AWACS – NATO acis arī virs Baltijas

Esam pirmie no mediju pārstāvjiem, kam «Boeing» pilots Maiks Desmecs ar lepnumu demonstrē modernizēto gaisakuģi ar pilnībā digitalizēto kabīni. Šī lidmašīnas Е-3А «stikla kabīne» ar elektronisko aprīkojumu pilnībā atbilst mūsdienu prasībām sakaru, navigācijas, novērošanas un gaisa satiksmes organizācijas jomā. Lidmašīna aprīkota ar modernām komunikācijas un navigācijas iekārtām, krāsainiem displejiem taktiskajā operāciju centrā, modernizēts arī tās radars.

Geilenkirhene ir galvenā bāzes vieta Eiropā AWACS lidojumiem, jo no 19 lidmašīnām, kas Eiropā veic lidojumus, 16 bā­- zējas tieši Geilenkirhenē, vēl trīs atrodas Vadingtonā Lielbritānijā.

AWACS ir vienīgie NATO īpašumā esošie gaisakuģi. NATO neizmanto kopējo finansējumu, lai pirktu militāro spēju platformas, proti, kuģus un tankus, jo tā ir katras dalībvalsts individuāla izvēle un atbildība.

20. gs. 60. gadu sākumā ASV tika pieņemts lēmums par pretinieka pārvietošanās agrīnās brīdināšanas kontroles realizāciju. Saskaņā ar minēto koncepciju pirmā AWACS tipa lidmašīna tika uzbūvēta uz kravas lidmašīnas «Boeing 707-320» bāzes, un pirmais lidojums notika 1972. gada 5. februārī. 1978. gadā NATO valstu aizsardzības ministri vienojās par «Boeing E-3A Sentry» sistēmas iepirkumu AWACS vajadzībām. 1982. gada 24. februārī bija vēsturiskais brīdis, kad pirmā AWACS lidmašīna piezemējās Geilenkirhenes bāzē, un tieši kopš šīs dienas NATO valstu gaisa telpas aizsardzības spēju nodrošina pasaulē tehniski visjaudīgākā agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēma.

Turpmākajā procesā lidmašīnas vairākkārt tika modernizētas. Pēdējā posmā uzlabotās lidmašīnas jau atrodas Geilenkirhenes bāzē. Lidmašīnas tika modernizētas ASV, Sietlā, darbi ilga vairāk nekā trīs gadus, bet Vācijā pirmā lidmašīna tika nogādāta 2016. gada novembrī. Vizuālās atšķirības no ārpuses nav īpaši pamanāmas, bet galvenie uzlabojumi skāruši kabīni. Šobrīd Geilenkirhenē atrodas divas šādas lidmašīnas, kas pagaidām tiek izmantotas pilotu un apkalpes apmācībai. Modernizācijas procesu plānots pabeigt līdz 2018. gadam.

NATO Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmu pavēlniecības komandiera vietnieks komodors — brigādes ģenerālis Pedijs Tīkls uzsver, ka AWACS veic savu misiju Eiropā, uzraugot gaisa telpu, lai arī Latvijas iedzīvotāji justos droši.

«Mums ir 16 AWACS lidmašīnas ar 22 apkalpēm. Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīnu unikāla pazīme, protams, ir to radars, kas tās padara īpaši atšķirīgas, salīdzinot ar citām militārajām lidmašīnām. Papildus tam šajās lidmašīnās ir uzstādīti

dažādi sensori un iebūvēta speciāla sistēma, kas var konstatēt gaisā, uz ūdens vai uz zemes izvietoto radaru sistēmu un dažādu citu apdraudējumu starojumu un mums palīdz labāk saprast, kas īsti notiek attiecīgajā reģionā,» paskaidro komodors — brigādes ģenerālis Pedijs Tīkls. «Vēlāk šos attēlus un informāciju nodod mūsu izlūkošanas eks­pertiem, kas veic analīzi, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par notiekošo pie NATO dalībvalstu robežām. Tas ir ļoti svarīgi, mēs piedalāmies ļoti daudzās operācijās, ieskaitot operācijas Afganistānā.»

Kopš Krimas aneksijas 2014. gadā tiek novērota arī Latvijas gaisa telpa. Reaģējot uz situāciju Ukrainā, NATO Ziemeļatlantijas padome 2014. gada 10. martā ieviesa atbalsta pasākumu plānu, tādējādi demonstrējot alianses vienotību un apņēmību aizsargāt sabiedrotos. Trīs dienas vēlāk, 13. martā, NATO atbalsta pasākumu programmas ietvaros notika pirmais NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidojums no NATO bāzes Geilenkirhenē Vācijā. Kopš 2014. gada sākuma veikti 1200 lidojumi.

Latvijā AWACS lidmašīna viesojusies divas reizes — 2004. gadā, vēl pirms mūsu iestāšanās NATO. Savukārt 2016. gada 11. oktobrī, pirmo reizi kopš iestāšanās NATO, starptautiskajā lidostā Rīga piezemējās AWACS lidmašīna, tādējādi demonstrējot pasaulei NATO klātbūtni un lojalitāti Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Polijai un Rumānijai.

NATO Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmu pavēlniecības Operāciju vadības daļas komandiera vietnieks pulkvežleitnants Aleksandrs Hermans pauž gandarījumu par AWACS ieguldījumu alianses darbībā.

Kā darbojas AWACS?

