Grozījumi Zemessardzes likumā paredz jaunas priekšrocības zemessargiem

Lai dienestam Zemessardzē rekrutētu militārajā dienestā pieredzējušu un izglītotu personālu, kā arī motivētu atvaļinātos karavīrus aktīvi stāties Zemessardzē, veikti grozījumi likuma 7. pantā, kas paredz, ka rezerves karavīriem, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku Nacionālo bruņoto spēku profesionālajā dienestā. Līdz šim profesionālajā dienestā nodienētais laiks netika ieskaitīts zemessarga izdienas stāžā.

Latvijas Republikas Zemessardzes likums papildināts arī ar 22.¹pantu, nosakot, ka zemessargiem pēc atbilstoša mācību kursa apgūšanas būs tiesības sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.

Apgūstot paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, zemessargi iegūs iemaņas, lai kritiskās situācijās spētu sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību un nodrošinātu dzīvību glābjošus pasākumus, izmantojot speciālu aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus. Tas ļaus negadījuma vietā nodrošināt tūlītējus ievainoto dzīvībai svarīgu funkciju stabilizācijas pasākumus, tādējādi glābjot viņa dzīvību.

 Daudzi zemessargi izrāda vēlmi stāties profesionālajā dienestā, un īpaši liela aktivitāte ir tiem zemessargiem, kuri aktīvi piedalījušies dažādās mācībās. Pašreiz zemessargam, izbeidzot līgumu pirms termiņa, lai stātos profesionālajā dienestā, ir pienākums atlīdzināt Zemessardzei viņa apmācībai izlietotos līdzekļus. Ņemot vērā, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un zemessarga apgūtās iemaņas turpmāk būs noderīgas profesionālajā dienestā, papildināta likuma 29. panta ceturtā daļa, nosakot, ka gadījumā, kad zemessargs līgumu par dienestu Zemessardzē pārtraucis, lai uzsāktu profesionālo dienestu, zemessargam nav jāatmaksā Zemessardzei viņa apmācībai izlietotie līdzekļi.

Savukārt, lai zemessargam, pildot profesionālā dienesta karavīra amata pienākumus, varētu piemērot piemaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai vai dzīvībai, jaunā redakcijā izteikta likuma 17.¹ panta ceturtā daļa, to papildinot ar informāciju par speciālās piemaksas izmaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai, pildot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amata pienākumus.

Likuma 34. pants papildināts ar 14. daļu, paredzot, ka gadījumā, ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, viņam kalendāra gada beigās var izmaksāt pabalstu atbilstoši zemessarga dienesta pakāpei, nepārsniedzot karavīra bāzes mēnešalgas apmēru.

Tāpat pieņemta iniciatīva Zemessardzes kandidātiem pazemināt prasības attiecībā uz sodāmību, mīkstinot ierobežojumus iepriekš sodītiem cilvēkiem kļūt par zemessargiem.

Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” stāsies spēkā 19.jūlijā, taču atsevišķām tā normām ir paredzēts vēlāks spēkā stāšanās laiks, piemēram:  22.1 pants stāsies spēkā 2017. gada 2. oktobrī, bet 34. panta četrpadsmitā daļa - 2021. gada 1. janvārī.

Ar pilnu grozījumu saturu var iepazīties šeit: https://likumi.lv/ta/id/292031

Latvijas Republikas Zemessardzes likums: https://likumi.lv/ta/id/210634

Noteikumi par karavīru paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu un kārtību,  kādā nodrošina apmācību paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā: https://likumi.lv/ta/id/214698