā, un patlaban dienestu tajā ir sākuši Latvijas pārstāvji.

3. septembrī Lietuvā norisināsies oficiālā visu sešu NATO komandvadības elementu atklāšanas ceremonija. Savukārt Latvijas vienības oficiālā atklāšana tiek plānota vēlāk rudenī.

Sākot ar septembri, NATO Spēku integrācijas vienībai Rīgai sāks pievienoties sabiedroto valstu militārie pārstāvji, lai kopīgi turpinātu NATO Reaģēšanas gatavības plāna uzdevumu izpildi. Pilnu operacionālo gatavību plānots sasniegt līdz Varšavas samitam 2016.gada jūlijā, kad vienībā kopumā dienesta pienākumus pildīs 40 karavīru un darbinieku, no kuriem aptuveni puse būs sabiedroto valstu pārstāvji.

Pērn NATO samitā Velsā tika pieņemts lēmums par NATO Spēku integrācijas vienību izveidi sešās NATO austrumu pierobežas dalībvalstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā - un tas ir būtiskākais NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākums kopš Aukstā kara beigām.

Savukārt šā gada 6. februārī NATO dalībvalstu aizsardzības ministri apstiprināja to izveidošanu. NATO Spēku integrācijas vienības tika nolemts veidot nekavējoties.

Dalies ar šo ziņu