Lielbritānijas flotes vienības Rīgā kauju laikā ar Bermonta spēkiem, 1919. gada 8.—27. oktobris

Rudenī — kauju laikā ar Rīgai uzbrūkošo Bermonta karaspēku. Briti tajās iesaistījās, ar savu artilēriju aktīvi atbalstot Latvijas armiju. Turklāt 17. oktobrī viens no britu kuģiem ienaidnieka artilērijas trāpījumā zaudēja deviņus vīrus. Latvijas vēstures literatūrā šis gadījums ir pieminēts, taču nav aplūkots sīkāk. Nedaudz saīsinātie izvilkumi no Apvienotās Karalistes nacionālajā arhīvā esošajiem britu Kara flotes kuģu kapteiņu ziņojumiem atspoguļo minētās norises un britu sadarbību ar Latvijas armiju laikā no uzbrukuma sākuma 8. oktobrī līdz 26.—27. oktobrim, kad Rīgā esošā Lielbritānijas Kara flotes 20. flotile nomainījās un Rīgu atstāja arī lielais kuģis «Princess Margaret». Britu karakuģi piedalījās karadarbībā Rīgā un Liepājā arī 1919. gada novembrī.

Kuģis «Abdiel» saskaņā ar pavēli no Liepājas ieradās Rīgā 29. septembrī, kapteinim pagaidām uzņemoties britu Kara flotes vecākā virsnieka pienākumus Latvijas galvaspilsētā.

Oktobra pirmajā nedēļā tika ziņots, ka firsta Bermonta pakļautībā esošie krievi un vācieši pārvieto karaspēku un koncentrē lielgabalus savas robežlīnijas tuvumā pie neitrālās joslas. Bermonta spēku uzbrukums Rīgai sākās 8. oktobrī. Lūk, kā izskatījās karadarbība Latvijas galvaspilsētā no britu viedokļa (hronoloģiskais apskats balstīts uz britu karakuģu kapteiņu ziņojumiem).

8. oktobrī

Plkst. 9.45 pēc Latvijas laika trīs vācu lidmašīnas parādījās virs pilsētas, nometot dažas nelielas bumbas uz ārējās aizsardzības nocietinājumiem. Ielās un ierakumos esošais karaspēks atklāja uguni uz šīm lidmašīnām ar šautenēm, bez nekāda rezultāta. Kauja turpinājās dienas laikā, un līdz vakaram latvieši tika piespiesti labajā spārnā atkāpties. Pēc apspriešanās ar britu misijām kuģa «Abdiel» kapteinis lūdza atsūtīt kuģi, kas nepieciešamības gadījumā uzņemtu Rīgā esošos ārzemniekus.

9. oktobrī

Plkst. 2 naktī vācieši uz Jelgavas šosejas atspieda latviešus, no rīta latvieši tomēr izdarīja pretuzbrukumu, saņemot apmēram 100 gūstekņus un iegūstot 14 ložmetējus. No gūstekņiem iegūtā informācija liecina, ka liels skaits no viņiem ieradies no Vācijas tikai pirms dažām dienām. Lidmašīnas turpināja riņķot virs pilsētas un upes, nometa dažas nelielas bumbas. Pilsētas garnizons šāva uz lidmašīnām ar šautenēm pie katras iespējas, bet bez rezultāta. Kaut arī lidmašīnas pastāvīgi riņķoja virs «Abdiel» un franču iznīcinātāja «Aisne» un nometa dažas bumbas upē, no šo kuģu puses nekādi uzbrūkoši soļi netika sperti pret kuģiem; saskaņā ar vienošanos sabiedroto kuģi palika neitrāli, lai misijas tos var izmantot, ja radīsies nepieciešamība.

Vakarā vācu spēki salauza latviešu aizsardzību, visa viņu fronte kāpās atpakaļ, un nakts laikā karavīri ienāca pilsētā pāri tiltiem, lielākajai daļai arjegarda glābjoties, šķērsojot Daugavas upi tās grīvā. Dienas laikā uz kuģa «Abdiel» tika uzkrauts britu misiju īpašums, bet majors Alfreds Kīnens uzkāpa uz tā klāja kā misijas sakaru virsnieks un ieņēma savu telpu. Kuģis šajā laikā bija noenkurots pie Muitas mola netālu no Nikolaja (tag. K. Valdemāra) ielas gala.

