Katras suverēnas valsts viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir kontrolēt un nepieciešamības gadījumā arī aizsargāt ne tikai sauszemes un jūras, bet arī valsts gaisa telpas robežu. Kopš esam iestājušies NATO, Latvijas gaisa telpa nepārtraukti tiek patrulēta. To dara mūsu sabiedrotie, norīkojot šī uzdevuma veikšanai savu Gaisa spēku lidmašīnas – iznīcinātājus.
Militārie gaisa kuģi sāk zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā
Krievijas rīcība Ukrainā ir kardināli mainījusi drošības situāciju Eiropā un pasaulē, tāpēc Latvijai ir īpaši svarīgi stiprināt sadarbību ar NATO dalībvalstīm, lai garantētu Latvijas robežu neaizskaramību un valsts aizsardzību. Apliecinot NATO atbalstu, vairākas dalībvalstis ir nosūtījušas papildu lidaparātus patrulēšanai alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm, kā arī dalībai militārās mācībās.
Diskutējot par to, kā iespējami efektīvāk stiprināt Baltijas valstu drošību, ir skaidrs, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir reāliem apstākļiem tuvi mācību vingrinājumi, tai skaitā arī ar dažāda veida militārajiem gaisa kuģiem.
Viens no mācību un vingrinājumu veidiem ir gaisa kuģu zemie lidojumi. Tie ir specifiski militāri taktiskie lidojumi, kuri ir nepieciešami, lai militāro gaisa kuģu piloti varētu uzturēt kvalifikāciju un atbilstošas spējas.
Jau pašreiz gaisa telpas patruļlidmašīnas veic lidojumus nelielā augstumā, lai veiktu to gaisa kuģu, kas pārkāpj lidojumu noteikumus, vizuālo identifikāciju. Tomēr šādu lidojumu, kas tiek uzskatīti par kaujas lidojumiem, veikšana var notikt pilnvērtīgi un droši tikai tad, ja iepriekš ir veikti treniņlidojumi, apzinot Latvijas dažādo vietu ģeogrāfiskās, reljefa, laika apstākļu un citas specifiskās īpatnības.
Pilotam, zaudējot kādu no kvalifikācijām – lidojums formācijā, zemā augstumā, sliktos laika apstākļos vai navigācijas lidojums – nozīmē to, ka viņš zaudē pielaidi veikt kaujas lidojumus. Tāpēc arī Baltijas valstu, tostarp Latvijas gaisa telpā, notiek regulāri treniņlidojumi šo kvalifikāciju saglabāšanai, bet līdz šim Latvijas gaisa telpā, izņemot gaisa telpu virs Ādažu poligona, nav notikuši zemie lidojumi.
Šādi apmācību lidojumi tiek veikti arī citās NATO un ES dalībvalstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, un tie tiek uzskatīti par ierastu praksi.
1. jūnijā stājas spēkā jauna zemo lidojumu sistēma, kas nosaka militāro gaisa kuģu zemo lidojumu veikšanu Latvijā.
Šī lidojumu sistēma atbilst Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (EUROCONTROL) un NATO drošības standartu prasībām un nosacījumiem, kas jāievēro militārajiem gaisa kuģiem ES un Latvijas gaisa telpā.
Zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā ir atļauts veikt tikai noteiktajās lidojumu zonās (EVR) darbadienās diennakts gaišajā laikā no plkst. 8 līdz plkst. 18, nepārsniedzot trīs stundu ilgumu, un tie nedrīkst būt zemāki par 61 metru virs pārlidojamās virsmas (tas nozīmē – ne zemāk par 61 metru, piemēram, virs sakaru torņa vai kāda cita virszemes objekta) un ne augstāki par 610 metriem virs pārlidojamās virsmas. Zemie lidojumi netiek veikti virs apdzīvotām vietām, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, kā arī virs valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem, rūpnieciskā riska teritorijām un no 1.marta līdz 1.novembrim – virs dabas rezervātiem, nacionālajiem parkiem un dabas lieguma „Lubāna mitrājs”.
Gan zemie lidojumi, gan tikai līdz šim veikti tā sauktie „augstie” lidojumi Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam.
Pirmais militāro gaisa kuģa zemais lidojums Latvijas gaisa telpā notiks 8.jūnijā no plkst.11 līdz plkst.12 un no plkst.15 līdz plkst.16.
Tie turpināsies arī laikā no 9. līdz 12. jūnijam šajos pat laikos.
Informāciju par zemo lidojumu datumu, laiku un norises vietu ikviens Latvijas iedzīvotājs var apskatīt Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv .
Zemos lidojumus no 8. līdz 12. jūnijam veiks ASV lidmašīnas A-10 “Thunderbolt II”. Lidmašīnas „A-10” bija pirmās, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas „Atlantic Resolve” ietvaros, tādējādi pastiprinot operāciju ar gaisa komponenti. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.