Komandieris: Kanādas karavīri lieliski apzinās, kāpēc tiek sūtīti uz Latviju

Kanādas karavīri ir labi informēti un lieliski apzinās, kāpēc tiek sūtīti uz Latviju, intervijā aģentūrai LETA apliecināja Kanādas Sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Žans Marks Lantjērs. Viņš Latvijas armijas spējas vērtēja kā lieliskas un norādīja, ka abas valstis var daudz mācīties viena no otras. Pēc komandiera domām, militāro manevru veikšana Latvijas reljefa apstākļos ir interesants izaicinājums, minot to kā vienu no daudzām lietām, ko Kanādas Sauszemes spēku vienības var trenēt un apgūt, atrodoties Latvijā. Lantjērs arī neslēpa, ka tikuši konstatēti pret Kanādas karavīriem vērsti dezinformācijas gadījumi, tomēr karavīri ir instruēti, un uz šādiem gadījumiem ir būtiski nekavējoties atbildēt ar konkrētiem faktiem.

Vai jūs varētu teikt, ka kanādieši izprot, kādēļ Kanādas armijas spēki tiek sūtīti uz Latviju?

Viena no lielākajām diasporām Kanādā ir tieši latviešu diaspora. Tāpat abas valstis ir NATO dalībvalstis, un Kanādā ir liela izpratne par 2014.gada notikumiem un to, kādēļ NATO jāieņem skaidra aizsardzības pozīcija un kādēļ NATO valstīm vienai otra ir jāaizsargā. Domāju, ka militārā joma nav tā, kurai visi ikdienā seko līdzi, bet kopumā uzskatu, ka Kanādas sabiedrībā ir izpratne par to, kādēļ Latvija Kanādai ir svarīga. Katrā gadījumā ikdienas notikumi Latvijā nav Kanādas ziņu pirmajos virsrakstos, bet tas ir pilnīgi pieņemami.

Kā abu valstu bruņotie spēki sadarbojas un kā sadarbību vēl iespējams paplašināt?

Kanāda līdz 2023.gadam pagarinājusi Ādažos izvietotā NATO bataljona vadību, un iesaistīto personu skaits tajā ir audzis līdz 540 cilvēkiem. No mūsu puses ir spēcīga apņemšanās un ne tikai saistībā ar paplašināto klātbūtni. Mēs strādājam kopā ar Latvijas Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, šeit atrodas arī pāris personāla virsnieki, arī aizsardzības atašeji.

Kopumā 44 ģimenes ir Latvijā. Tās ir daļa no paplašinātās klātbūtnes saimes. Sniedzam ieguldījumu arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā. Domāju, ka tā ir liela iespēja sadarboties, un turpināsim koncentrēties uz to, kā arī turpmāk paplašināt šo sadarbību. Mums ir arī tehniskā pieredze saistībā ar M-109 pašgājējhaubicēm, tādēļ Latvijā ieradīsies komanda, kas palīdzēs arī šajā aspektā. Redzu lielu potenciālu, un misijas pagarināšana sniedz mums iespēju sadarbību paplašināt un padziļināt.

Ko Kanādas karavīri varētu mācīties no Latvijas karavīriem?

NATO ir 29 dalībvalstis, līdz ar to ir dažādas komunikācijas un dažādas darbības metodes. Liela daļa no NATO dalībvalstīm piedalās paplašinātajā klātbūtnē, kas ir unikāli un to varētu dēvēt par "kaujaslauka laboratoriju", proti, mums šeit ir laba iespēja testēt lielu daļu no NATO spēku sistēmām. Tādā veidā rodas izpratne par to, kā strādāt kopā, lai kļūtu vēl efektīvāki. Pieredze, ko sniedz Latvijas armija, un pieredze, ko Latvijai sniedz Kanādas armija, - tā ir simbioze.

Daudzus gadus uz Kanādu devušies arī militārie eksperti no Latvijas, tāpat starp abām valstīm pastāv militārā apmācības programma, kuras laikā vairāk nekā 400 latvieši devās uz Kanādu, kā arī cita veida sadarbība. Esmu ļoti priecīgs par to, ka Kanādas armijai ir iespēja strādāt plecu pie pleca ar Latvijas armiju. Abas valstis dala kopīgu vēsturi, un šīs attiecības paplašinās un turpinās paplašināties arī nākotnē. Mēs mācāmies daudz par Latvijas kultūru, ģeogrāfiju un cilvēkiem un noteikti esam dedzīgi palīdzēt Latvijas armijai ar tās attīstību un modernizāciju.

