Krievijas draudi. ASV Senāts apstiprinājis militāro palīdzību Ukrainai 300 miljonu dolāru apjomā

Atbilstoši diplomāta teiktajam šis dokuments ļaus ASV aizsardzības ministram saziņā ar valsts sekretāru sniegt militāro palīdzību šīs summas apjomā.

"50 miljoni no šīs summas var tikt izmantoti, lai piegādātu mūsu valstij aizsardzības bruņojumu," sociālajā tīklā "Facebook" skaidroja Čelijs.

Cita starpā Kijevai var tikt piegādāti bezpilota lidaparāti, sakaru un radioelektroniskās cīņas līdzekļi. Daļa līdzekļu var tikt atvēlēta Ukrainas karavīru apmācībai.

Atbilstoši dokumentam kopējais ASV militāro izdevumu apjoms nākamgad būs 612 miljardi dolāru.

600 miljonus atļauts tērēt mērenās Sīrijas opozīcijas bruņoto grupējumu apmācībai, bet vēl 715 miljonus - palīdzībai Irākas armijai tās cīņā ar džihādistu grupējumu "Daesh".

ASV aizsardzības ministrs atkārtoti pauž atbalstu Ukrainai

ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters ceturtdien no jauna apliecināja atbalstu kara plosītajai Ukrainai un solīja, ka Savienotās Valstis drīzumā sāks apmācīt Ukrainas armijas regulāro vienību karavīrus.

ASV karavīri jau tagad nelielā skaitā ir izvietoti Ukrainā, kur viņi apmāca Nacionālo gvardi, tomēr atbilstoši jūlijā izziņotajam plānam viņi piedalīsies arī regulāro armijas vienību apmācībā.

"Līdz novembra beigām mums būs apmācīti 900 Nacionālās gvardes karavīru, un pēc tam mēs ķersimies klāt Ukrainas regulārajiem spēkiem," preses konferencē, kur kopā ar viņu piedalījās Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks, sacīja Kārters.

ASV amatpersonas iepriekš norādījušas, ka apmācības notiks valsts rietumos, tālu prom no Donbasa frontes.

Savienoto Valstu saistības Ukrainā ir "skaidras", sacīja Kārters, ņemot vērā, ka Vašingtona jau ir piegādājusi ekipējumu 224 miljonu dolāru vērtībā un nodrošinājusi apmācības.

ASV ir piegādājušas neletālo militāro palīdzību, ieskaitot "Humvee" automašīnas, mīnmetēju radarus, nakts redzamības iekārtas, ķermeņa bruņas un medicīniskās iekārtas.

Ukraina vēlas atgūt kontroli pār robežu ar Krieviju jau šogad

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēris, ka Kijevai jāatgūst kontrole pār robežu ar Krieviju vēl šogad, par spīti iecerei pagarināt februārī noslēgtās Minskas pamiera vienošanās izpildi līdz nākamajam gadam.

Porošenko svētdienas vakarā Ukrainas telekanālam sacīja, ka nekad nav piekritis Francijas prezidenta Fransuā Olanda pēc samita piektdien Parīzē izziņotajiem nosacījumiem.

Miera procesam "jābūt pabeigtam līdz šī gada beigām. Tas ir teikts [februāra] līgumā un neviens nemēģina to pārskatīt," teica Porošenko.

"Robeža ir galvenā mūsu suverenitātes komponente, un mēs ar to neiesim uz kompromisiem," sacīja Ukrainas prezidents.

Pēc četru pušu samita, kurā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele, Olands paziņoja, ka februāra Minskas vienošanos nav iespējams ieviest līdz gada beigās noteiktajam termiņām.