10. oktobrī

Plkst. 8 no rīta vācu spēki ieradās pie Daugavas tiltu rietumu galiem, kā arī ieņēma apvidu gar upi dienvidos no pilsētas, tāpat — pretī kuģim «Abdiel». Latvieši pacēla tilta posmus, tādējādi neviens nevarēja to šķērsot; abas puses plaši izmantoja lauka lielgabalus, ložmetējus un šautenes. Franču iznīcinātājs «Aisne», kas stāvēja pie Muitas mola apmēram 500 jardus uz dienvidiem no «Abdiel», kad konstatēja, ka atrodas zem ložmetēju uguns no trim virzieniem, pameta molu un devās lejup pa straumi. Vācieši pārtrauca šaut, kamēr «Aisne» atstāja molu, kas lika domāt, ka viņi ciena sabiedroto kuģu neitralitāti. «Abdiel» tā noenkurošanās vietā tajā kaujas brīdī uguns neskāra, kaut arī ložmetēju ložu krusa nāca pāri upei apmēram 100 jardus priekšā kuģim, tēmējot uz Nikolaja ielu. Tomēr pēc tam, kad vācieši pieveda lauka lielgabalus, kuģis nonāca zem ļoti spēcīgas uguns no abām pusēm, lodēm atsitoties gar kuģa malām. Lauka lielgabali sāka šaut uz pilsētu pāri britu galvām, turklāt pēc kāda laika kapteinim radās iespaids, ka viņi raida tos tuvu kuģim ar nolūku. Plkst. 10.30 no rīta, kad latviešu karavīru rota bija izveidojusi pozīciju aiz akmeņu kaudzēm kuģa tuvumā, tādējādi izraisot ievērojami lielāku uguni arī britu virzienā, kuģis devās lejup pa straumi apmēram 500 jardus, paliekot tur līdz plkst. 11.15, kad vācieši sāka šaut sprāgstošos lādiņus virs kuģa. Šķita, ka vācieši mēģina trāpīt kuģim, tāpēc tas atkal pacēla enkuru un virzījās apmēram pusjūdzi tālāk, noenkurojoties upes vidū pie Andrejsalas. Taču arī šeit lādiņi sāka krist ūdenī un lidot pāri kuģim apmēram plkst. 12.15 pēcpusdienā. Tas piespieda kuģi plkst. 12.40 virzīties tālāk, turklāt kapteinim vairs nebija šaubu, ka vācieši šauj uz kuģi. Zaudējumu nebija, tikai inženierim leitnantam E. Votersam (Waters) ar nelielu šķembu bija nobrāzta galva. «Aisne» un holandiešu tvaikonis «Alwina», kas bija noenkuroti tuvumā, arī kuģoja lejup pa upi, un uz tiem tika šauts tādā pašā veidā, turklāt uz kuģa «Alwina» bija viens ievainotais. Rezultātā «Abdiel» noenkurojās Daugavas grīvā, bet, iestājoties tumsai, aizkuģoja līdz Rīnūžiem. No turienes kapteinis izsūtīja ar matračiem aizsargātu motorlaivu un brīvprātīgajiem, kas apņēmās sasniegt Rīgu pa «sānu kanāliem» līdz Sarkandaugavas tiltam. Krastā kapteinim izdevās atrast telefonu, noskaidrojot, ka vācieši vēl nav šķērsojuši upi un misijas ir drošībā. Mājā ar telefonu tika novietoti divi jūrnieki kā operatori.

11. oktobrī

«Abdiel» palika noenkurots upes vidū, vāciešiem turpinot uzbrukumu pilsētai. Naktī viņi sāka ar ložmetējiem apšaudīt velkoņus un neitrālos kuģus, kas iebrauca un izbrauca no ostas. Ieradās franču iznīcinātāji «Garnier» un «Marne», kā arī britu kuģis «Vanoc».