Pirms dažiem gadiem vairāk nekā 50 karavīri veica pārbaudi ziemas apstākļos, lecot āliņģī. Vai arī kanādiešu karavīri šo mācību aspektu ir izbaudījuši?

Nezinu, vai toreiz piedalījāmies, bet mums ir liela pieredze šajā ziņā. Varu tikai apbrīnot karavīrus, kuri spēj ko tādu paveikt. Pats gan neko tādu neesmu mēģinājis, bet tas noteikti arī ir viens no piemēriem, kā varam viens no otra mācīties.

Ar ko Kanādas Sauszemes spēki izceļas citu valstu bruņoto spēku vidū?

Mums ir liela operacionāla pieredze. Vairāk nekā dekādi esam pavadījuši Afganistānā gan kara operācijās, gan trenējot citus spēkus. Esam bijuši arī Tuvajos Austrumos, kur joprojām piedalāmies vairākās misijās. Esam lieliski iekšzemes operācijās, proti, nereti sauszemes spēki ir iesaistīti dažādās operācijās saistībā ar meža ugunsgrēkiem vai plūdiem. Tāpat ir cieša saikne ar ASV armiju.

Vienmēr esam strādājuši kopā ar sabiedrotajiem, jo mūsu armija ir maza - tajā ir aptuveni 45 000 cilvēku. Mums nav pilnībā attīstītas visas spējas, ko mēs vēlētos, tādēļ vienmēr strādājam internacionālā un multinacionālā vidē. Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ir daudzveidīga, un mums ir pieredze šādā ziņā. Esam strādājuši ar visiem šiem partneriem. Arī ar Latvijas spēkiem esam strādājuši kopā jau iepriekš, tādēļ mums ir kopēja izpratne, kas mūs labi apvieno vienā veselumā.

Savas karjeras laikā esat piedalījies gan iekšzemes, gan starptautiskajās operācijās. Vai jūs varētu raksturot, ko pirms došanās uz Latviju, NATO robežvalsti, domā Kanādas karavīrs?

Kanādai ir liela pieredze arī Eiropā, kur Kanādas spēki pastāvīgi jau tikuši izvietoti. Mana karjera veidojās Aukstā kara laikā, tādēļ šī vide man ir zināma. Kanādas karavīri saprot, kādēļ viņi šeit dodas. Viņi saprot, ka tas nepieciešams aizsardzības mērķiem, lai aizsargātu Kanādas partnerus un garantētu tiem drošību. Tas nekādā gadījumā neietver domu iesaistīties kādās darbībās ar Krieviju, bet gan deeskalēt situāciju. Mēs noteikti nevēlamies atgriezties Aukstā kara laikam līdzīgā kārtībā.

Kad karavīri gatavojas šai misijai, viņi tiek informēti un pārzina ģeopolitisko un stratēģisko kontekstu. NATO ieņem aizsardzības pozīciju, atturot un tādējādi ļaujot norisināties diplomātiskiem un politiskiem lēmumiem un diskusijām. Tādēļ kopumā varu teikt, ka Kanādas karavīri ir informēti un lieliski apzinās vidi, uz kuru viņi tiek sūtīti.

Kā abu valstu spēki viens otru iepazīst ikdienā ārpus saviem militārajiem pienākumiem. Vai viņi kopā spēlē hokeju vai iesaistās vēl cita veida aktivitātēs, piemēram, kopīgās talkās?

Kad šeit ierodas jauna rotācija, pirmā prioritāte ir integrēties un sakārtot visu nepieciešamo, kas attiecas uz misiju. Tomēr domāju, ka ir pietiekami lielas iespējas karavīriem arī apskatīt pilsētu un iepazīt Latvijas sabiedrību. Karavīri noteikti novērtē arī Latvijas kultūru, piemēram, brīnišķīgo arhitektūru, ko novērtēju arī es. Katrā gadījumā karavīriem ir iespējas iesaistīties arī sporta aktivitātēs, un tas ir būtiski. Mums jāskaidro Latvijas sabiedrībai, kāpēc esam šeit un ka tam ir iemesls, kas ir pozitīvs visiem. Ja karavīri ir šeit, lai šo zemi aizsargātu, tad viņi arī vēlas vairāk uzzināt par Latvijas cilvēkiem, kultūru un zemi.

Un salīdzinoši aukstais Latvijas klimats, visticamāk, Kanādas spēkiem nesagādā nekādas problēmas?

