Somija ir apņēmusies noslēgt saprašanās memorandu ar NATO, paužot gatavību saņemt palīdzību no ārvalstu bruņotajiem spēkiem un uzturēt šeit militāro tehniku, kā, piemēram, kuģus un lidmašīnas, ziņo Somijas sabiedriskais ziņu portāls yle.fi.
Somija slēgs līgumu ar NATO par militārās palīdzības saņemšanu
Aizsardzības ministrs Karls Haglunds gan norādījis, ka šis līgums nenozīmē tuvošanos valsts dalībai NATO.
Vienošanās ir līdzīga militārās savietojamības līgumam, kuru ar NATO piekritusi parakstīt Zviedrija. Šīs sadarbības pamatā ir Somijas saistības NATO Partnerattiecības mieram programmā un Plānošanas un pārskata procesā (PARP).
Šobrīd, miera laikā šī vienošanās galvenokārt nozīmē bruņoto spēku iesaisti militārās mācībās. Savukārt teorētiski krīzes gadījumā mēs būtu gatavāki saņemt palīdzību no citām Eiropas Savienības un Ziemeļvalstīm, kā arī NATO dalībvalstīm”, norādījis aizsardzības ministrs.
Plānots, ka vienošanās varētu tikt parakstīta turpmākajos mēnešos.
Pēdējās aptaujas liecina, ka Ukrainas notikumu rezultātā ir pieaudzis Somijas iedzīvotāju atbalsts dalībai NATO.
Saskaņā ar pēdējo Iltalehti aptauju, 34 procentu somu atbalstītu valsts iestāšanos NATO, savukārt 45 procenti iebilst pret to.
Somu attieksme pret NATO ir mainījusies kopš Ukrainas krīzes sākuma. Pērn vasarā, „Yle” veiktajā aptaujā 29 procentu Somijas iedzīvotāju bija atbalstījuši pievienošanos NATO, savukārt 52 procenti bija pret to. Savukārt „Helsingin Sanomat” aptaujā konstatēts, ka šis atbalsts ir pieaudzis Ukrainas krīzes kontekstā – ja februārī dalību NATO atbalstījuši 18 procenti respondentu, tad martā jau 22 procenti.
„Yle” šogad veiktajā aptaujā atklājies arī, ka 54 procentu somu atbalstītu militāras alianses veidošanu ar tās ziemeļu kaimiņu Zviedriju.
Pagājušajā nedēļā atbalstu NATO paudis arī Somijas premjers Jyrki Katainen, lai gan viņš uzsvēra, ka tas ir viņa personīgais viedoklis un tas neatspoguļo valdības politiku.
Katainens arī norādījis, ka Ukrainas situācijas dēļ Somijai tiešu draudu šobrīd nav, tomēr Somijai vajadzētu veicināt integrāciju ar citām valstīm, tostarp Krieviju.
Mums nevajadzētu baidīties, bet gan veidot atvērtu, liberālu un starptautisku integrāciju”, atzinis Somijas premjers.
Viņaprāt, ir nepieciešama Somijas ārpolitikas pārskatīšana. “Tas nozīmē, ka mēs rūpējamies par mūsu aizsardzības un drošības politikām, lai būtu droši, ka kādu dienu nekļūstam par mazu valsti, kas palikusi viena pati”, norādījis Katainens.
Somijas premjers uzsvēris, ka Krievijas paziņojums aizsargāt savus pilsoņus ārpus tās robežām ir “nopietns jautājums, kuru nepieciešams atklāti diskutēt”. Šajā ziņā viņš īpaši pateicās Yle portālam par tā ziņu dienestu krievu valodā “Novosti”, kas dod iespēju krievvalodīgajiem Somijas iedzīvotājiem sekot notikumiem savā dzimtajā valodā.