12. oktobrī

Plkst. 1.30 pēcpusdienā velkonis ar lielu Krievijas Kara flotes karogu pakaļgalā izbrauca no Lielupes upes, piebrauca klāt franču iznīcinātājam «Marne», un no tā tika jautāts, kurš komandē sabiedroto spēkus. Vāciski protošs «Marne» virsnieks uzkāpa uz velkoņa un atveda to pie «Abdiel», kura kapteinis šajā laikā bija sabiedroto vecākais jūras virsnieks. Velkonī bija Bermonta armijas krievu virsnieks – barons fon Renne, kas paziņoja, ka komandē artilēriju šajā rietumu krasta sektorā un viņa lielgabali nosedz pozīciju, kurā sabiedrotie noenkuroti; gadījumā, ja latvieši sāks nokaitināt vāciešus, šaujot pāri upei, viņš būs spiests atklāt uguni un nevar garantēt, ka netrāpīs sabiedrotajiem. Uz jautājumu, ko viņš vēlas, atbildēja, ka grib, lai sabiedroto kuģi aizbrauc. Kad saņēma atteikumu, viņš piedāvāja noenkuroties pie Daugavgrīvas cietokšņa, tādā gadījumā garantējot drošību. Tam sabiedrotie piekrita ar nosacījumu, ka viņu kuģiem tiks atļauta brīva kustība upē. Pirms šis virsnieks atstāja kuģi, viņam tika nolasīta ģenerāļa Judeņiča pavēle, kas pasludināja Bermontu un viņa virsniekus par nodevējiem, turklāt šķita, ka tas atstāj iespaidu. Plkst. 17 sabiedroto kuģi noenkurojās pie Daugavgrīvas cietokšņa.

Šīs dienas rītā pie Rīgas ieradās kuģi «Princess Margaret» un «Vanquisher». Sazinoties ar «Abdiel» kapteini, kļuva zināms, ka «Princess Margaret» netiks Daugavā, jo vācieši ieņēmuši visu rietumu krastu un norisinās cīņas.

Pēc plkst. 9 vakarā visas Daugavā esošo britu un franču kuģu laivas tika nodarbinātas, vedot bēgļus un britu militārās un politiskās misijas locekļus uz kuģiem tālākai transportēšanai uz «Princess Margaret» Tas tika paveikts, kaut arī vācieši apšaudīja visas laivas visos braucienos.

13. oktobrī

Austot dienai, «Vanquisher» iekuģoja upes grīvā, bet «Princess Margaret» noenkurojās apmēram divas jūdzes no upes grīvas. Bija klāt sekojoši kuģi: franču «P. M. Lestin» (komodors Brisons), «La Marne», «Francis Garnier», «Aisne», Viņa Majestātes kuģi «Abdiel» un «Vanoc». Tie visi bija noenkurojušies upes grīvas iekšienē. Plkst. 8.40 «Abdiel» pietuvojās līdzās un nodeva 23 Militārās misijas un 9 Politiskās misijas locekļus, kā arī 18 bēgļus. Plkst. 13.00 ieradās «Dragon» un noenkurojās netālu no «Princess Margaret».

Sabiedroto misijas vienprātīgi nolēma, ka ir vēlama vācu pozīciju bombardēšana no kuģiem, lai iedrošinātu latviešus un demoralizētu vāciešus, kā arī atbalstītu latviešu karaspēku, tam uzbrūkot rietumu krastam. Sakarā ar to «Dragon» artilērijas leitnants pēcpusdienā tika nosūtīts apspriesties ar britu Militārās misijas vadītāju par apšaudāmajām pozīcijām. «Princess Margaret» un «Abdiel» kapteiņi apmeklēja franču komodoru Brisonu (Brisson), kurš bija naktī ieradies kuģī «Lestin» un saskaņā ar admirāļa Kovana (Cowan) pavēli pārgāja viņa pakļautībā. Sakarā ar to, ka «Princess Margaret» atradās ārpus upes (apmēram 3 jūdzes no sabiedroto flotiles pozīcijas) un sakaru grūtībām ar komodoru, «Princess Margaret» kapteinis uzdeva «Abdiel» kapteinim iegūt instrukcijas par operāciju tieši no komodora.

Priekšpusdienā britu Militārās misijas vadītājs ģenerālis Bērts (Burt) nosūtīja prasību britu admirālim Kovanam Baltijas jūrā, lūdzot viņu iesniegt ultimātu Bermontam ar prasību izvest viņa spēkus no Daugavgrīvas cietokšņa, jo tie apdraud sabiedroto kuģošanu. Šāds ultimāts tika iesniegts Bermonta štābam Jelgavā, paziņojot, ka gadījumā, ja tas netiks izdarīts līdz 15. oktobra pusdienas laikam, sabiedrotie rīkosies, kā uzskatīs par nepieciešamu. Vācieši cietoksnī turpināja traucēt kuģošanu, šaujot uz kuģiem ar ložmetējiem.

Apmēram 21.30 no «Dragon» motorlaivā uz «Princess Margaret» tika atvesti 13 bēgļi.

