Vērienīgākās ziemas mācības Ziema 2011
No 17. līdz 29. janvārim Ādažu poligonā notika līdz šim vērienīgākās Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona ziemas mācības. Galvenais mācību Ziema 2011 mērķis bija pilnveidot karavīru individuālās iemaņas un kaujas īpatnības aukstos laika apstākļos.
Mācības sastāvēja no diviem posmiem. Vairākas dienas karavīri apguva teoriju, proti, pamatzināšanas un elementārās prasmes, kas saistītas ar higiēnu un medicīniskās palīdzības sniegšanu ziemas apstākļos, dažādus pārvietošanās veidus lielos attālumos. Tika apskatīti taktiskie pamatprincipi, kas tiek ievēroti kaujas apstākļos ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.
Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona karavīri gatavi ziemas mācību izaicinājumiem.
Praktiskā daļa sākās ar 13 kilometru pārgājienu, kā gala mērķis bija bataljona jaunās pulcēšanās vietas sasniegšana. Tur tika izveidota improvizēta lauka bāze, no kuras atlikušās piecas dienas tika izvērstas visas tālākās lauka mācību epizodes.
Ļoti nopietns pārbaudījums bija izdzīvošana ziemas apstākļos, un karavīriem nācās gulēt no sniega un zariem izveidotās nakts patvēruma mītnēs — bivakos. Kā pārvietošanās līdzekli karavīri izmantoja gan gumijas kāpurķēžu visurgājējus Bandvagn 206, gan arī slēpes, pilnveidojot kā slēpošanas, tā kaujas šaušanas iemaņas.
Pa kreisi - Karavīriem bija jābūt gana radošiem, lai izdomātu dažādus veidus, kā celt ziemas apmetnes patvērumus. Pa labi - NBS gumijas kāpurķēžu visurgājēji Bandvagn 206.
Ziemas mācības ir ikgadējas, jo katram karavīram, kurš dien Sauszemes spēku Kājnieku brigādē, ir jāapgūst izdzīvošanas prasmes ziemas apstākļos. Gandrīz viss praktiskais mācību process norisinājās uz slēpēm — kaujas šaušana, kaujas darbību imitācija, pārvietošanās un, protams, skijorings. Kaujas bataljons šajās mācībās lauka apstākļos bija piecas dienas.
«Šīs ir vērienīgākās ziemas mācības bataljona līmenī, kādas esmu pieredzējis. Pats cenšos visur piedalīties kopā ar karavīriem, lai nebūtu tiem par apgrūtinājumu. Tāpat jāuzsver, ka mūsu bataljoniem jābūt labi apmācītiem savās kaujas spējās gan vasaras, gan ziemas apstākļos. Turklāt kaujas darbība ziemā salīdzinoši ir daudzkārt sarežģītāka,» stāsta 2. kājnieku bataljona komandieris majors Vents Lapsenbergs.
Mācību lielākā daļa notika uz slēpēm.
Šo mācību laikā tika realizēti arī vairāki pastiprināti mērķi, piemēram — bataljona saliedēšana. Jāuzsver, ka mācībās piedalījās ne vien bataljona 1., 2. un Štāba apgādes rota, bet arī štāba elements — visi bataljona virsnieki un štāba virsnieki, kas izpildīja visus tos pašus uzdevumus, ko karavīri. Tas ievērojami pacēla mācībās esošo karavīru morāli, jo demonstrēja absolūtu vienotību visa bataljona līmenī.
«Kaujas bataljona kaujas spējas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem. Konkrētajā brīdī karavīru morāle un griba ir vērtējamas kā primārās, tālāk uzreiz seko ekipējums un ieroču nodrošinājums, un tad arī transporta un tehnikas nodrošinājums. Bataljona novērtējums šo mācību ietvaros no desmit ballēm varētu būt septiņas. Ir uz ko tiekties,» skaidroja Kājnieku brigādes 2. kājnieku bataljona komandiera vietnieks majors Māris Utināns.
Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 2. kājnieku bataljona karavīri ik gadus rotācijas kārtībā dodas dienēt uz starptautisko operāciju norises vietās. Šobrīd tā ir Afganistāna, kur patlaban atrodas 2.kājnieku bataljona 3.rota.
Dāvis Stalts, Tēvijas Sargs
Foto: Normunds Mežiņš