«AWACS ir radara «transportkuģis». Mēs esam saistīti ar kontroles un ziņojumu centriem un, izmantojot datu pārraides tīklu, nododam gaisa telpas attēlu uz zemes izvietotajām stacijām. Vēlāk viņi šos datus savāc un apkopo, iekļaujot radara iegūtos datus gaisa telpā esošo objektu kopējās ainas apzināšanā. Gaisa telpas attēlu nodrošina arī citi lidaparāti, un mēs esam tikai viens ķēdes posms šajā mehānismā. Mēs aptveram visu NATO teritoriju. Piemēram, ja dažās vietās ir nepilnīgāks radaru pārklājums, tad NATO dalībvalstis reizēm lūdz mūsu palīdzību, lai mēs veiktu lidojumu virs konkrētām vietām, tādējādi nodrošinot pilnīgas informācijas iegūšanu.

Viens uzdevums ilgst vismaz astoņas stundas. Īsākiem lidojumiem vienkārši nav jēgas, jo, lai gūtu vajadzīgo informāciju atbilstošā kvalitātē par kādu noteiktu vietu, mums tajā ir jāapmet vairāki loki, un tas prasa laiku.

AWACS lidmašīnu apkalpes locekļi augsti novērtē savu ieguldījumu NATO. Ir lieliski apzināties, ka mēs, piedaloties šajos uzdevumos, pildām savus dienesta pienākumus un esam gaidīti attiecīgajā reģionā. Jo mēs izlidojam tad, kad esam saņēmuši attiecīgu lūgumu pēc palīdzības, un tas mūsu ikdienas darbam piešķir daudz lielāku nozīmi. Mēs sniedzam savu ieguldījumu NATO drošības garantijās alianses austrumu dalībvalstīm.»

Par AWACS

«E-3A Sentry» uzbūvēta uz «Boeing 707» bāzes. Lidmašīnas astes galā atrodas radars (tā diametrs 9 m), kas apgādā apkalpi ar datiem, ko analizē datori un citas elektroniskās iekārtas lidmašīnā.

Parasti lidmašīnas lido astoņas stundas aptuveni 10 km augstumā, nosedzot vairāk nekā 400 km novērojamās platības.

Maksimālais ātrums — 853 km/h. Degvielas ietilpība — 89 610 litri. Spēja lidot bez papildu uzpildes — 11 h. Šī modeļa lidmašīnām iespējama uzpilde gaisā, ko veic ar gaisa tankkuģa KC-135 palīdzību. Arī šī lidmašīna izvietota Geilenkirhenē, nodrošinot ilgstošu AWACS uzdevumu izpildi.

Ekipāža — 2 piloti, 1 lidojuma inženieris, 1 navigators, 12 apkalpes locekļi, no kuriem vairāki atrodas taktiskajā operāciju centrā. Modernizētajā AWACS versijā pilotu kabīnē paredzētas 3 vietas, jo tehnoloģiskās inovācijas aizstāj navigatoru.

Gaisakuģa garums — 46,61 m, augstums — 12,73 m, tukšas lidmašīnas masa — 78 000 kg, ekipētas — 147 420 kg.

AWACS nodrošina plaša spektra uzdevumu izpildi, piemēram, gaisa kontroli, pretterorisma akciju atbalstu, evakuācijas, agrās brīdi­nāšanas un krīzes reaģēšanas operācijas.

AWACS bija svarīga loma NATO operācijās ASV pēc 2001. gada 11. septembra terorakta, pēc viesuļvētras «Katrina» 2005. gadā. Arī 2010. gada zemestrīces Haiti un plūdu seku novēršanā Pakistānā 2010. gadā. AWACS sniedz gaisa atbalstu, lai padarītu drošākus NATO samitus un svarīgus starptautiskus pasākumus, piemēram, ASV prezidenta vizīti 2016. gadā Vācijā, arī Eiropas futbola čempionātu 2016. gadā Francijā.

AWACS ir nozīmīga dalība starptautiskajās operācijās

Pēc Irākas iebrukuma Kuveitā 1990. gadā NATO lidaparāts E-3A no Geilenkirhenes devās uz Turcijas austrumiem, lai palīdzētu atbalstīt NATO dienvidu flangu. Operācija «Anchor Guard» iekļāva gaisa un ūdens satiksmes uzraudzību Vidusjūras austrumos un nodrošināja gaisa novērošanu gar Irākas un Turcijas robežu. Misija notika no 1990. gada augusta līdz 1991. gada martam.

20. gs. 90. gados gan NATO, gan Apvienotās Karalistes AEW&C lidaparāti plašā mērogā darbojās Balkānos, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas un alianses misijas Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā operāciju «Deliberate Force» un «Allied Force» laikā.

Pēdējos gados AWACS tiek integrēts arvien sarežģītākās taktiskajās misijās, ieskaitot atbalstu jūras operācijām, tuvo gaisa atbalstu, gaisa telpas vadību, katastrofu seku likvidāciju, kaujas meklēšanas un glābšanas, kā arī pretpirātisma operācijas.

AWACS nākotne

Sākotnēji tika plānots, ka NATO E-3 A AWACS varētu beigt darbību ap 2025. gadu. Tomēr aizvadītā gada jūlijā sabiedrotie vienojās turpināt modernizēt NATO AWACS, lai pagarinātu E-3A darbību līdz 2035. gadam.