14. oktobrī

Apmēram plkst. 18 bija vērojama šaušana augšup pa upi, starp iznīcinātājiem, un spēcīgi lielgabalu uguns uzliesmojumi bija redzami dienvidrietumu virzienā. Plkst. 21.00 uz klāja uzņemti vēl trīs bēgļi.

Saskaņā ar ziņām stāvoklis apmierinošs. Latvieši šorīt šķērsoja tiltu, taču bija spiesti atkāpties. Latviešu vienības sasniedza Ķekavu un notur savas pozīcijas.

Vakarā Daugavgrīvas cietoksnī esošie vācu spēki mēģināja pārņemt savā varā mazu latviešu tvaikoni, ko tomēr novērsa kuģis «Vanoc», ņemot to savā aizsardzībā.

15. oktobrī

Franču komodora rakstiska pavēle par bombardēšanu tika saņemta plkst. 12.00, un sakarā ar to, ka britu admirāļa ultimāts nebija izpildīts, plkst. 12.15 pēc Viduseiropas laika sabiedroto flotile, joprojām būdama noenkurota upes grīvā, atklāja aktīvu uguni pret vācu pozīcijām rietumu krastā. «Princess Margaret» ievilka enkura ķēdi īsai stāvēšanai un palika gatavībā nepieciešamības gadījumā doties prom. «Dragon», saņēmis pavēli, aizkuģoja uz pozīciju rietumos no upes grīvas, lai varētu apšaudīt visu Daugavgrīvas cietoksni, un plkst. 12.35 atklāja uguni (izšāva divus lādiņus uz Daugavgrīvas cietoksni, pēc tam 41 — uz Babītes staciju).

Savukārt sabiedroto flotiles uguns Daugavā plkst. 12.30 atslāba un kļuva neregulāra. Plkst. 12.45 ieradās «Cleopatra», saņēma komodora pavēles no «Princess Margaret» un kuģoja uz apšaudes pozīciju netālu no «Dragon». Plkst. 13.15 ieradās «Windsor», saņēma komodora pavēles no «Princess Margaret» un devās uz upi, lai pievienotos flotilei.

Vienlaikus tika pieaicināta latviešu karavīru grupa, kas pēc pusstundas ilgas bombardēšanas un ložmetēju, telefonu ligzdu u.c. iznīcināšanas, steigšus apbruņotos tvaikonīšos uzbruka trīs vietās pāri Daugavai lielgabalu uguns aizsegā. No cietokšņa bija tikai neliela pretestība, pamanīti daži ložmetēja šāvieni un daži lauka lielgabalu šāvieni no smilšu kāpām ziemeļos no cietokšņa, kur lielgabalus acīmredzot tomēr ātri aizveda zem «Lestin», «Abdiel» un «Aisne» uguns. Latvieši, izkāpuši krastā, ātri ieņēma teritoriju līdz Lielupei, sastopot zināmu pretestību, kad mēģināja šķērsot tiltu starp Bolderāju un Daugavgrīvu. Sabiedroto kuģi plkst. 14.07 pacēla enkurus un lēnām devās augšup pa upi, ar uguni iztīrot priekštiltu no ložmetējiem un atbrīvojot ceļu latviešiem, bet ienaidniekam lielā skaitā skrienot Rīgas virzienā pāri smilšu kāpām. Latvieši saņēma 300 gūstekņus, galvenokārt krievus, ieguva 500 šautenes, 25 ložmetējus, vienu 3 collu lielgabalu ar 500 lādiņiem, vienu lauka telegrāfa iekārtu un lielu daudzumu transporta un ekipējuma, arī pārtikas krājumus.

Plkst. 14.37 «Abdiel» ziņoja, ka latviešu karaspēks ieņēmis Daugavgrīvas cietoksni, un nedaudz vēlāk, ka ieņemta Bolderāja. Rietumu krastā bija redzami vairāki uzliesmojumi un acīmredzot uzsprāga munīcijas novietnes. Bija redzams arī, ka deg bāka pie upes grīvas. Tika uzskatīts, ka ienaidnieks to izmanto kā novērošanas posteni. Naktī tā sabruka.

Sabiedroto kuģi noenkurojās vecajās pozīcijās pie Rīnūžiem un saskaņoja, kā izmantot savu artilēriju latviešu kreisā spārna aizsardzībai. Naktī notika diezgan stipra kauja ar pārtraukumiem visā latviešu līnijā, taču tā izturēja. Stāvoklis Rīgā palika iepriekšējais, turpinoties cīņai pāri upei.

