Sāk sarunas par bruņotu kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi

"Bruņutehnika nepieciešama tāpēc, ka mūsu kājnieki ir neaizsargāti, mēs esam pēdējā valsts Baltijā, kurai jau vairākus gadus nav bruņu aizsardzības un uguns spējas," pēc valdības sanāksmes sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

„Līdz šim valsts ir bijusi parādā karavīriem modernu bruņojumu un jaunākās tehnoloģijas,” paužot gandarījumu par valdībā pieņemto lēmumu, atzina bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube.

„Ir sperts pirmais nozīmīgais solis bruņoto spēku attīstības plāna realizēšanā, un tas ir arī nozīmīgs militāro spēju ieguvums gan valsts aizsardzībā, gan starptautisko uzdevumu izpildē,” uzsvēra bruņoto spēku komandieris.

„Kājnieku brigādes mehanizācija būs arī jauns izaicinājumus bruņotajiem spēkiem. Pāreja uz sarežģītāku militāro operāciju izpildes formu, kas saistīta ar dažādas modifikācijas bruņu tehnikas izmantošanu, prasīs nopietnu un saspringtu darbu, plānojot ne tikai personālsastāva individuālo un vienību kolektīvo apmācību, bet arī pārskatot militārās doktrīnas un izveidojot jaunu bruņu tehnikas apkopes un remonta sistēmu,” norādīja ģenerālleitnants Raimonds Graube. „Lielākā daļa karavīru jau šodien ir spējīgi veikt šos uzdevumus, jo ir guvuši šādu pieredzi, sadarbojoties ar mūsu sabiedrotajiem gan kopīgās militārās mācībās, gan starptautisko operāciju rajonos, kur tiek pielietotas jaunākās militārās tehnoloģijas,” ir pārliecināts bruņoto spēku komandieris. 

Vairākas NATO dalībvalstīs ir veikušas bruņoto spēku samazināšanu, tostarp arī to bruņojumā esošo bruņu tehnikas skaita samazināšanu. Aizsardzības ministrija ir apzinājusi šajās valstīs pieejamās bruņotās kāpurķēžu kaujas mašīnu vienības un, veicot izpēti atbilstoši nepieciešamajām operacionālajām prasībām un pieejamiem finanšu līdzekļiem, pieņēmusi optimālāko risinājumu to iegādei.

Sarunu procedūra tuvāko nedēļu laikā tiks sākta ar Lielbritāniju par tās bruņoto spēku rīcībā esošo mazlietotu un kvalitātes standartiem atbilstošu bruņotu kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi. Sarunās precizēs viena bataljona ekipēšanai nepieciešamo kaujas mašīnu skaitu, modifikācijas veidus, izmaksas un citus ar to iegādi saistītos jautājumus.

"Mums ir jāuzsāk šīs sarunas ar Lielbritānijas valsti, un tad mēs zināsim tālāk detaļas par to, kādā veidā varēsim slēgt līgumu," teica aizsardzības ministrs, akcentējot, ka Latvijas karavīri ir pēdējie Baltijas valstīs, kuriem jau vairākus gadus nav šāda veida bruņu transporta. Vienlaikus šobrīd tiek apsvērta iespēja piesaistīt Latvijas uzņēmējus iegādātās bruņu tehnikas remonta bāzes nodrošināšanai. „Tas būs vērā ņemams atbalsts tautsaimniecībai, iespējams, uzņēmumos radot pat daudzas jaunas darba vietas,” skaidroja bruņoto spēku komandieris.

Darbs pie riteņu platformas iegādes vēl turpinās izpētes stadijā.

Izskatot informatīvo ziņojumu par kājnieku brigādes mehanizāciju, Ministru kabinets 31.jūlijā atbalstīja Aizsardzības ministrijas piedāvāto risinājumu kājnieku brigādes mehanizācijai - vienu bataljonu ekipējot ar vidējām vai vieglām riteņu platformām, bet otru - ar mazlietotām kāpurķēžu platformām.

Aizsardzības ministrijai tika lūgts precizēt projektu, sadalot to divos posmos, un plānot nepieciešamā finansējuma sadalījumu, primāri iepērkot mazlietotas kāpurķēžu platformas un minimāli nepieciešamās vidējās vai vieglās riteņu platformas Latvijas saistību izpildei NATO un ES ātrās reaģēšanas vienībās vienas rotas kaujas grupas apmērā, otra kājnieku bataljona pilnu mehanizāciju uzsākot turpmākajos gados, atkārtoti izvērtējot projekta kopējo izmaksu optimizācijas iespējas un iesniegt precizēto ziņojumu Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā.

Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumi 2014. gadā plānoti 225 682 358 eiro jeb 158 610 463 latu apmērā, 2 220 141 eiro (1 560 323 latus) plānots tērēt kājnieku brigādes mehanizācijai.

Jau ziņots, ka 2012. gada 19. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu turpmākajiem 12 gadiem, kas nosaka bruņoto spēku attīstības mērķus, uzdevumus un izpildes termiņus. Tas koncentrējas uz pašaizsardzības minimālo spēju sasniegšanu.

Tas tapis divu gadu garumā, veicot operacionālo analīzi, operāciju pieredzi, kā arī NATO izvirzītās prasības. Pēc attīstības plāna apstiprināšanas tiks sākts darbs pie spēju ieviešanas plānu secīgas izstrādes, kas būs pamats iepirkuma procedūru sākšanai.

Kopumā plānā ir ietvertas 72 minimālās nepieciešamās spējas, kuras prioritāri plānots attīstīt laikā līdz 2024. gadam. Kopumā tuvākajā desmitgadē bruņoto spēku attīstībā plāno ieguldīt 381 miljonu latu.

Tas paredz 2014. gadā sākt mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020.gadam, un tā izmaksas ir 168,44 miljoni latu. Šī projekta gaitā plānots iegādāties bruņutransportierus, jo patlaban Latvijas armijas rīcībā nav tehnikas, ar kurām karavīri droši varētu pārvietoties starptautisko operāciju rajonos.

Pašreiz pieejamas vien apvidus automašīnas, ar kurām mūsu karavīri tiek pārvadāti, bet pārējo tehniku nākas aizņemties no citu valstu armijām. "Mēs nevaram mūžīgi paļauties uz citu valsti, kas mūs nodrošinās ar transportu, kad mums kaut kur būs jābrauc," uzsvēra ministrs.