Cik esmu dzirdējis, šī nemaz nav tik auksta zeme. Bet mums tā noteikti nav problēma.

Kā jūs vērtējat Latvijas reljefu? Cik sarežģīts militārām aktivitātēm tas ir?

Līdz šim neko daudz no Latvijas reljefa neesmu redzējis, bet no tā, ko esmu novērojis, varu teikt, ka reljefs ir izaicinošs. Tas nav kalnu dēļ, bet gan tādēļ, ka Latvijā ir daudz ūdeņu, līdz ar to tas ir šķērslis, kas jāpārvar. Var minēt arī purvus.

Un, ja reljefu vērtē no militāro manevru iespējām, tad šādu manevru veikšana noteikti ir izaicinājums. Kad gatavojies manevriem un izveido plānus, esi atkarīgs no reljefa, jo nav iespējams purvam vienkārši pārskriet pāri. Tomēr vienlaikus varētu teikt, ka tā ir ļoti interesanta militāra problēma, ko risināt taktiskā līmenī. Šī iemesla dēļ Kanādas spēkiem tā ir lieliska iespēja mācīties, tāpēc iemaņu un pieredzes savietošana ar Latvijas armijas spēkiem ļaus mums kļūt vēl labākiem šāda reljefa apstākļos.

Ko jūs teiktu personai, kas uzskata, ka šeit dislocētie NATO spēki rada draudus Krievijai un vēlas tai uzbrukt?

Misija ir par atturēšanu, par drošības garantēšanu un Latvijas integritātes nodrošināšanu. Tā nekādā veidā nav saistīta ar uzbrukumu. Pēdējais, ko vēlamies, ir saasināt situāciju. Esot šeit, mēs demonstrējam, ka nepieņemsim jebkādu rīcību, kas izpaudīsies agresijas formā.

Vai Kanāda ir novērojusi kādas dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret Latvijā dislocētajiem Kanādas karavīriem?

Ir novēroti dezinformācijas vai viltus ziņu elementi. Ir tikai viena lieta, kas jādara šādos gadījumos, - nekavējoties jāpiedāvā konkrēti fakti. Ja ir kādas apsūdzības, mēs cenšamies tās novērst un izmeklēt šos gadījumus, vienlaikus pašiem esot atklātiem un respektējot karavīru privātumu. Mēs cenšamies nodrošināt, lai dezinformācija neradītu nepatiesu naratīvu, kas novērstu karavīru uzmanību no tā, kas viņiem jādara.

Ir daudz "troļļošanas", un uz visu nav jāatbild, bet līdz šim, domāju, esam bijuši veiksmīgi ātrā faktu un patiesības piedāvāšanā iepretim dezinformācijai. Latvijas palīdzība arī ir ļoti būtiska. Kad persona dzird viltus ziņu stāstu, ir jāuzdod jautājumi un jānoskaidro fakti, nevis ar šo stāstu jādalās tālāk. Ir jāmeklē fakti, jo ir kritiski svarīgi tos zināt. Tagad ir tendence aktīvi dalīties ar informāciju bez faktu pārbaudes, un tas ir tas, no kā mēs cenšamies izvairīties.

Tātad karavīri ir informēti, ka pret viņiem var tikt vērsta dezinformācija, un zina, kā rīkoties?

Jā, viņi ir informēti un ir instruēti par informācijas drošību. Karavīriem ir norādīts būt uzmanīgiem it visā, ko tie dara, piemēram, nenokļūt situācijās, kuras var darīt negodu.

Dezinformācija par Kanādas karavīriem un armiju nāk no Krievijas?

Nevaru būt drošs par to, jo dezinformācijas avotu var viegli maskēt. Pieņemu, ka ir liela iespējamība, ka dezinformācija nāk no Krievijas, taču nevaru to apgalvot.

Ko nepieciešams paveikt, lai NATO spēkus padarītu spējīgākus veiksmīgi pretstāvēt iespējamiem militāriem iebrukumiem?

Pirmā lieta, ko darīt, ir darbības procedūru uzlabošana, proti, tehniskā savietojamība - būt drošiem, ka munīcija ir savietojama ar dažādām ieroču sistēmām, ka komunikācijas sistēmas ir kārtībā un ir savietojamas, kā arī nodrošināt, ka arī piegādes ir savietojamas. Šī savietojamība izpaužas dažādos līmeņos.