Daugavgrīvas bombardēšanas laikā ieradās kuģi «Vanquisher» un «Windsor», arī piedaloties apšaudē. Viņa Majestātes kuģi «Dragon» un «Cleopatra» ieņēma pozīcijas piekrastē rietumos no upes ietekas un bombardēja vāciešu aizmuguri. Plkst. 14.47 «Cleopatra» atklāja uguni kopā ar «Dragon» pret ienaidnieka sakaru līnijām Jelgavas šosejas virzienā. Nebija redzams, ka ienaidnieks atbildētu uz flotiles vai vieglo kreiseru uguni.

Visbeidzot flotile noenkurojās pie Rīnūžiem, un atkāpties sākušā ienaidnieka apšaude ar intervāliem tika turpināta visu nakti. Vieglie kreiseri noenkurojās pozīcijās, no kurām bija veikta sākotnējā apšaude, lai nepieciešamības gadījumā varētu to turpināt.

Bombardēšanas laikā latviešu lidmašīna darbojās virs Daugavgrīvas un izšāva baltu raķeti kā signālu, ka vācu karaspēks atkāpjas no sākotnējām pozīcijām. Plkst. 18.20 «Abdiel» ziņoja, ka latvieši izveidojuši līniju un virzās uz rietumiem.

16. oktobrī

«Dragon» plkst. 6.54 devās uz rietumiem, lai ar intervāliem bombardētu Jelgavas—Rīgas dzelzceļu un ceļus Tīriņu muižas tuvumā, uzsākot apšaudi plkst. 6.45, šajā dienā kuģis apšaudīja arī Babītes staciju un Šampētera muižu.

Plkst. 8.20 flotile upē sāka apšaudi ar intervāliem. Plkst. 8.20 «Cleopatra» devās uz rietumiem un drīz pēc tam atklāja uguni no tām pašām pozīcijām, no kurām šāva «Dragon».

Plkst. 12.45 pie «Princess Margaret» pietuvojās «Vanquisher» un nodeva pārtiku cietušajiem britu pavalstniekiem Rīgā un Militārās misijas locekļiem.

Flotile turpināja šaušanu ar intervāliem visu dienu, vieglie kreiseri apšaudīja Buldurus un Priedaini saskaņā ar franču komodora pavēlēm. Apšaudei izbeidzoties, «Dragon» papildināja munīciju no «Cleopatra». Plkst. 16.15 situācija bija sekojoša: latviešu karaspēks sasniedzis Rīgas nomales rietumu krastā. Ziņo, ka latviešu saņemtie krievu gūstekņi stāsta — viņiem teikts, ka viņi (krievi) uzbrūkot boļševikiem.

Flotile palika upē, gatava atbalstīt latviešus, ja nepieciešams.

Priekšpusdienā vācieši uzbruka latviešu kreisajam spārnam, bet bez panākumiem, iznīcinātājiem atbalstot latviešus un apšaudot vāciešu pozīcijas. Pēcpusdienā tika pamanīts novērošanas punkts ar telefonu upes austrumu krastā, kurā atradās liels ienaidnieka karotāju skaits, un plkst. 3 kuģi to apšaudīja. Ienaidnieks pameta pozīciju plkst. 4 pēcpusdienā, to ieņēma latvieši, kuri tomēr bija spiesti pozīciju atstāt nākošajā rītā, kad tai uzbruka lielāks pretinieku skaits tranšeju mortīru atbalstā. Kuģi nepiedalījās šī pretuzbrukuma atsišanā, jo nebija sakaru starp frontes līniju un viņiem, tāpēc nebija zināms, ka tāds notiek.

17. oktobrī

Naktī vieglie kreiseri apšaudīja Babītes staciju un 2000 jardu apkārtni ziemeļos no tās, pārtraucot uguni līdz ar rītausmu.

Plkst. 7.30 «Cleopatra» devās uz Kopenhāgenu, aizvedot trīs virsniekus no misijām, kuri bija saņēmuši rīkojumu doties mājās, kā arī trīs preses korespondentus.
Plkst. 12.20 situācija bija apmierinoša un bez izmaiņām kopš pagājušās nakts. Vēl vairākas latviešu karaspēka vienības pārcēlās pāri upei un nonāca Bolderājā. «Dragon» palika bombardēšanas pozīcijā. Rietumu vējš no rīta pastiprinājās, un jūras stāvoklis neļāva iznīcinātājiem brīvi pārvietoties.

