Pabriks: Noraidošie izteikumi par armijas lietderību Latvijā sabalsojas ar informatīvo karu

Sabiedrības neizpratne un noraidošie izteikumi, vai tādai mazai valstij kā Latvija ir nepieciešama sava armija, sabalsojas ar informatīvo karu, kura mērķis ir mazināt Latvijas bruņoto spēku vērtību, - intervijā laikrakstam "Diena" saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Latvija nav unikāla ar to, ka tai ir ierobežoti finansiālie resursi skaitā militārajā sfērā, - tie ir ierobežoti vairākumam pasaules valstu. "Līdz ar to mūsu attīstības koncepcija runā par to, ko mēs nedarīsim, ko neuzskatām par mūsu specifiku. Piemēram, mēs neattīstīsim savu uzbrūkošo kara aviāciju - iznīcinātāji un tamlīdzīgi," skaidro ministrs, piebilstot, ka Latvija noteikti negatavojas attīstīt tanku virzienu, jo tanks ir uzbrukšanas ierocis, turklāt finansiāli neatmaksājas, "esam atteikušies no idejas par zemūdens floti".

"Pieredze liecina, ka prettanku ieroči vienmēr būs pussolīti priekšā. Manā skatījumā XXI gadsimta Latvijas armijā attīstīt tanku sadaļu ir tas pats, kas Otrajā pasaules karā uzsvaru likt uz kavalēriju," skaidro Pabriks.

Latvija orientējas uz efektivitāti bruņotajos spēkos, kas nozīmē spēju piedalīties starptautiskajās operācijas un spēju nodrošināt pamataizsardzību valsts teritorijai, kā arī uz armijas iesaistīšanu civilajās operācijās: sākot ar atmīnēšanu, beidzot ar cilvēku meklēšanu un glābšanu.

Mēs nevaram domāt, ka NATO garantijas politiski un tehniski iespējams iedarbināt jau pirmajā vajadzības sekundē. Ja tev ir slēdzama kāpņu telpa, tas nenozīmē, ka dzīvokļa durvis nav jāaizslēdz," salīdzina ministrs.

Pabriks norāda, ka nepietiekamais finansējums nav apkaunojums, galvenais, lai būtu pareizi saplānots. "Tas ir līdzīgi kā izglītībā – ja esam maza valsts un mēs zinām, ka mums vajadzīgi ik gadu trīs speciālisti viduslaiku vēsturē, pareizāk ir nevis taisīt attiecīgu fakultāti, bet aizsūtīt šos trīs mācīties ārzemēs," saka aizsardzības ministrs.

Ministrs skaidro, ka mūsdienās aizsardzība nozīmē ne tikai tradicionālu agresiju reālajā dzīvē, bet arī, piemēram, agresiju kiberlaukā. "Tu vari pakļaut valsti, nesūtot nevienu lidmašīnu. Iedomāsimies kādu ziemeļu valsti ziemas apstākļos - un jums uz 48 stundām tiek izslēgta siltumapgāde, elektrība utt.," skaidro Pabriks un piebilst, ka Baltijas situācija ir specifiska, - "mums draudi kibertelpā pārklājas ar informācijas kara draudiem".

Pabriks norāda, ka pašreizējais Latvijas bruņoto spēku apjoms - mazliet virs 5000 profesionāļu plus 10–12 tūkstoši zemessargu - ir pietiekams, lai veiktu minētās trīs funkcijas, jautājums ir tikai par tehnisko nodrošinājumu.

LETA