Tāpat jārunā par taktisko līmeni un to, kā īstenot uzbrukumu un apgādāt šo uzbrukumu. Paplašinātā kaujas grupa sniedz lielisku iespēju visas šīs lietas pārbaudīt un trenēt. Parasti operācijā kopā ar partneriem netiek strādāts tik daudz līmeņos un tādās detaļās, tādēļ varētu pat teikt, ka šī ir pirmā reize, kad detaļās strādājam vienuviet ar tik daudziem partneriem. Ierasti ar citiem ir bijusi iespēja sadarboties daudz plašākā mērogā. Tas ir tas, kas mums NATO iekšienē ir jāpilnveido, - kā detaļās sastrādāties visos līmeņos. Stratēģiskā līmenī tas jau notiek, operacionālā sadarbība arī notiek, bet taktiskais līmenis ir tas, kur notiek reālā darbība uz zemes, tādēļ tieši šajā līmenī no klātbūtnes Latvijā iegūsim ļoti daudz.

Vai varat sniegt savu vērtējumu par NATO samitā Briselē pieņemtajiem lēmumiem?

Tas, kas izriet no šī samita, ir mūsu saistību tālāka nodrošināšana attiecībā uz esošo misiju Latvijā un iesaisti NATO kopumā. Kanādā ir aizsardzības politika, kas vērsta uz Kanādas saistību nostiprināšanu NATO. Joprojām paliekam uzticīgi NATO un turpinām būt pilnībā iesaistīti aliansē. Mūsu aizsardzības politika arī nodrošina visus nepieciešamos resursus, kas šiem mērķiem nepieciešami.

Augustā Latvijā norisinājās mācības "Namejs". Kādi ir Kanādas secinājumi no šīm mācībām?

Mūsu gadījumā tā bija iespēja pārbaudīt kaujas grupu. Jebkurai nācijai nodrošināt savu aizsardzību, kas sastāv no dažādiem drošības elementiem un kas tiek koordinēti nacionālā līmenī, ir kritiski nepieciešams. No tā, ko esmu dzirdējis, mācības ir uzskatāmas par ļoti veiksmīgām.

Latvijas armijai ir dažāda veida militārā tehnika. Kā jūs vērtētu, cik šī tehnika ir piemērota?

Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētā brigāde ir ļoti spējīga, un ir arī plāni tālāk modernizēt Latvijas armijas spēkus, kas ir ļoti apsveicami, taču jāsaprot, ka nevienai armijai nav viss, kas tai nepieciešams. Arī Kanādas armijā esam centušies sabalansēt savas iespējas, un atsevišķas spējas noteikti ir uzlabojušās. Būtiski ir zināt, kas ir tavā rīcībā, kā to pielietot un kā to savietot ar partneriem. No tā, ko es esmu dzirdējis, Latvija ir ļoti spējīga sabiedrotā, kam mēs pilnībā uzticamies un ar ko mēs lieliski sastrādājamies.

Pēc 2014.gada notikumiem Ukrainā arvien vairāk tiek runāts par hibrīdkaru un tā izpausmēm. Vai militārās spējas joprojām ir tikpat nozīmīgas kā hibrīdās, vai tomēr hibrīdās kaujasspējas šobrīd ir kļuvušas būtiskākas?

Šīs divas lietas noteikti nedrīkst nodalīt, jo bez militārā spēka ir jāsaprot arī tas, kā darbojas informācijas operācijas, neatkarīgi no tā, vai ar to domājam darbības publiskā vidē, kibervidē vai darbību traucējumu radīšanu radiosistēmās, datorsistēmās vai globālās pozicionēšanas sistēmās. Pietiek izsist no ierindas vienu no šiem aspektiem, lai rastos problēmas.

Ja, piemēram, par rīcībnespējīgu tiek padarītas komunikāciju sistēmas, tad tavā rīcībā var būt pati jaudīgākā ieroču sistēma, taču, ja tā nezina, uz kuru pusi vērst savu uguni, tad tā ir bezjēdzīga. Ir skaidrs, ka daudzdimensionāls karš ir jāizprot un jāveic arī būtiskas investīcijas, lai attīstītu spējas dažādās platformās. Būtiski ir spēt ne tikai aizsargāties hibrīdajā vidē, bet arī atrast pretinieka vājās puses, kā arī spēt atbildēt uz dezinformāciju. Būtībā viss, gan pozicionēšanas sistēmas, gan komunikācijas, atrodas kosmosā. Tādēļ jādomā, kā to aizsargāt, kā to izmantot un kā nepieļaut pretinieka piekļuvi šīm sistēmām. Tas viss ir daļa no militāro spēju plašā spektra, ko nepieciešams apzināt un uzturēt.