Bolderājas ciemā, kas bija latviešu divīzijas štāba novietne, tika izvietota iegūtā britu jūrnieku apkalpotā bezdrāts telegrāfa stacija un izveidots vienkāršs šifrs; tādā veidā tika nodibināti pastāvīgi sakari starp frontes līniju un kuģiem, kas vēlāk ļoti noderēja.

Apmēram plkst. 17.14 bija redzami jūrā krītoši šāviņi «Dragon» pozīcijas virzienā. Daži no tiem krita tuvu krastam, turklāt bija zināms, ka ienaidniekam nav artilērijas šajā apkārtnē, tāpēc šāda veida uzbrukuma iespēja netika ņemta vērā. Vēlāk izrādījās, ka šie šāvieni bija no baterijas, kas novietota mežā Babītes virzienā, apmēram 5 jūdzes uz rietumiem no upes ietekas jūrā. Plkst. 17.15 pēcpusdienā 2 lielgabalu baterija atklāja uguni pret Viņa Majestātes kuģi «Dragon», nogalinot deviņus vīrus. Tas atbildēja, un tiek ziņots, ka izsita no ierindas vienu lielgabalu. «Dragon» tika dota pavēle doties ārā no sasniedzamības. Kuģis atbildēja krasta baterijai, un nedaudz vēlāk tika trāpīts pakaļgalā. Tas devās uz austrumiem, lai izkļūtu no sasniedzamības, turpinot ar uguni atbildēt krasta baterijai. Tas turpināja šaušanu, kamēr bija gaišs. Plkst. 17.35 krasta baterijas pārtrauca uguni. Saskaņā ar citu ziņojumu, plkst. 17.20 kuģis izbrauca no apšaudes zonas, turpinot apšaudīt krastu rietumos no Lielupes ietekas jūrā, kamēr gaisma to atļāva (kopā izšauts 101 lādiņš), pārtraucot šaušanu plkst. 17.45 un 18.05 noenkurojoties pie kuģu ceļa bojas.

«Princess Margaret» devās ceļā, un abi kuģi noenkurojās apmēram trīs jūdzes  uz austrumiem no upes grīvas. Plkst. 16.45 bija redzami lielgabalu šāvieni Rīgas virzienā un vēlreiz 18.40, kad tajā pašā virzienā bija redzamas arī apgaismošanas raķetes. Izskatījās, ka šauts tiek augšup pa upi no iznīcinātāju pozīcijas.

Laika apstākļi neļāva nosūtīt «Princess Margaret»  virsnieku ārstu uz «Dragon» palīdzēt ievainotajiem.  «Dragon» ziņoja, ka ir trāpīts trīs reizes un viens šāviņš sprādzis 6 collu lielgabala apkalpes vidū, nogalinot vienu jaunāko virsnieku un astoņus jūrniekus, nopietni ievainojot vienu virsnieku un vienu jūrnieku, kā arī viegli ievainojot divus jūrniekus.

Plkst. 19.15 tika ziņots, ka stāvoklis Bolderājas rajonā nav mainījusies un ka latvieši pārcēlušies pāri upei tieši dienvidos aiz Rīgas.

Laika apstākļiem vēlāk uzlabojoties, «Princess Margaret» virsnieks ārsts tika nosūtīts uz «Dragon» klāja.

Nākamajā dienā «Dragon» kapteinis Dž. Martens (Martens) ziņojumā šādi atspoguļoja notikumus: «Zaudējumi uz Viņa Majestātes kuģa «Dragon»  klāja tika gūti piektdien, 1919. gada 17. oktobrī, apmēram plkst. 5.10 pēcpusdienā, operējot pret Rīgai uzbrūkošajiem krievu—vācu spēkiem. «Dragon» bija noenkurots pozīcijā: 4 jūdzes 233 ½ grādi no sarkanās bākas Mangaļsalas strēlē, gatavībā apšaudīt tālos mērķus ienaidnieka aizmugurē. Mērķi nebija saskatāmi [..] Plkst. 5.10 pēc pusdienas pēc Austrumeiropas laika es redzēju, kā lielgabala šāviņš iekrita ūdenī netālu no krasta Lielupes grīvā. Šis šāviņš, kuram sekoja otrs apmēram tajā pašā vietā, radīja iespaidu, ka tie ir pārlidojošie šāvieni no latviešu lielgabaliem, kas apšaudīja ienaidnieka pozīcijas Lielupes dienvidu pusē.

