Lietuvas politiķis: ASV pretraķešu aizsardzības ierobežošana veicinās Kaļiņingradas apgabala militarizāciju

ASV lēmums atteikties no pretraķešu aizsardzības sistēmas ceturtā posma īstenošanas Eiropā, lai nostiprinātu aizsardzību pret Ziemeļkoreju, nav jāuztver kā ASV aiziešana no Eiropas, tomēr vienlaikus liecina par zināmu netiešu Krievijas uzvaru, kas panākta ar melīgām manipulācijām, uzskata Lietuvas Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputāts Arvīds Anušausks.

Viņš paudis bažas, ka šāda uzvara varētu pamudināt Maskavu pasteidzināt Kaļiņingradas apgabala militarizāciju, vēsta portāls "Balsas.lt".

Anušausks norādījis, ka ASV neatsakās no visas pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropā, vienīgi no pārtvērējraķetēm Polijas un Rumānijas teritorijā, bet visa sistēma ietver gan kuģus Vidusjūrā, gan bruņojumu citās vietās. Pēc viņa teiktā, šai gadījumā ASV daļu resursu pārceļ uz savu teritoriju un pārtvērējraķetes izvietos Aļaskā. Daļa amerikāņu spēku acīmredzot tiks pārdislocēta uz Klusā okeāna reģionu saskaņā ar mērķiem, kas deklarēti jau pirms gada.

Vienlaikus deputāts uzskata, ka ar šādu lēmumu Vašingtona tomēr piekāpusies Maskavai. "Tādējādi amerikāņi netieši apstiprina Krievijas apgalvojumus, kuri, manuprāt, izzīsti no pirksta, - ka šīs pārtvērējraķetes radītu draudus Krievijas stratēģiskajai aizsardzībai vai kodolsavaldīšanas līdzekļiem," viņš norādījis. "Ar šādu ieganstu Krievija demonstratīvi pastiprināja savu pretraķešu aizsardzību Kaļiņingradas apgabalā un citur. Tāda netieša saistība varētu pastāvēt. Krievija panākusi savu, manipulējot ar apzināti nepatiesiem apgalvojumiem."

Premjerministrs Aļģirds Butkevičs iepriekš pauda viedokli, ka pārmaiņas ASV politikā nenozīmē, ka Lietuvai būtu jāpalielina aizsardzības izdevumi. "Pagaidām mēs tikai vācam informāciju, šodien runājām valdībā. Domājam, ka Lietuvai tas neprasīs vairāk līdzekļu aizsardzībai," viņš paziņoja.

Anušausks iebildis pret šādu nostāju, norādot, ka šai ziņā premjeram nav vienprātības ne vien ar Seima aizsardzības komiteju, bet pat ar viņa paša vadīto Sociāldemokrātu partiju. "Mūsu spēki jānostiprina adekvāti Krievijas uzbrukuma potenciāla palielināšanai Kaļiņingradas apgabalā un tuvējās teritorijās, kas robežojas ar Baltijas reģionu. Tikai mūsu atbildei jābūt nevis uzbrukuma, bet aizsardzības bruņojuma pastiprināšanai," uzsvēris deputāts, kas pārstāv Tēvzemes savienību-Lietuvas kristīgos demokrātus.

2012.gadā asignējumi Lietuvas Aizsardzības ministrijai bija 870,2 miljoni litu jeb 0,79% iekšzemes kopprodukta.

"Tēvzemiete", bijusī Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Jukņevičiene tikmēr aicinājusi visu Eiropu pārdomāt, vai šādos apstākļos ir pareizi samazināt militāros budžetus.

Daļa ekspertu minēto pavērsienu Vašingtonas politikā uzskata par zīmi, ka ASV turpmāk gatavojas veltīt daudz mazāk uzmanības Eiropas un īpaši jau Austrumeiropas drošībai un tas varētu pamudināt Krieviju drošāk rīkoties savā interešu sfērā.

Maskava gan šādu viedokli noraida. "Es nesaskatu nekādu saistību starp Krievijas Federācijas iebildumiem pret ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu Eiropā un to, ko paziņojis ASV aizsardzības ministrs," sacīja Rjabkovs. "Tā nav piekāpšanās Krievijai, un mēs to kā tādu nesaskatām. Visi stratēģiskās nenoteiktības aspekti, kas ir saistīti ar ASV un NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu, saglabājas. Attiecīgi spēkā paliek arī mūsu iebildumi."

Tiesa gan, arī Pentagonā apgalvo, ka izmaiņām ASV plānos nav nekāda sakara ar Krieviju. Tā nav piekāpšanās Kremlim, un izmaiņām nav nekādas saistības ar Kremļa nostāju, izteicies Pentagona preses pārstāvis Džordžs Liltls.
LETA