Lietuvas bruņotajiem spēkiem jāmācās darboties patstāvīgi, lai vajadzības gadījumā spētu aizstāvēt savu valsti, kamēr palīgā ierodas sabiedrotie, uzskata ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks, ko prezidente Daļa Grībauskaite lūgusi apstiprināt bruņoto spēku komandiera amatā.
Lietuvas Bruņoto spēku komandiera amata kandidāts: Mums jāmācās darboties patstāvīgi un gatavoties reāliem izaicinājumiem
Pēc viņa teiktā, pašreizējos apstākļos arī Lietuvai jārēķinās ar reāliem, tostarp nekonvencionāliem, izaicinājumiem, piemēram, iespējamiem centieniem sanaidot mazākumtautības vai iesūtīt valstī bruņotas personas bez noteiktām pazīšanās zīmēm.
"Manuprāt, ļoti liela uzmanība jāpievērš nacionālajam kontingentam, Lietuvas karaspēka gatavībai darboties patstāvīgi, jo tiklab NATO, kā Eiropas Savienības (ES) ātrās reaģēšanas spēkiem ir savs reaģēšanas laiks. Pa šo laiku, kamēr tie varēs nākt mums palīgā, mums būs jādarbojas vieniem, un tam ir jāgatavojas," viņš sacījis žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidenti.
Ģenerālmajors Žuks īpaši akcentējis personāla trūkumu un tā apmācību jautājumus, norādot, ka ir svarīgi, lai karaspēks spēj darboties kā kaujas vienība. "Vienības ir nokomplektētas par 40-50%, bet tām būtu jābūt nokomplektētām par 70-80%," viņš sacījis.
"Ir vajadzīgi sakaru līdzekļi, ekipējums, transports. Tas viss vai nu ir bezcerīgi novecojis, vai arī tā pietrūkst. Nav šaubu, ja saņemsim lielāku finansējumu, jāparaugās, kā var nodrošināt Lietuvas Bruņoto spēku vadību un kontroli. Tas jāpanāk, un tam jāpiešķir līdzekļi."
Ģenerālmajors atzinis, ka notikumi Ukrainā likuši koriģēt arī NATO valstu prioritātes.
"Visas NATO valstis atkal sākušas runāt ne tikai par alianses kopīgo, bet arī nacionālo drošību. Ļoti svarīgi, lai katra dalībvalsts sāktu domāt, ko darīt pēc Afganistānas, kā tālāk attīstīt savus bruņotos spēkus, kam veltīt lielāko uzmanību, kādi ir lielākie draudi pasaulē, Eiropā un transatlantiskajā telpā. Ukrainas notikumi ievieš ļoti daudz jaunu korekciju," viņš piebildis.
Pēc viņa teiktā, šobrīd situācija ir gluži cita nekā janvārī, un gan Baltijas valstīm, gan Polijai jābūt gatavām arī pilnīgi negaidītiem notikumiem. "Nav skaidrs, kā tālāk attīstīsies notikumi Austrumeiropā, kas būs Ukrainā, Moldovā, Gruzijā. Tam ir jāgatavojas, un tas ir ne tikai Lietuvas, bet visas NATO uzdevums," norādījis ģenerālmajors Žuks.
Pēc ģenerālmajora teiktā, viņam nav pretenziju attiecībā uz Lietuvas Bruņoto spēku gatavību uzņemt sabiedrotos, kas tikusi slīpēta kopīgajās mācībās, taču jādomā par to, kādas karaspēka vienības, kāda struktūra un kāds bruņojums nepieciešams, lai tiktu galā ar nekonvencionāliem izaicinājumiem.
Prezidentes un ģenerālmajora Žuka tikšanās laikā pārrunāti svarīgākie darbi, kas gaida jauno Bruņoto spēku komandieri - valsts aizsardzības spēju un drošības palielināšana, gaisa telpas aizsardzība, teritoriālā aizsardzība, rezervju gatavošana un brīvprātīgo spēku nostiprināšana. Runāts arī par finansējuma palielināšanu, un uzsvērta nepieciešamība veikt pastāvīgu un dziļu iespējamo militāro apdraudējumu analīzi un attiecīgi atjaunināt aizsardzības plānus.
Pašreizējā Lietuvas bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Arvīda Pocjus piecu gadu pilnvaru termiņš beidzas jūlijā.
Šobrīd Žuks ir Lietuvas militārais pārstāvis Lietuvas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā, pirms tam viņš pildījis Sauszemes spēku komandiera pienākumus.