Priekšpusdienā biju saņēmis signālu no «Abdiel» ar jautājumu par manu pozīciju, un, pārrunājot minēto ar latviešu sakaru virsnieku uz klāja, esmu nonācis pie secinājuma, ka, iespējams, viņi gatavojas bombardēt ienaidnieka pozīcijas starp Rīgu un Lielupes grīvu. [..] Uzreiz pēc tam, kad bija nokritis pirmais šāviņš, es tomēr saīsināju enkura ķēdi, jo uzskatīju par vajadzīgu izbraukt no šīs vietas un jebkurā gadījumā gatavojos kuģot prom pēc tumsas iestāšanās. Tomēr ar nožēlu jāsaka, tā bija mana aprēķina kļūda, jo neilgi pēc tam lādiņš nokrita pie kuģa, pēc tam vēlreiz priekšā, un bija skaidrs, ka ienaidnieks apšauda kuģi no mežos noslēptas baterijas. [..]  Baterijas atrašanās vietu nevarēja noteikt, taču sakarā ar to, ka kuģis tika apšaudīts, virzienā, no kura nāca šāvieni, tika atklāta uguns, kas turpinājās, kamēr kuģis izpeldēja no apšaudes zonas, plkst. 5.20 pēc Austrumeiropas laika, līdz tumsai, pamatīgi noklājot ar uguni krastu un mežus. Ienaidnieka uguns tika pārtraukta, kad kuģis bija veicis apmēram 1 jūdzi. «Dragon» bija trāpīts 3 reizes; vienu reizi — uz klāja, aiz virsbūves pie 6 collu lielgabala Nr. 5, un visi zaudējumi bija šī lielgabala apkalpē; pārējie trāpījumi: viens — priekšā kreisās puses 3 collu lielgabalam, izdarot bojājumus, kas pagaidām var tikt salaboti uz vietas, viens — kreisajā pusē, sabojājot 30 pēdu laivu. Es ļoti nožēloju savu kļūdu, jo, vispirms, uzskatot, ka šāvienus raida latvieši, liku tikai saīsināt enkura ķēdi, nevis uzreiz peldēt projām. Tāpēc kuģim tika trāpīts, un es vēlos uzņemties visu vainu par notikušo.»

Britu vecākais virsnieks Rīgā H. Smits (Smyth) gan uz dokumenta uzrakstīja, ka ir apšaubāms, vai brīdī, kad kļuva skaidrs, ka kuģis tiek apšaudīts, varētu palīdzēt jebkādi soļi.

18. oktobrī

Starp plkst. 5.00 un 5.15 bija dzirdami smago lielgabalu šāvieni Rīgas virzienā. Dienai austot, «Princess Margaret» un «Dragon» pacēla enkuru un ievainotie no tā tika pārvietoti uz «Princess Margaret». Pēc tam «Dragon» devās ceļā, lai apbedītu kritušos. Plkst. 11.27 pie mīnu lauka atdeva jūrai kritušos, noenkurošanās vietā atgriezās plkst. 12.36. Plkst. 9.45 pie «Princess Margaret» piepeldēja «Windsor», atvedot komodora pavēles par tālāku apšaudi un saslimušu franču jūrnieku.

Starp plkst. 17.45 un 17.55 bija redzami lielgabalu šāvienu uzliesmojumi pilsētas virzienā, no plkst. 18.00 līdz 21.15 arī apgaismošanas raķešu un signālraķešu šāvieni ar intervāliem. Plkst. 21.30 tika ziņots, ka stāvoklis nav mainījies. Ieradās Viņa Majestātes kuģis «Tarpon».

19. oktobrī

Plkst. 7.20 «Dragon» virzījās uz apšaudes vietu pie upes grīvas, taču sakarā ar to, ka operācija tika atlikta, atgriezās un noenkurojās netālu no «Princess Margaret».

Priekšpusdienā un pēcpusdienā no pilsētas puses bija dzirdami lielgabala šāvieni ar pārtraukumiem.

Pēcpusdienā pie «Princess Margaret» pietuvojās «Tarpon» ar pastu un plkst. 16.10 — naftas kuģis «Serbol». Starp plkst. 16.00 un 18.00 pilsētas virzienā bija vērojami lielgabalu, apgaismošanas raķešu un signālraķešu šāvienu uzliesmojumi.

