NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien vienojās par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā, tādējādi reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu.
NATO aizsardzības ministri vienojušies par alianses klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā
NATO pastiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā, lai atturētu Maskavu no iespējamās agresijas un vairotu Krievijas pierobežā esošo sabiedroto pārliecību.
Ministri trešdien vienojās pastiprināt jaunveidojamo ātrās reaģēšanas spēku aviācijas, flotes un īpašo operāciju apakšvienības, kopējo vienības stiprumu palielinot līdz 40 000 vīru, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā paredzēts izveidot arī 5000 vīru lielu triecienvienību, kuru iespējams iesaistīt kaujasdarbībā 48 stundu laikā.
Ministri arī vienojās par pasākumiem, kas nodrošinās iespējas ātrāk pārsviest alianses spēkus gan manevru, gan krīžu gadījumos.
Tika arī galīgi saskaņoti plāni izvietot Austrumeiropā sešus nelielus komandpunktus, kas sniegtu atbalstu plānošanā un manevru rīkošanā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Līdz gada beigām katrā no štābiem strādās aptuveni 40 virsnieki.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts uzsvēra, ka NATO atturēšanas politikai jābūt pietiekami skaidrai un jāatbilst esošajai drošības situācijai.
„Saskaņā ar NATO Velsas samita vienošanos par sabiedroto klātbūtni reģionā un militāro mācību skaita palielināšanu, ASV lēmums izvietot militāro aprīkojumu Austrumeiropā mūsdienu drošības apstākļos ir nozīmīgs solis starptautiskās un reģionālās drošības stiprināšanā, kas vienlaikus iezīmē NATO kolektīvās aizsardzības principu,” norādīja J. Sārts.
J. Sārts informēja NATO aizsardzības ministrus, ka Latvijas valdība apņēmusies palielināt izdevumus aizsardzībai, lai jau līdz 2018. gadam sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat valsts sekretārs pateicās NATO dalībvalstīm par ieguldījumu Latvijas drošības veicināšanā, īpaši akcentējot NATO patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm un sabiedroto spēku klātbūtni.
Tikšanās laikā valsts sekretārs identificēja stratēģiskās komunikācijas un kiberaspektu nozīmi esošajā drošības situācijā. „Sanāksmes laikā diskutējām par alianses pielāgošanos jaunajai drošības videi, tostarp Krievijas radītajiem izaicinājumiem Transatlantiskajā telpā un spēju stāties pretī hibrīddraudiem,” uzsvēra J. Sārts.
Tikmēr jau iepriekš šonedēļ ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters apstiprināja, ka Vašingtona gatavojas uz Austrumeiropu nosūtīt savu bruņutehniku.
Stoltenbergs uzsvēra, ka pieņemtie lēmumi ir nepieciešami, lai stātos pretī Krievijas agresijai pret Ukrainu, un noraidīja Maskavas apgalvojumus, ka tā ir jaunas bruņošanās sacensības uzsākšana.
Jau ziņots, ka no 24. līdz 25 .jūnijam Beļģijā, Briselē norisinās NATO aizsardzības ministru sanāksme, kurā Latviju pārstāv Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.