Mierīgi, stāvoklis Rīgā tāds pats, pilsētu joprojām apšauda ar tranšeju mortīrām un lauka lielgabaliem.

20. oktobrī

Plkst. 7.00 pie «Princess Margaret» pietuvojās «Tarpon» un uzņēma atlikušos politiskās misijas locekļus nogādāšanai uz Liepāju, paņēma arī pastu.

Apmēram plkst. 12.35 «Dragon» un sabiedroto flotile sāka vācu pozīciju apšaudi, atbalstot latviešu uzbrukumu ierakumos pie Cakaru mājām. Apšaude ilga apmēram 15 minūtes. Plkst. 15.15 iznīcinātāji atkal sāka apšaudi, kas ilga apmēram pusstundu («Dragon» izšāva 68 lādiņus). Smago lielgabalu šāvienu uzliesmojumi bija redzami virs pilsētas starp plkst. 21.30 un 22.00.

Plkst. 15.45 latvieši uzbruka vāciešu ieņemtajām Cakaru mājām, kas pēc 15 minūšu ilgas sabiedroto iznīcinātāju apšaudes tika sekmīgi ieņemtas, taču nākamajā rītā atkal atstātas, ciešot zināmus zaudējumus.

21. oktobrī

Uz «Princess Margaret» rīta sardzes maiņas laikā bija dzirdama neregulāra šaušana no lielgabaliem pilsētas virzienā. Kuģa kapteinis apmeklēju franču komodoru, kamēr «Lestin» uzņēma degvielu pie upes grīvas, tika pārrunāta 20. flotiles nomaiņa.

Plkst. 10.30 iznīcinātāji apšaudīja vāciešus, lai palīdzētu latviešiem atsist uzbrukumu Cakaru mājām. Apšaudīšana ilga apmēram 20 minūtes. «Venturous» ieradās no Liepājas ar svaigu pārtiku.

Pirmās un pēdējās sardzes maiņas laikā pilsētas tuvumā bija vērojami lielgabalu un signālraķešu šāvieni. Vidējās un rīta sardzes maiņas laikā tajā pašā virzienā bija vērojamas apgaismošanas raķetes.

Plkst. 12.15 pēcpusdienā tika ziņots par ievērojamu vācu kustību, un sabiedroto iznīcinātāji apšaudīja visas sasniedzamās pozīcijas pusstundas garumā. Dienas laikā sabiedroto iznīcinātāji saņēma degvielas un munīcijas papildinājumu.

Kaujā smagi cietušo kuģi «Dragon» apmeklēja apvienotās sabiedroto eskadras komandieris — franču komodors Brisons.

22. oktobrī

Plkst. 6.00 pie «Princess Margaret» ieradās «Gloucester Coast» ar munīciju. Priekšpusdienas laikā bija dzirdama šaušana ar pārtraukumiem virs pilsētas. Ap pusdienas laiku ieradās «Tarpon», atvedot svaigu pārtiku, pastu un pasažierus no Liepājas. «Abdiel» pieveda divus bēgļus. Šaušana ar pārtraukumiem pāri pilsētai bija dzirdama pirmās sardzess maiņas laikā. Sabiedroto kuģi nešāva, ienaidnieks apšaudīja Mīlgrāvi upes krastā pie Bolderājas.

23. oktobrī

Dienas laikā — pilsētas virzienā šaušana ar pārtraukumiem. Plkst. 2.45 pēcpusdienā vācu lielgabali sāka flotiles apšaudi, lielgabalu pozīcija nebija nosakāma. Sakarā ar to, ka viņi šāva labi, viegli trāpot kuģim «Venturous» un ievainojot divus vīrus, flotile pārvietojās lejup un noenkurojās pie Daugavgrīvas cietokšņa. Apmēram plkst. 15.00 sabiedroto flotile devās lejup pa upi un noenkurojās pie Daugavgrīvas, lai izvairītos no apšaudes. «Venturous» ziņoja, ka uz tā ir viegli bojājumi un divi ar lielgabala lādiņa šķembām viegli ievainoti jūrnieki.

No rīta «Princess Margaret» navigācijas virsnieks uzkāpa uz «Aisne», lai pavadītu britu militārās misijas galvenā kvartīrmeistara palīgu (A.Q.M.)